雜阿含154經[正聞本1824-1826經/佛光本156經](見相應/五陰誦/弟子記說)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「何所有故,何所起,何所繫著,何所見我,令諸眾生作如是見、如是說:『無施,無會,無說,無
善趣、
惡趣、業報,無此世、他世,無母,無父,無眾生,無世間
阿羅漢正到、正趣若此世、他世,見法自知,身作證
具足住:「
我生已盡,
梵行已立,
所作已作,
自知不受後有。」』?」
諸比丘白佛:「世尊是法根、
法眼、法依……。」
如是廣說,次第如上三經。
相應部24相應5經/無布施經(見相應/蘊篇/弟子記說)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!在有什麼時,執取什麼後,執著什麼後,這樣的見生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的,沒有被供養的,沒有善作惡作業的果、果報,沒有這個世間,沒有其他世間,沒有母親,沒有父親,沒有
化生眾生,在世間中沒有
正行的、正行道的
沙門、
婆羅門以證智自作證後告知這個世間與其他世間。
四大所成的這位男子當命終時,
地沒入、隨行地身,水沒入、隨行水身,火沒入、隨行火身,風沒入、隨行風身,
諸根轉移到虛空,
[四]人、長椅為第五拿取死者後走去,
直到墓地為止[哀悼]諸句被知道,
骨頭成為灰白色,
祭品成為落下的,布施即被愚者安立的,凡任何說有[布施]之論者,他們的[言論]全是空虛的、
虛妄的、無價值的話,愚者與賢智者以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。[DN.2, 171段]』呢?」
「
大德!我們的法以
世尊為根本……(中略)。」
「比丘們!在有色時,執取色後,執著色後,這樣的見生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的……(中略)以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』
在有受時……(中略)在有想時……在有諸行時……在有識時,執取識後,執著識後,這樣的見生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的……(中略)以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』
比丘們!你們怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
「無常的,大德!」……
「……(中略)是否不執取它後,這樣的見會生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的……(中略)以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』呢?」
「大德!這確實不是。」
「受……想……諸行……識是常的,或是無常的?」
「無常的,大德!」……
「……(中略)是否不執取它後,這樣的見會生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的……(中略)以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』呢?」
「大德!這確實不是。」
「凡這個所見、所聞、所覺、所識、所得、所遍求、
被意所隨行都是常的,或是無常的?」
「無常的,大德!」……
「……(中略)是否不執取它後,這樣的見會生起:『沒有被施與的,沒有被祭祀的……(中略)他們的[言論]全是空虛的、虛妄的、無價值的話,愚者與賢智者以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』呢?」
「大德!這確實不是。」
「比丘們!當
聖弟子在這些地方捨斷懷疑,捨斷苦的懷疑……(中略)捨斷導向苦
滅道跡的懷疑,比丘們!這位聖弟子被稱為
入流者、不墮惡趣法者、
決定者、
正覺為彼岸者。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.24.5/(5). Natthidinnasuttaṃ
210. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti. Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti.
“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ …pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ …pe… ye keci atthikavādaṃ vadanti; bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Pañcamaṃ.