雜阿含235經[正聞本308經/佛光本237經](入處相應/六入處誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「有師、有
近住弟子則苦獨住;無師、無近住弟子則樂獨住。
云何有師、有近住弟子則苦獨住?
緣眼、色,生惡不善覺,貪、恚、癡俱,若
彼比丘行此法者,是名有師;若
於此邊住者,是名近住弟子;耳、鼻、舌、身、意亦復如是,如是,有師、有近住弟子常苦獨住。
云何無師、無近住弟子常樂獨住?
緣眼、色,生惡不善覺,貪、恚、癡俱,彼比丘不行,是名無師;不依彼住,是名無近住弟子,是名無師、無近住弟子常樂獨住。
若彼比丘無師、無近住弟子者,我說彼得梵行福,所以者何?無師,無近住弟子比丘,於我建立梵行,能
正盡苦,究竟苦集。」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部35相應151經/徒弟經(處相應/處篇/修多羅)(莊春江譯)
「
比丘們!這梵行被住於無
徒弟與無師父。比丘們!有徒弟、有師父的比丘住於苦,是不安樂的。比丘們!無徒弟、無師父的比丘
住於樂,是安樂的。
比丘們!而怎樣是有徒弟、有師父的比丘住於苦,是不安樂的呢?
比丘們!這裡,以眼見色後,比丘的諸惡不善法生起:諸隨順結的憶念、意向。『
它們住於他之內;諸惡不善法住於他之內。』因此,他被稱為『有徒弟』。『
它們征服他;惡不善法征服他。』因此,他被稱為『有師父』。……(中略)
再者,比丘們!以舌嚐味道後,比丘的諸惡不善法生起:諸隨順結的憶念、意向。『它們住於他之內;惡不善法住於他之內。』因此,他被稱為『有徒弟』。『它們征服他;惡不善法征服他。』因此,他被稱為『有師父』。……(中略)再者,比丘們!比丘以意識知法後,比丘的諸惡不善法生起:諸隨順結的憶念、意向。『它們住於他之內;惡不善法住於他之內。』因此,他被稱為『有徒弟』。『它們征服他;惡不善法征服他。』因此,他被稱為『有師父』。
比丘們!這樣是有徒弟、有師父的比丘住於苦,是不安樂的。
比丘們!而怎樣是無徒弟、無師父的比丘住於樂,是安樂的?
比丘們!這裡,以眼見色後,比丘的諸惡不善法不生起:諸隨順結的憶念、意向。『它們不住於他之內;惡不善法不住於他之內。』因此,他被稱為『無徒弟』。『它們不征服他;惡不善法不征服他。』因此,他被稱為『無師父』。……(中略)再者,比丘們!以舌嚐味道後,比丘的諸惡不善法不生起:諸隨順結的憶念、意向。『它們不住於他之內;惡不善法不住於他之內。』因此,他被稱為『無徒弟』。『它們不征服他;惡不善法不征服他。』因此,他被稱為『無師父』。……(中略)再者,比丘們!比丘以意識知法後,比丘的諸惡不善法不生起:諸隨順結的憶念、意向。『它們不住於他之內;惡不善法不住於他之內。』因此,他被稱為『無徒弟』。『它們不征服他;惡不善法不征服他。』因此,他被稱為『無師父』。
比丘們!這樣是無徒弟、無師父的比丘住於樂,是安樂的。
比丘們!這梵行被住於無徒弟、無師父。比丘們!有徒弟、有師父的比丘住於苦,是不安樂的。比丘們!無徒弟、無師父的比丘住於樂,是安樂的。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.35.151/(6) Antevāsikasuttaṃ
151. “Anantevāsikamidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati anācariyakaṃ. Santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṃ phāsu viharati. Kathañca, bhikkhu, santevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu santevāsiko sācariyako dukkhaṃ, na phāsu viharati.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṃ na samudācaranti, na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṃ na samudācaranti, na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṃ na samudācaranti, na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati. Anantevāsikamidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati Anācariyakaṃ santevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ, na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṃ phāsu viharatī”ti. Chaṭṭhaṃ.