北傳:雜阿含30經 南傳:相應部22相應49經 關涉主題:教理/無常苦空非我‧其它/初果者的特質 (更新)
雜阿含30經[正聞本36經/佛光本30經](陰相應/五陰誦/修多羅)(莊春江標點)
  如是我聞
  一時住王舍城迦蘭陀竹園。
  爾時,尊者舍利弗在耆闍崛山中。
  時,有長者子,名輸屢那,日日遊行,到耆闍崛山,詣尊者舍利弗,問訊起居已,卻坐一面,語舍利弗言:
  「若諸沙門婆羅門於無常色;變易、不安隱色言:『我勝、我等、我劣。』何故沙門、婆羅門,作如是想而不見真實?
  若沙門、婆羅門於無常、變易、不安隱受……想……行……識而言:『我勝、我等、我劣。』何故沙門、婆羅門作如是想而不見真實?
  若沙門、婆羅門於無常色、不安隱色、變易[色?]言:『我勝、我等、我劣。』何所計而不見真實?於無常、變易、不安隱受……想……行……識言:『我勝、我等、我劣。』何所計而不見真實?」
  「輸屢那!於汝意云何?色為常,為無常耶?」
  答言:「無常。」
  「輸屢那!若無常,為是苦耶?」
  答言:「是苦。」
  「輸屢那!若無常,苦,是變易法,於意云何?聖弟子於中見色是我、異我相在不?」
  答言:「不也。」
  「輸屢那!於意云何?受……想……行……識為常,為無常?」
  答言:「無常。」
  「若無常,是苦耶?」
  答言:「是苦。」
  「輸屢那!識若無常,苦,是變易法,於意云何?聖弟子於中見識是我、異我、相在不?」
  答言:「不也。」
  「輸屢那!當知:色若過去、若未來、若現在,若內、若外,若麁、若細,若好、若醜,若遠、若近,彼一切色不是我、不異我、不相在,是名如實知。
  如是,受……想……行……識,若過去、若未來、若現在,若內、若外,若麁、若細,若好、若醜,若遠、若近,彼一切識不是我、不異我、不相在,是名如實知。
  輸屢那!如是,於色、受、想、行、識生離欲,解脫,解脫知見:『我生已盡梵行已立所作已作自知不受後有。』」
  時,舍利弗說是經已,長者子輸屢那遠塵、離垢得法眼淨
  時,長者子輸屢那見法、得法不由於他,於正法中得無所畏,從坐起,偏袒右肩,胡跪、合掌,白舍利弗言:
  「我今已度,我從今日歸依佛、歸依法、歸依僧,為優婆塞。我從今日已,盡壽命清淨歸依三寶。」
  時,長者子輸屢那聞舍利弗所說,歡喜踊躍,作禮而去。

相應部22相應49經/輸屢那經(蘊相應/蘊篇/修多羅)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  那時,屋主之子輸屢那去見世尊……(中略)世尊對在一旁坐下的屋主之子輸屢那說這個:
  「輸屢那!凡任何沙門婆羅門,對無常的、苦的、變易法的色認為『我是優勝者』,或認為『我是同等者』,或認為『我是下劣者』,除了從不如實的見外還有什麼?
  對無常的、苦的、變易法的受認為『我是優勝者』,或認為『我是同等者』,或認為『我是下劣者』,除了從不如實的見外還有什麼?對無常的……想……對無常的、苦的、變易法的諸行認為『我是優勝者』,或認為『我是同等者』,或認為『我是下劣者』,除了從不如實的見外還有什麼?對無常的、苦的、變易法的識認為『我是優勝者』,或認為『我是同等者』,或認為『我是下劣者』,除了從不如實的見外還有什麼?
  輸屢那!凡任何沙門或婆羅門,對無常的、苦的、變易法的色不認為『我是優勝者』,也不認為『我是同等者』,也不認為『我是下劣者』,除了從如實的見外還有什麼?
  對無常的……受……對無常的……想……對無常的……諸行……對無常的、苦的、變易法的識不認為『我是優勝者』,也不認為『我是同等者』,也不認為『我是下劣者』,除了從如實的見外還有什麼?
  輸屢那!你怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
  「苦的,大德!」
  「那麼,凡為無常的、苦的、變易法,適合認為它:『這是我的我是這個,這是我的真我。』嗎?」
  「大德!這確實不是。」
  「受是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」……
  「想……諸行……識是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
  「苦的,大德!」
  「那麼,凡為無常的、苦的、變易法,適合認為它:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」
  「大德!這確實不是。」
  「輸屢那!因此,在這裡,凡任何色:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有色:『這不是我的我不是這個這不是我的真我。』這樣,這個應該以正確之慧如實被看見。
  凡任何受……凡任何想……凡任何諸行……凡任何識:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有識:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』這樣,這個應該以正確之慧如實被看見。
  輸屢那!這樣看的有聽聞的聖弟子在色上,也在受上厭,也在想上厭,也在諸行上厭,也在識上厭。厭者離染,從離貪被解脫,在已解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
SN.22.49/(7). Soṇasuttaṃ
   49. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinnaṃ kho soṇaṃ gahapatiputtaṃ bhagavā etadavoca–
   “Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi dukkhehi vipariṇāmadhammehi ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā?
   “Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? Aniccāya vedanāya… aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā?
   “Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”… “saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
   “Tasmātiha soṇa, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
   “Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
   “Evaṃ passaṃ, soṇa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):