北傳:雜阿含266經 南傳:相應部22相應99經 關涉主題:教理/輪迴的原因‧實踐/五蘊的七處‧觀念/無始輪迴‧譬喻/如狗繫於柱 (更新)
雜阿含266經[正聞本49經/佛光本43經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時,佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,佛告諸比丘
  「於無始生死,無明所蓋,愛結所繫,長夜輪迴,不知苦之本際
  有時長久不雨,地之所生百穀、草木,皆悉枯乾。
  諸比丘!若無明所蓋,愛結所繫,眾生生死輪迴,愛結不斷,不盡苦邊。
  諸比丘!有時長夜不雨,大海水悉皆枯竭。
  諸比丘!無明所蓋,愛結所繫,眾生生死輪迴,愛結不斷,不盡苦邊。
  諸比丘!有時長夜須彌山王皆悉崩落。
  [諸比丘!?]無明所蓋,愛結所繫,眾生長夜生死輪迴,愛結不斷,不盡苦邊。
  諸比丘!有時長夜此大地悉皆敗壞,而眾生無明所蓋,愛結所繫,眾生長夜生死輪迴,愛結不斷,不盡苦邊。
  [諸?]比丘!譬如:狗子繫柱,彼繫不斷,長夜繞柱輪迴而轉。
  如是,[諸]比丘!愚夫眾生不如實知色、色、色、色、色、色,長夜輪迴,順色而轉。
  如是,不如實知受……想……行……識、識集、識滅、識味、識患、識離,長夜輪迴,順識而轉。
  諸比丘!隨色轉,隨受轉,隨想轉,隨行轉,隨識轉;隨色轉故,不脫於色;隨受……想……行……識轉故,不脫於識;以不脫故,不脫生、老、病、死、憂、悲、、苦。
  多聞聖弟子如實知色、色集、色滅、色味、色患、色離,如實知受……想……行……識、識集、識滅、識味、識患、識離故,不隨識轉;不隨轉故,脫於色,脫於受……想……行……識,我說脫於生、老、病、死、憂、悲、惱、苦。」
  佛說此經已,時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部22相應99經/被皮帶繫縛的經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!這輪迴是無始的,無明蓋、渴愛結眾生的流轉的、輪迴的起始點不被知道。
  比丘們!有那個時期:大海乾涸、乾枯、不存在,比丘們!然而,我說,[那]不是無明蓋、渴愛結眾生的流轉著、輪迴著作苦的終結
  比丘們!有那個時期:須彌山山王被燃燒、滅亡、不存在,比丘們!然而,我說,[那]不是無明蓋、渴愛結眾生的流轉著、輪迴著作苦的終結。
  比丘們!有那個時期:大地被燃燒、滅亡、不存在,比丘們!然而,我說,[那]不是無明蓋、渴愛結眾生的流轉著、輪迴著作苦的終結。
  比丘們!猶如被皮帶繫縛、被綁在堅固的樁或柱上的狗,牠只對樁或柱繞著跑、隨著轉。同樣的,比丘們!未聽聞的一般人是聖者的未看見者……(中略)在善人法上未被教導者,他認為色是我……(中略)認為受是我……認為想是我……認為行是我……認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,他只對色繞著跑、隨著轉;只對受……(中略)只對想……只對諸行……只對識繞著跑、隨著轉。
  當他對色繞著跑、隨著轉;對受……(中略)對想……對諸行……對識繞著跑、隨著轉時,他不從色被釋放,不從受被釋放,不從想被釋放,不從諸行被釋放,不從識被釋放,不被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『他不從苦被釋放。』
  比丘們!有聽聞的聖弟子是聖者的看見者……(中略)在善人法上被善教導者,認為色不是我……(中略)受不……想不……諸行不……認為識不是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中,他對色不繞著跑、不隨著轉;對受……對想……對諸行……對識不繞著跑、不隨著轉。
  當他對色不繞著跑、不隨著轉;對受……(中略)對想……對諸行……對識不繞著跑、不隨著轉時,他從色被釋放,從受被釋放,從想被釋放,從諸行被釋放,從識被釋放,被生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望釋放,我說:『從苦被釋放。』」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.99/(7). Gaddulabaddhasuttaṃ
   99. Sāvatthinidānaṃ. “Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ mahāsamuddo ussussati visussati na bhavati; na tvevāhaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ sineru pabbatarājā ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ mahāpathavī ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi”.
  “Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho tameva khīlaṃ vā thambhaṃ vā anuparidhāvati anuparivattati; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati …pe… vedanaṃ attato samanupassati… saññaṃ attato samanupassati… saṅkhāre attato samanupassati… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. So rūpaññeva anuparidhāvati anuparivattati, vedanaññeva …pe… saññaññeva… saṅkhāreyeva… viññāṇaññeva anuparidhāvati anuparivattati. So rūpaṃ anuparidhāvaṃ anuparivattaṃ, vedanaṃ …pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ anuparidhāvaṃ anuparivattaṃ, na parimuccati rūpamhā, na parimuccati vedanāya, na parimuccati saññāya, na parimuccati saṅkhārehi, na parimuccati viññāṇamhā, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi”.
   “Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṃ attato samanupassati …pe… na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. So rūpaṃ nānuparidhāvati nānuparivattati, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ nānuparidhāvati nānuparivattati. So rūpaṃ ananuparidhāvaṃ ananuparivattaṃ, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ ananuparidhāvaṃ ananuparivattaṃ; parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):