雜阿含79經[正聞本133-136經/佛光本70經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「過去、未來色尚無常,況復現在色!
多聞聖弟子如是觀察已,
不顧過去色,
不欣未來色,於現在色
厭,
離欲,滅,寂靜;受、想、行、識亦復如是。
比丘!若無過去色者,多聞聖弟子無不顧過去色;以有過去色故,多聞聖弟子不顧過去色。
若無未來色者,多聞聖弟子無不欣未來色;以有未來色故,多聞聖弟子不欣未來色。
若無現在色者,多聞聖弟子不於現在色生厭、離欲、
滅盡向;以{欲}[有]現在色故,多聞聖弟子於現在色生厭、離欲、滅盡向;受、想、行、識亦如是說。」
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
如無常,苦、空、非我三經亦如是說。
相應部22相應9經/三時無常經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!過去、未來色是無常的,更不用說現在!比丘們!這麼看的
有聽聞的聖弟子在過去色上是
無期待者,
他不歡喜未來色,對現在色是為了
厭、
離貪、
滅的行者。
過去、未來受是無常的……(中略)過去、未來想是無常的……過去、未來諸行是無常的,更不用說現在!比丘們!這麼看的有聽聞的聖弟子在過去諸行上是無期待者,他不歡喜未來諸行,對現在諸行是為了厭、離貪、滅的行者。過去、未來識是無常的,更不用說現在!比丘們!這麼看的有聽聞的聖弟子在過去識上是無期待者,他不歡喜未來識,對現在識是為了厭、離貪、滅的行者。」
相應部22相應10經/三時苦經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!過去、未來色是苦的,更不用說現在!比丘們!這麼看的
有聽聞的聖弟子在過去色上是
無期待者,
他不歡喜未來色,對現在色是為了
厭、
離貪、
滅的行者。
過去、未來受是苦的……過去、未來想是苦的……過去、未來諸行是苦的……過去、未來識是苦的,更不用說現在!比丘們!這麼看的有聽聞的聖弟子在過去識上是無期待者,他不歡喜未來識,對現在識是為了厭、離貪、滅的行者。」
相應部22相應11經/三時無我經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!過去、未來色是無我,更不用說現在!比丘們!這麼看的
有聽聞的聖弟子在過去色上是
無期待者,
他不歡喜未來色,對現在色是為了
厭、
離貪、
滅的行者。
過去、未來受是無我……過去、未來想是無我……過去、未來諸行是無我……過去、未來識是無我,更不用說現在!比丘們!這麼看的有聽聞的聖弟子在過去識上是無期待者,他不歡喜未來識,對現在識是為了厭、離貪、滅的行者。」
那拘羅的父親品第一,其
攝頌:
「那拘羅的父親、天臂,以及還二則訶梨迪迦尼,
定、獨坐,由執取的戰慄二則,
過去未來現在,這被稱為品。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.9/(9). Kālattaya-aniccasuttaṃ
9. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā aniccā …pe… saññā aniccā… saṅkhārā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṃ! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṃ saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Viññāṇaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṃ.
SN.22.10/(10) Kālattayadukkhasuttaṃ
10. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… viññāṇaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṃ.
SN.22.11/(11) Kālattaya-anattasuttaṃ
11. Sāvatthinidānaṃ “Rūpaṃ, bhikkhave, anattā atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā anattā… saññā anattā… saṅkhārā anattā… viññāṇaṃ anattā atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Ekādasamaṃ.
Nakulapituvaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ–
Nakulapitā devadahā, dvepi hāliddikāni ca;
Samādhipaṭisallāṇā, upādāparitassanā duve.
Atītānāgatapaccuppannā, vaggo tena pavuccati.