北傳:雜阿含42經 南傳:相應部22相應57經 關涉主題:實踐/七處三觀、調伏斷越欲貪、五蘊的七處 (更新)
雜阿含42經[正聞本154經/佛光本88經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告諸比丘
  「有七處善三種觀義,盡於此法得漏盡,得無心解脫慧解脫現法自知,身作證具足住:『我生已盡梵行已立所作已作自知不受後有。』
  云何比丘七處善?
  比丘!如實知色、色、色、色滅道跡、色、色、色如實知。
  如是,受……想……行……識、識集、識滅、識滅道跡、識味、識患、識離如實知。
  云何色如實知?諸所有色,一切四大及四大造色,是名為色,如是,色如實知。
  云何色集如實知?愛喜是名色集,如是,色集如實知。
  云何色滅如實知?愛喜滅是名色滅,如是,色滅如實知。
  云何色滅道跡如實知?謂八聖道:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定,是名色滅道跡,如是,色滅道跡如實知。
  云何色味如實知?謂:色因緣生喜樂,是名色味,如是,色味如實知。
  云何色患如實知?若色無常、苦、變易法,是名色患,如是,色患如實知。
  云何色離如實知?謂:於色調伏欲貪,斷欲貪,越欲貪,是名色離,如是,色離如實知。
  云何受如實知?謂六受:眼觸生受,耳、鼻、舌、身、意觸生受,是名受,如是,受如實知。
  云何受集如實知?觸集是受集,如是,受集如實知。
  云何受滅如實知?觸滅是受滅,如是,受滅如實知。
  云何受滅道跡如實知?謂八聖道:正見……乃至正定,是名受滅道跡,如是,受滅道跡如實知。
  云何受味如實知?受因緣生喜樂,是名受味,如是,受味如實知。
  云何受患如實知?若[受]無常、苦、變易法,是名受患,如是,受患如實知。
  云何受離如實知?若於受調伏欲貪,斷欲貪,越欲貪,是名受離,如是,受離如實知。
  云何想如實知?謂六想:眼觸生想,耳、鼻、舌、身、意觸生想,是名為想,如是,想如實知。
  云何想集如實知?觸集是想集,如是,想集如實知。
  云何想滅如實知?觸滅是想滅,如是,想滅如實知。
  云何想滅道跡如實知?謂八聖道:正見……乃至正定,是名想滅道跡,如是,想滅道跡如實知。
  云何想味如實知?想因緣生喜樂,是名想味,如是,想味如實知。
  云何想患如實知?若想無常、苦、變易法,是名想患,如是,想患如實知。
  云何想離如實知?若於想調伏欲貪,斷欲貪,越欲貪,是名想離,如是,想離如實知。
  云何行如實知?謂六思身:眼觸生思,耳、鼻、舌、身、意觸生思,是名為行,如是,行如實知。
  云何行集如實知?觸集是行集,如是,行集如實知。
  云何行滅如實知?觸滅是行滅,如是,行滅如實知。
  云何行滅道跡如實知?謂八聖道:正見……乃至正定,是名行滅道跡,如是,行滅道跡如實知。
  云何行味如實知?行因緣生喜樂,是名行味,如是,行味如實知。
  云何行患如實知?若行無常、苦、變易法,是名行患,如是,行患如實知。
  云何行離如實知?若於行調伏欲貪,斷欲貪,越欲貪,是名行離,如是,行離如實知。
  云何識如實知?謂六識身:眼識身,耳、鼻、舌、身、意識身,是名為識,如是,識如實知。
  云何識集如實知?名色集是識集,如是,識集如實知。
  云何識滅如實知?名色滅是識滅,如是,識滅如實知。
  云何識滅道跡如實知?謂八聖道:正見……乃至正定,是名識滅道跡,如是,識滅道跡如實知。
  云何識味如實知?識因緣生喜樂,是名識味,如是,識味如實知。
  云何識患如實知?若識無常、苦、變易法,是名識患,如是,識患如實知。
  云何識離如實知?若識調伏欲貪,斷欲貪,越欲貪,是名識離如實知。
  比丘!是名七處善。
  云何三種觀義?
