雜阿含84經[正聞本141經/佛光本75經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「色是無常;無常則苦;苦則非我;非我者,彼一切非我、不
異我、不
相在如實知,是名正觀;受、想、行、識亦復如是。
多聞聖弟子於此
五受陰非我、非我所觀察,如是觀察,於諸世間都無所取;無所取故,無所著;無所著故,
自覺涅槃:『
我生已盡,
梵行已立,
所作已作,
自知不受後有。』」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
相應部22相應45經/無常經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!色是無常的,凡是無常的,那個是苦的,凡是苦的,那個是無我,凡是無我,那個:『
這不是我的,
我不是這個,
這不是我的真我。』這樣,這個應該以正確之慧如實被看見。以正確之慧這樣如實看見這個者的心
離染,不執取後從諸
漏被解脫。
受是無常的……想……諸行……識是無常的,凡是無常的,那個是苦的,凡是苦的,那個是無我,凡是無我,那個:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』這樣,這個應該以正確之慧如實被看見。以正確之慧這樣如實看見這個者的心離染,不執取後從諸
漏被解脫。
比丘們!如果比丘的心於色界已離染,不執取後從諸
漏被解脫;於受界……(中略)……於想界……於行界……比丘們!如果比丘的心於識界已離染,不執取後從諸
漏被解脫,以解脫狀態成為住止的;以住止狀態成為滿足的;以滿足狀態他不
戰慄,無戰慄者
就自己證涅槃,他知道:『
出生已盡,
梵行已完成,
應該被作的已作,
不再有此處[輪迴]的狀態。』」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.45/(3). Aniccasuttaṃ
45. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanā aniccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṃ virattaṃ vimuttaṃ hoti anupādāya āsavehi, vedanādhātuyā …pe… saññādhātuyā… saṅkhāradhātuyā… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṃ virattaṃ vimuttaṃ hoti anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṃ. Ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṃ.