雜阿含36經[正聞本148經/佛光本82經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
如是我聞:
一時,
佛住摩偷羅國跋提河側傘蓋
菴羅樹園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「住於
自洲、住於
自依,住於
法洲、住於法依,不異洲、不異依。
比丘!
當正觀察,住自洲、自依,法洲、法依,不異洲、不異依,何因生憂、悲、
惱、苦?云何有?{四}[因?]何故?何繫著?云何自觀察未生憂、悲、惱、苦而生,已生憂、悲、惱、苦生長增廣?」
諸比丘白佛:
「世尊法根、
法眼、法依,唯願為說!諸比丘聞已,當如說奉行。」
佛告比丘:「諦聽!
善思!當為汝說。
比丘!有色,因色,繫著色,自觀察未生憂、悲、惱、苦而生,已生而復增長廣大;受、想、行、識,亦復如是。
比丘!頗有色常、恆、不變易、正住耶?」
答言:「不也,世尊!」
佛告比丘:
「
善哉!善哉!比丘!色是無常,若
善男子知色是無常、{已}[苦]、變易,離欲、滅、寂靜、
沒。從本以來,一切色無常、苦、
變易法,知已,若色因緣生憂、悲、惱、苦斷;彼斷已,無所著;不
著故,安隱
樂住;安隱樂住已,
名為涅槃;受、想、行、識亦復如是。」
佛說此經時,十六比丘不生諸漏,心得解脫。
佛說此經已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
竹園、毘舍離,清淨、正觀察,無常、苦、非我,五、
三與十六。
相應部22相應43經/以自己為島經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
起源於舍衛城。
「
比丘們!你們要住於
以自己為島、
以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島、以法為歸依,不以其他為歸依。
比丘們!對住於以自己為島、以自己為歸依,不以其他為歸依;以法為島、以法為歸依,不以其他為歸依者來說,
它應該被如理考察:愁、悲、苦、憂、
絕望是什麼生的?
什麼發生的?
比丘們!而愁、悲、苦、憂、絕望是什麼生的?什麼發生的?
比丘們!這裡,
未聽聞的一般人是聖者的未看見者,聖者法的不熟知者,在聖者法上未被教導者;是善人的未看見者,
善人法的不熟知者,在善人法上未被教導者,他
認為色是我,
或我擁有色,或色在我中,
或我在色中;他的那個色
變易而成為不同的,從色的變易變異,他的愁、悲、苦、憂、絕望生起。
他認為受是我,或我擁有受,或受在我中,或我在受中;他的那個受變易而成為不同的,從受的變易變異,他的愁、悲、苦、憂、絕望生起。他認為想是我……認為諸行是我……他認為識是我,或我擁有識,或識在我中,或我在識中;他的那個識變易而成為不同的,從識的變易變異,他的愁、悲、苦、憂、絕望生起。
比丘們!但就知道色的無常性、變易、
褪去、滅後,『在之前連同現在色,一切色是無常的、苦、
變易法。』以正確之慧這樣如實看見這個者的凡愁、悲、苦、憂、絕望,它們被捨斷。從它們的捨斷,他不
戰慄;無戰慄者
住於樂;住於樂的比丘
被稱為『那部分寂滅』。
比丘們!但就知道受的無常性、變易、褪去、滅後,『在之前連同現在受,一切受是無常的、苦、變易法。』以正確之慧這樣如實看見這個者的凡愁、悲、苦、憂、絕望,它們被捨斷。從它們的捨斷,他不戰慄;無戰慄者住於樂;住於樂的比丘被稱為『那部分到達涅槃者』。想……比丘們!但就知道諸行的無常性、變易、褪去、滅後,『在之前連同現在諸行,
一切行是無常的、苦、變易法。』以正確之慧這樣如實看見這個者的凡愁、悲、苦、憂、絕望,它們被捨斷。從它們的捨斷,他不戰慄;無戰慄者住於樂;住於樂的比丘被稱為『那部分到達涅槃者』。比丘們!但就知道識的無常性、變易、褪去、滅後,『在之前連同現在識,一切識是無常的、苦、變易法。』以正確之慧這樣如實看見這個者的凡愁、悲、苦、憂、絕望,它們被捨斷。從它們的捨斷,他不戰慄;無戰慄者住於樂;住於樂的比丘被稱為『那部分到達涅槃者』。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.43/(1). Attadīpasuttaṃ
43. Sāvatthinidānaṃ “Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Attadīpānaṃ, bhikkhave, viharataṃ attasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ, dhammadīpānaṃ dhammasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ yoni upaparikkhitabbā. Kiṃjātikā sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā, kiṃpahotikā”ti?
“Kiṃjātikā ca, bhikkhave, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṃpahotikā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ; attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saññaṃ attato samanupassati… saṅkhāre attato samanupassati… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā ca hoti Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
“Rūpassa tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva rūpaṃ etarahi ca sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Vedanāya tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva vedanā etarahi ca sabbā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Saññāya… saṅkhārānaṃ tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva saṅkhārā etarahi ca sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Viññāṇassa tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva viññāṇaṃ etarahi ca sabbaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccatī”ti. Paṭhamaṃ.