經號:   
   (中部121經 更新)
3.空品
中部121經/空小經(空品[13])(莊春江譯)[MA.190]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城東園鹿母講堂。
  那時,尊者阿難傍晚時,從獨坐出來,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!有一次,世尊住在釋迦國,名叫那額勒葛的釋迦族市鎮,在那裡,被我在世尊的面前聽聞、領受:『阿難!現在,我經常以空住而住。』大德!是否這被我善聽聞、善把握、善作意、善理解呢?」
  「阿難!確實,這被你善聽聞、善把握、善作意、善理解。阿難!以前及現在,我經常以空住而住。阿難!猶如這個鹿母講堂以象、牛、馬、騾是空的,以金、銀是空的,以女子男子聚集是空的,而僅這個是不空的,即:緣於比丘僧團的單一性。同樣的,阿難!比丘不作意村落想、不作意人想後,作意緣於林野想的單一性,他的心對林野想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於村落想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於人想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於林野想的單一性。』他知道:『這個想之類的以村落想是空的。』知道:『這個想之類的以人想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於林野想的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空(空性)之進入。(176)
  再者,阿難!比丘不作意人想、不作意林野想後,作意緣於地想的單一性,他的心對地想躍入、變得明淨、住立、勝解,阿難!猶如公牛皮以百根長釘成為完全擴張的、離有皺紋的。同樣的,阿難!凡在這個地上高低的、河川難行處、殘株荊棘處、山崖,比丘全部不作意那個後,作意緣於地想的單一性,他的心對地想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於人想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於林野想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於地想的單一性。』他知道:『這個想之類的以人想是空的。』知道:『這個想之類的以林野想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於地想的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(177)
  再者,阿難!比丘不作意林野想、不作意地想後,作意緣於虛空無邊處想的單一性,他的心對虛空無邊處想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於林野想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於地想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於虛空無邊處想的單一性。』他知道:『這個想之類的以林野想是空的。』知道:『這個想之類的以地想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於虛空無邊處想的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(178)
  再者,阿難!比丘不作意地想、不作意虛空無邊處想後,作意緣於識無邊處想的單一性,他的心對識無邊處想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於地想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於虛空無邊處想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於識無邊處想的單一性。』他知道:『這個想之類的以地想是空的。』知道:『這個想之類的以虛空無邊處想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於識無邊處想的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(179)
  再者,阿難!比丘不作意虛空無邊處想、不作意識無邊處想後,作意緣於無所有處想的單一性,他的心對無所有處想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於虛空無邊處想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於識無邊處想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於無所有處想的單一性。』他知道:『這個想之類的以虛空無邊想是空的。』知道:『這個想之類的以識無邊處想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於無所有處想的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(180)
  再者,阿難!比丘不作意識無邊處想、不作意無所有處想後,作意緣於非想非非想處想的單一性,他的心對非想非非想處想躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於識無邊處想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於無所有處想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於非想非非想處想的單一性。』他知道:『這個想之類的以識無邊處想是空的。』知道:『這個想之類的以無所有處想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於非想非非想處的單一性。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(181)
  再者,阿難!比丘不作意無所有處想、不作意非想非非想處想後,作意緣於無相心定的單一性,他的心對無相心定躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『凡緣於無所有處想會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於非想非非想處想會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於就這個生命為緣六處的身體。』他知道:『這個想之類的以無所有處想是空的。』知道:『這個想之類的以非想非非想處想是空的,而僅這個是不空的,即:緣於就這個生命為緣六處的身體。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的空之進入。(182)
  再者,阿難!比丘不作意無所有處想、不作意非想非非想處想後,作意緣於無相心定的單一性,他的心對無相心定躍入、變得明淨、住立、勝解,他這麼知道:『這個無相心定也是被造作的、被思惟的。』知道:『然而,凡任何被造作的、被思惟的都是無常的、滅法。』當他這樣知、這樣見時,心從欲漏被解脫,心也從有漏被解脫,心也從無明漏被解脫,在已解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』他這麼知道:『凡緣於欲漏會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於有漏會有疲勞,這裡,那些不存在;凡緣於無明漏會有疲勞,這裡,那些不存在,而僅有這個疲勞程度,即:緣於就這個生命為緣六處的身體。』他知道:『這個想之類的以欲漏是空的。』知道:『這個想之類的以有漏是空的。』知道:『這個想之類的以無明漏是空的,而僅這個是不空的,即:僅緣於這個身體與六處關連的以及緣於生命。』像這樣,凡在那裡不存在,以那個,認為它是空的,但,凡在那裡被留下,他知道:『這是存在的。』阿難!這樣,這也是他的如實的、不顛倒的、遍純淨的、最高的、無上的空之進入。(183)
  阿難!凡過去世沙門們或婆羅門進入後住於遍純淨的、最高的、無上的空(空性),他們全部進入後住於這個遍純淨的、最高的、無上的空;阿難!及凡未來世沙門們或婆羅門們將進入後住於遍純淨的、最高的、無上的空,他們全部將進入後住於這遍純淨的、最高的、無上的空;阿難!及凡現在沙門們或婆羅門們進入後住於遍純淨的、最高的、無上的空,他們全部進入後住於這遍純淨的、最高的、無上的空,阿難!因此,『我們將要進入後住於遍純淨的、最高的、無上的空。』阿難!應該被你們這麼學。」
  世尊說這個,悅意的尊者阿難歡喜世尊的所說。(184)
  空小經第一終了。
3. Suññatavaggo
MN.121/(1) Cūḷasuññatasuttaṃ
   176. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “ekamidaṃ, bhante, samayaṃ bhagavā sakkesu viharati nagarakaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tattha me, bhante, bhagavato sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘suññatāvihārenāhaṃ, ānanda, etarahi bahulaṃ viharāmī’ti. Kacci metaṃ, bhante, sussutaṃ suggahitaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritan”ti? “Taggha te etaṃ, ānanda, sussutaṃ suggahitaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ. Pubbepāhaṃ, ānanda, etarahipi suññatāvihārena bahulaṃ viharāmi. Seyyathāpi, ānanda, ayaṃ migāramātupāsādo suñño hatthigavassavaḷavena, suñño jātarūparajatena, suñño itthipurisasannipātena atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– bhikkhusaṅghaṃ paṭicca ekattaṃ; evameva kho, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā gāmasaññaṃ, amanasikaritvā manussasaññaṃ, araññasaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ Tassa araññasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā gāmasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā manussasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– araññasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ gāmasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– araññasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’”ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   177. