北傳:雜阿含278經 南傳:相應部35相應96經 關涉主題:(略) (更新)
雜阿含278經[正聞本401經/佛光本277經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「有退、不退法、六{觸}[勝]入處,諦聽!善思!當為汝說。
  云何退法?謂:眼識色,生欲覺,彼比丘歡喜、讚歎、執取、繫著,隨順彼法迴轉,當知是比丘退諸善法,世尊所說,是名退法;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
  云何名不退法?
  眼識色緣,不生欲覺結,彼比丘不喜、不讚歎、不執取、不繫著,於彼法不隨順迴轉,當知是比丘不退轉諸善法,世尊說是不退法;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
  云何六勝入處?
  眼識色緣,不生欲覺結、染著,當知是比丘勝彼入處;勝彼入處,是世尊所說;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
  若彼比丘於六勝入處勝已,貪欲結斷,瞋恚、愚癡結斷,譬如:王者摧敵勝怨,名曰勝王;斷除眾結,名勝婆羅門。」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部35相應96經/退失法經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
  「比丘們!我將為你們教導退失法、不退失法、六勝處你們要聽它!
  比丘們!而什麼是退失法?
  比丘們!這裡,對比丘,以眼見色後,惡不善的、會被結縛的念、意向生起,對它如果比丘容忍、不捨斷、不驅離、不作終結、不使之走到不存在,比丘們!這應該被比丘知道:『我從諸善法退失,因為這被世尊稱為退失。』……(中略)。
  再者,比丘們!對比丘,以舌嚐味道後,生起……(中略)。
  再者,比丘們!對比丘,以意識知法後,惡不善的、會被結縛的念、意向生起,對它如果比丘容忍、不捨斷、不驅離、不作終結、不使之走到不存在,比丘們!這應該被比丘知道:『我從諸善法退失,因為這被世尊稱為退失法。』比丘們!這樣是退失法。
  比丘們!而什麼是不退失法?
  比丘們!這裡,對比丘,以眼見色後,惡不善的、會被結縛的念、意向生起,對它如果比丘不容忍、捨斷、驅離、作終結、使之走到不存在,比丘們!這應該被比丘知道:『我不從諸善法上退失,因為這被世尊稱為不退失。』……(中略)。
  再者,比丘們!對比丘,以舌嚐味道後,生起……(中略)。
  再者,比丘們!對比丘,以意識知法後,惡不善的、會被結縛的念、意向生起,對它如果比丘不容忍、捨斷、驅離、作終結、使之走到不存在,比丘們!這應該被比丘知道:『我不從諸善法上退失,因為這被世尊稱為不退失。』比丘們!這樣是不退失法。
  比丘們!而什麼是六勝處?
  比丘們!這裡,對比丘,以眼見色後,惡不善的、會被結縛的念、意向不生起,比丘們!這應該被比丘知道:『這處已打勝,因為這被世尊稱為勝處。』……(中略)。
  再者,比丘們!對比丘,以意識知法後,惡不善的、會被結縛的念、意向不生起,比丘們!這應該被比丘知道:『這處已打勝,因為這被世尊稱為勝處。』比丘們!這被稱為六勝處。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.96/(3). Parihānadhammasuttaṃ
   96. “Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṃ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe…
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe…
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti.
   “Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘abhibhūtametaṃ āyatanaṃ’. Abhibhāyatanañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘abhibhūtametaṃ āyatanaṃ’. Abhibhāyatanañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti. Tatiyaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):