雜阿含274經[正聞本397經/佛光本273經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「非汝有者當棄捨,捨彼法已,
長夜安樂。
諸比丘!於意云何?於此祇桓中諸草木枝葉,有人持去,汝等頗有念言:『此諸物是我所,彼人何故輒持去?』」
答言:「不也,世尊!所以者何?彼亦非我,非我所故。」
「汝諸比丘亦復如是,於非所有物,當盡棄捨,棄捨彼法已,長夜安樂,何等為非汝所有?謂:眼;眼非汝所有,彼應棄捨,捨彼法已,長夜安樂;耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
云何?比丘!眼是常耶,為非常耶?」
答言:「無常,世尊!」
復問:「若無常者,是苦耶?」
答言:「是苦,世尊!」
復問:
「若無常,苦者,是
變易法,
多聞聖弟子,寧於中見我、
異我、
相在不?」
答言:「不也,世尊!」
「耳、鼻、舌、身、意亦復如是。
多聞聖弟子於此六入處觀察非我、非我所,觀察已,於諸世間都無所取,無所取故無所著,無所著故
自覺涅槃:『
我生已盡,
梵行已立,
所作已作,
自知不受後有。』」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部35相應101經/非你們的經第一(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
「
比丘們!凡非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。比丘們!而什麼是非你們的?
比丘們!眼是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸色是非你們的,你們要捨斷它們!它們被捨斷,對你們有長久的利益、安樂;眼識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;眼觸是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;又凡以這眼觸
為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。
耳是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸聲音是非你們的,你們要捨斷它們!它們被捨斷,對你們有長久的利益、安樂;耳識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;耳觸是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;又凡以這耳觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。
鼻是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸氣味是非你們的,你們要捨斷它們!它們被捨斷,對你們有長久的利益、安樂;鼻識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;鼻觸是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;又凡以這鼻觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。
舌是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸味道是非你們的,你們要捨斷它們!它們被捨斷,對你們有長久的利益、安樂;舌識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;舌觸是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;又凡以這舌觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。
……(中略)意是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸法是非你們的,你們要捨斷它們!它們被捨斷,對你們有長久的利益、安樂;意識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;意觸是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。
比丘們!猶如凡在這祇樹林中的草、薪木、枝條、樹葉,[某]人帶走它,或燃燒,或如需要物而作,是否你們這麼想:『[某]人帶走我們,或燃燒,或如需要物而作。』呢?」
「
大德!這確實不是,那是什麼原因?大德!因為對我們這不是自己,或自己的。」
「同樣的,比丘們!眼是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂;諸色非你們的……眼識……眼觸……(中略)又凡以這意觸為緣生起感受的樂,或苦,或不苦不樂,那也不是你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有利益、安樂。」[≃SN.22.33]
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.101/(8). Paṭhamanatumhākaṃsuttaṃ
101. “Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati Rūpā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Jivhā na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati …pe…
Mano na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa– ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Taṃ kissa hetu”?
“Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ vā”ti.
“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Aṭṭhamaṃ.