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā manussasaññaṃ, amanasikaritvā araññasaññaṃ, pathavīsaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa pathavīsaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Seyyathāpi, ānanda, āsabhacammaṃ saṅkusatena suvihataṃ vigatavalikaṃ; evameva kho, ānanda, bhikkhu yaṃ imissā pathaviyā ukkūlavikkūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṃ pabbatavisamaṃ taṃ sabbaṃ amanasikaritvā pathavīsaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa pathavīsaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā manussasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā araññasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– pathavīsaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– pathavīsaññaṃ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   178. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā araññasaññaṃ, amanasikaritvā pathavīsaññaṃ, ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā araññasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā pathavīsaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   179. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā pathavīsaññaṃ, amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṃ, viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā pathavīsaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   180. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṃ, amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasaññaṃ, ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   181. “Puna caparaṃ, ānanda bhikkhu amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasaññaṃ, amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṃ, nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa nevasaññānāsaññāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattan’ti Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   182. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṃ, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ, animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā’ti So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.
   183. “Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṃ, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ, animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasi karoti ekattaṃ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti– ‘ayampi kho animitto cetosamādhi abhisaṅkhato abhisañcetayito’. ‘Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman’ti pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. So evaṃ pajānāti– ‘ye assu darathā kāmāsavaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā bhavāsavaṃ paṭicca tedha na santi, ye assu darathā avijjāsavaṃ paṭicca tedha na santi, atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ– imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā’ti. So ‘suññamidaṃ saññāgataṃ kāmāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ bhavāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamidaṃ saññāgataṃ avijjāsavenā’ti pajānāti, ‘atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ– imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā’ti. Iti yañhi kho tattha na hoti tena taṃ suññaṃ samanupassati, yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti taṃ ‘santamidaṃ atthī’ti pajānāti. Evampissa esā, ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā paramānuttarā suññatāvakkanti bhavati.
   184. “Yepi hi keci, ānanda, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja vihariṃsu, sabbe te imaṃyeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja vihariṃsu. Yepi hi keci, ānanda, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharissanti, sabbe te imaṃyeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharissanti. Yepi hi keci, ānanda, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharanti, sabbe te imaṃyeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharanti. Tasmātiha, ānanda, ‘parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharissāmā’ti – evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Cūḷasuññatasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「我多行空(MA.190)」,南傳作「我經常以空住而住」(suññatāvihārenāhaṃ…bahulaṃ viharāmīti),智髻比丘長老英譯為「我常住於空」(I often abide in voidness)。「空住」(suññatāvihāra),另譯為「空性住處」,《破斥猶豫》說,無量、無所有、空(suññatā)、無相都「在完全智處(狀態)」(Aññasmiṃ pana ṭhāne, MN.43)。
  「唯比丘眾(MA.190)」,南傳作「緣於比丘僧團的單一性」(bhikkhusaṅghaṃ paṭicca ekattaṃ,另譯為「唯緣於比丘僧團」),智髻比丘長老英譯為「依於比丘僧團的單一」(the singleness dependent on the Saṅgha of bhikkhus)。
  「無事想(MA.190)」,南傳作「林野想」(araññasaññaṃ),智髻比丘長老英譯為「森林的認知」(the perception of forest)。按:《破斥猶豫》舉想的內容:這是林野,這是樹,這是山,這是顯現青綠的叢林(nīlobhāso vanasaṇḍoti)。
  「疲勞(MA.190)」,南傳作「疲勞」(darathā,另譯為「不安,焦慮,關心,憂苦,煩熱」),智髻比丘長老英譯為「干擾」(disturbances)。按:《破斥猶豫》以「轉起的疲勞或污染的疲勞」(pavattadarathā vā kilesadarathā vā)解說。