北傳:雜阿含268經 南傳:相應部22相應93經 關涉主題:實踐/五蘊的七處‧譬喻/如被水沖走 (更新)
雜阿含268經[正聞本51經/佛光本45經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時在舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「譬如:河水從山澗出,彼水深駛,其流激注,多所漂沒。其河兩岸生雜草木,大水所偃,順靡水邊,眾人涉渡,多為水所漂,隨流沒溺,遇浪近岸,手援草木,草木復斷,還隨水漂。
  如是,比丘!若凡愚眾生不如實知色、色、色、色、色、色;不如實知故,樂著於色,言:『色是我。』彼色隨斷;如是,不如實知受……想……行……識、識集、識滅、識味、識患、識離;不如實知故,樂著於識,言:『識是我。』識復隨斷。
  若多聞聖弟子如實知色、色集、色滅、色味、色患、色離;如實知故,不樂著於色;如實知受……想……行……識、識集、識滅、識味、識患、識離;如實知故,不樂著識;不樂著故,如是,自知得般涅槃:『我生已盡梵行已立所作已作自知不受後有。』」
  佛說此經已,時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部22相應93經/河經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!猶如發源於山上、向下流向遠處、急流的河,在它的兩岸處如果有已生的葦草,它們懸掛它(懸掛在河岸);如果也有已生的茅草,它們懸掛它;如果也有已生的燈心草,它們懸掛它;如果也有已生的香草,它們懸掛它;如果也有已生的樹木,它們懸掛它。當男子被它的水流沖走時,即使抓住葦草,它們被破壞(被折斷),他從那個因由來到不幸、災難;即使抓住茅草;即使抓住燈心草;即使抓住香草;即使抓住樹木,它們被破壞,他從那個因由來到不幸、災難。同樣的,比丘們!未聽聞的一般人是聖者的未看見者,聖者法的不熟知者,在聖者法上未被教導者;是善人的未看見者,善人法的不熟知者,在善人法上未被教導者,他認為色是我,或我擁有色,或色在我中,或我在色中,他的那個色被破壞,他從那個因由來到不幸、災難;受……想……諸行……他認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,他的那個識被破壞,他從那個因由來到不幸、災難。
  比丘們!你們怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「受……想……諸行……識是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「因此,在這裡……(中略)這麼看的……(中略)他知道:『……不再有此處[輪迴]的狀態。』」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.93/(1). Nadīsuttaṃ
   93. Sāvatthinidānaṃ “Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā ohārinī dūraṅgamā sīghasotā. Tassā ubhosu tīresu kāsā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; kusā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; pabbajā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; bīraṇā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; rukkhā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ. Tassā puriso sotena vuyhamāno kāse cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṃ. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjeyya. Kuse cepi gaṇheyya, pabbaje cepi gaṇheyya, bīraṇe cepi gaṇheyya, rukkhe cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṃ So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ palujjati. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjati. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ palujjati. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):