  比丘!若於空閑、樹下、露地,觀察陰、界、,正方便思惟其義,是名比丘三種觀義。
  是名比丘七處善,三種觀義,盡於此法得漏盡,得無漏,心解脫、慧解脫,現法自知作證具足住:『我生已盡,梵行已立,所作已作,自知不受後有。』」
  佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

相應部22相應57經/七處經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
  起源於舍衛城。
  「比丘們!七處熟練的三種考察的比丘被稱為在這法、律中完全完成的『最上人』。
  比丘們!而怎樣比丘是七處熟練者呢?
  比丘們!這裡,比丘知道色,知道色集,知道色滅,知道導向色滅道跡,知道色的樂味,知道色的過患,知道色的出離
  知道受……想……諸行……知道識,知道識集,知道識滅,知道導向識滅道跡,知道識的樂味,知道識的過患,知道識的出離。
  比丘們!而什麼是色?四大與四大之所造色,比丘們!這被稱為色。
  以食集而有色集;以食滅有色滅。
  這八支聖道就是導向色滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  凡緣於色生起樂、喜悅,這是色的樂味。
  凡色是無常的、苦的、變易法者,這是色的過患。
  凡在色上意欲貪的調伏、意欲貪的捨斷,這是色的出離。
  比丘們!凡任何沙門婆羅門這樣證知色、這樣證知色集、這樣證知色滅、這樣證知導向色滅道跡、這樣證知色的樂味、這樣證知色的過患、這樣證知色的出離後,是對色為了離貪滅的行者,他們是善行者。凡善行者,他們在這法、律中堅固站立。
  比丘們!而凡任何沙門或婆羅門這樣證知色、這樣證知色集、這樣證知色滅、這樣證知導向色滅道跡、這樣證知色的樂味、這樣證知色的過患、這樣證知色的出離後,以對色的厭、離貪、滅,不執取後成為解脫者,他們是善解脫者。凡善解脫者,他們是完成者。凡完成者,對他們來說沒有輪迴的安立
  比丘們!而什麼是受?比丘們!有六類受:眼觸所生受……(中略)意觸所生受,比丘們!這被稱為受。
  以觸集而有受集,以觸滅有受滅。
  這八支聖道就是導向受滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  凡緣於受,樂、喜悅生起,這是受的樂味。
  凡受是無常的、苦的、變易法者,這是受的過患。
  凡在受上意欲貪的調伏、意欲貪的捨斷,這是受的出離。
  比丘們!凡任何沙門或婆羅門這樣證知受、這樣證知受集、這樣證知受滅、這樣證知導向受滅道跡、這樣證知受的樂味、這樣證知受的過患、這樣證知受的出離後,是對受為了厭、離貪、滅的行者,他們是善行者。凡善行者,他們在這法、律中堅固站立。
  比丘們!而凡任何沙門或婆羅門這樣證知受……(中略)對他們來說沒有輪迴的安立。
  比丘們!而什麼是想?比丘們!有六類想:色想、聲想、氣味想、味道想、所觸想、法想,比丘們!這被稱為想。
  以觸集而有想集,以觸滅有想滅。
  這八支聖道就是導向想滅道跡,即:正見……(中略)正定。……(中略)對他們來說沒有輪迴的安立。
  比丘們!而什麼是諸行?比丘們!有六類思:色思、聲思、氣味思、味道思、所觸思、法思,比丘們!這些被稱為諸行。
  以觸集而有行集,以觸滅有行滅。
  這八支聖道就是導向行滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  凡緣於諸行生起樂、喜悅,這是諸行的樂味。
  凡諸行是無常的、苦的、變易法者,這是諸行的過患。
  凡在諸行上意欲貪的調伏、意欲貪的捨斷,這是諸行的出離。
  比丘們!凡任何沙門或婆羅門這樣證知諸行、這樣證知行集、這樣證知行滅、這樣證知導向行滅道跡……(中略)後,是對諸行為了厭、離貪、滅的行者,他們是善行者。凡善行者,他們在這法、律中堅固站立。……(中略)對他們來說沒有輪迴的安立。
  比丘們!而什麼是識?比丘們!有六類識:眼識、耳識、鼻識、舌識、身識、意識,比丘們!這被稱為識。
  以名色集而有識集,以名色滅有識滅。
  這八支聖道就是導向識滅道跡,即:正見……(中略)正定。
  凡緣於識生起樂、喜悅,這是識的樂味。
  凡識是無常的、苦的、變易法者,這是識的過患。
  凡在識上意欲貪的調伏、意欲貪的捨斷,這是識的出離。
  比丘們!凡任何沙門或婆羅門這樣證知識、這樣證知識集、這樣證知識滅、這樣證知導向識滅道跡、這樣證知識的樂味、這樣證知識的過患、這樣證知識的出離後,是對識為了厭、離貪、滅的行者,他們是善行者。凡善行者,他們在這法、律中堅固站立。
  比丘們!而凡任何沙門或婆羅門這樣證知識、這樣證知識集、這樣證知識滅、這樣證知導向識滅道跡、這樣證知識的樂味、這樣證知識的過患、這樣證知識的出離後,以對識的厭、離貪、滅,他們是善解脫者。凡善解脫者,他們是完成者。凡完成者,對他們來說沒有輪迴的安立。
  比丘們!這樣,比丘是七處熟練者。
  比丘們!而怎樣比丘是三種考察者呢?
  比丘們!這裡,比丘從界考察、從處考察、從緣起考察。
  比丘們!這樣,比丘是三種考察者。
  比丘們!七處善巧的、三種考察的比丘被稱為在這法、律中完全完成的『最上人』。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.57/(5). Sattaṭṭhānasuttaṃ
   57. Sāvatthinidānaṃ. “Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti? Idha bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ pajānāti, rūpasamudayaṃ pajānāti, rūpanirodhaṃ pajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti; rūpassa assādaṃ pajānāti, rūpassa ādīnavaṃ pajānāti, rūpassa nissaraṇaṃ pajānāti; vedanaṃ pajānāti saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ pajānāti, viññāṇasamudayaṃ pajānāti, viññāṇanirodhaṃ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti; viññāṇassa assādaṃ pajānāti, viññāṇassa ādīnavaṃ pajānāti, viññāṇassa nissaraṇaṃ pajānāti.
   “Katamañca, bhikkhave, rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, rūpaṃ. Āhārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yaṃ rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ rūpassa assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ– ayaṃ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ rūpassa nissaraṇaṃ.
   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya, evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya, evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
   “Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā– cakkhusamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā– ayaṃ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ vedanāya nissaraṇaṃ.
   “Ye hi, keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ vedanāya assādaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāya ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāya nissaraṇaṃ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
   “Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā– rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
   “Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā– rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yaṃ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ saṅkhārānaṃ assādo. Ye saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā– ayaṃ saṅkhārānaṃ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ saṅkhārānaṃ nissaraṇaṃ.
   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṅkhāre abhiññāya, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya …pe… saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
   “Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā– cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṃ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
   “Yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ viññāṇassa assādo. Yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ– ayaṃ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ.
   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhātuso upaparikkhati, āyatanaso upaparikkhati, paṭiccasamuppādaso upaparikkhati Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti. Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī, imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā ‘uttamapuriso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「七處善」,南傳作「七處熟練的」(sattaṭṭhānakusalo),菩提比丘長老英譯為「熟練於七件事」(skilled in seven cases)。
  「三種觀義」,南傳作「三種考察的」(tividhūpaparikkhī),菩提比丘長老英譯為「一位三重的調查者」(a triple investigator)。
  「愛喜是名色集」,南傳作「以食集而有色集」(āhārasamudayā rūpasamudayo),菩提比丘長老英譯為「由營養物的出現而有色的出現」(with the arising of nutriment there is the arising of form)。兩者看似不同,但MN.9有「以渴愛集有食集,以渴愛滅有食滅。」的經文,SA.344有「云何食集如實知?謂:當來有愛、喜貪俱、彼彼樂著,是名食集,如是食集如實知。」的經文,故南北傳經文對「色集」之說法意趣是相同的。
  「觸集是受集」、「名色集是識集」,可以從「十二緣起」的前後支關係來理解。而「觸集是想集」、「觸集是行集」,參看SA.276「觸緣想」、「觸緣思」。
  「陰、界、入」,即是「五蘊、六界、六入處」之簡略。