經號:   
   (中部84經 更新)
中部84經/摩偷羅經(王品[9])(莊春江譯)[SA.548]
  被我這麼聽聞
  有一次尊者大迦旃延住在摩偷羅的孤達林。
  摩偷羅國王阿槃提子聽聞:
  「先生沙門迦旃延住在摩偷羅的孤達林,又,關於那位迦旃延摩尊師,這樣的好名聲已傳播:是賢智者、聰明者、有智慧者、多聞者、巧說者、善辯才者、年長者同時也是阿羅漢。又,有像這樣阿羅漢的看見,那就好了!」
  那時,摩偷羅國王阿槃提子準備一輛輛吉祥車、登上吉祥車後,為了見尊者大迦旃延,以一輛輛吉祥車,以國王威力盛況從摩偷羅出發,以車輛一直走到車輛所及之地、再下車後,就步行去見尊者大迦旃延。抵達後,與尊者大迦旃延一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的摩偷羅國王阿槃提子對尊者大迦旃延說這個:
  「迦旃延尊師!婆羅門們這麼說:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』這裡,迦旃延尊師是怎麼說者?」
  「大王!這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』大王!那裡,以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』(317)
  大王!你怎麼想它:對剎帝利,如果以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的剎帝利嗎?他也有……的婆羅門嗎?他也有……的毘舍嗎?他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的首陀羅嗎?」
  「迦旃延尊師!對剎帝利,如果以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的剎帝利,他也有……的婆羅門,他也有……的毘舍,他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的首陀羅。」
  「大王!你怎麼想它:對婆羅門,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的婆羅門嗎?他也有……的毘舍嗎?他也有……的首陀羅嗎?他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的剎帝利嗎?」
  「迦旃延尊師!對婆羅門,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的婆羅門,他也有……的毘舍,他也有……的首陀羅,他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的剎帝利。」
  「大王!你怎麼想它:對毘舍,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的毘舍嗎?他也有……的首陀羅嗎?他也有……的剎帝利嗎?他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的婆羅門嗎?」
  「迦旃延尊師!對毘舍,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的毘舍,他也有……的首陀羅,他也有……的剎帝利,他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的婆羅門。」
  「大王!你怎麼想它:對首陀羅,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的首陀羅嗎?他也有……的剎帝利嗎?他也有……的婆羅門嗎?他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的毘舍嗎?」
  「迦旃延尊師!對首陀羅,如果也以財物,或以穀物,或以銀,或以金成功,他有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的首陀羅,他也有……的剎帝利,他也有……的婆羅門,他也有先起床的、後就寢的、任何行為都順從的、合意行為的、可愛言語的毘舍。」
  「大王!你怎麼想它:如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!的確,如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,在這裡,我認為{他們中}[無]任何差異。」
  「大王!以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』(318)
  大王!你怎麼想它:這裡,如果剎帝利是殺生者、未被給與的拿取者、邪淫者、妄語者、離間語者、粗惡語者、雜穢語者、貪婪者、有瞋害心者、邪見者,以身體的崩解,死後往生苦界惡趣下界、地獄,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!如果剎帝利是殺生者、未被給與的拿取者、邪淫者、妄語者、離間語者、粗惡語者、雜穢語者、貪婪者、有瞋害心者、邪見者,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄:在這裡對我是這樣,而且這被我從阿羅漢們這樣聽聞。」
  「大王!!好!大王!這個對來你是這樣,好!而且這被你從阿羅漢們這樣聽聞,好!大王!你怎麼想它:這裡,如果婆羅門……(中略)這裡,如果毘舍……(中略)這裡,如果首陀羅是殺生者、未被給與的拿取者……(中略)邪見者,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!如果首陀羅也是殺生者、未被給與的拿取者……(中略)邪見者,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄:在這裡對我是這樣,而且這被我從阿羅漢們這樣聽聞。」
  「大王!好!好!大王!這個對來你是這樣,好!而且這被你從阿羅漢們這樣聽聞,好!大王!你怎麼想它:如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!的確,如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,在這裡,我認為{他們中}[無]任何差異。」
  「大王!以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』(319)
  大王!你怎麼想它:這裡,如果剎帝利是離殺生者、離未被給與的拿取者、離邪淫者、離妄語者、離離間語者、離粗惡語者、離雜穢語者、不貪婪者、無瞋害心者、正見者,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!如果剎帝利是離殺生者、離未被給與的拿取者、離邪淫者、離妄語者、離離間語者、離粗惡語者、離雜穢語者、不貪婪者、無瞋害心者、正見者,以身體的崩解,死後往生善趣、天界:在這裡對我是這樣,而且這被我從阿羅漢們這樣聽聞。」
  「大王!好!好!大王!這個對來你是這樣,好!而且這被你從阿羅漢們這樣聽聞,好!大王!你怎麼想它:這裡,如果婆羅門……這裡,如果毘舍……這裡,如果首陀羅是離殺生者、離未被給與的拿取者……(中略)正見者,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!如果首陀羅是離殺生者、離未被給與的拿取者……(中略)正見者,以身體的崩解,死後往生善趣、天界:在這裡對我是這樣,而且這被我從阿羅漢們這樣聽聞。」
  「大王!好!好!大王!這個對來你是這樣,好!而且這被你從阿羅漢們這樣聽聞,好!大王!你怎麼想它:如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!的確,如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,在這裡,我認為{他們中}[無]任何差異。」
  「大王!以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』(320)
  大王!你怎麼想它:這裡,剎帝利如果入侵人家,或如果奪取(搬運)掠奪物,或如果作盜匪,或如果攔路搶劫,或如果通姦(走入)他人的妻子,如果男子們捕捉他後對你展示:『陛下!這位是你的盜賊、罪犯,請你對這位判決凡你想要的那個處罰。』你對他應該怎麼做?」
  「迦旃延尊師!我們殺,或沒入,或驅逐,或如需要做。那是什麼原因?迦旃延尊師!因為凡他之前的『剎帝利』名稱,那個已消失,但就名為(就走到稱呼)『盜賊』。」
  「大王!你怎麼想它:這裡,婆羅門……這裡,毘舍……這裡,首陀羅如果入侵人家,或如果奪取掠奪物,或如果作盜匪,或如果攔路搶劫,或如果通姦他人的妻子,如果男子們捕捉他後對你展示:『陛下!這位是你的盜賊、罪犯,請你對這位判決凡你想要的那個處罰。』你對他應該怎麼做?」
  「迦旃延尊師!我們殺,或沒入,或驅逐,或如需要做。那是什麼原因?迦旃延尊師!因為凡他之前的『首陀羅』名稱,那個已消失,但就名為『盜賊』。」
  「大王!你怎麼想它:如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!的確,如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,在這裡,我認為{他們中}[無]任何差異。」
  「大王!以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級……(中略)梵天的繼承者。』(321)
  大王!你怎麼想它:這裡,剎帝利剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,如果從在家出家成為無家者、殺生的戒絕者、未被給與的拿取的戒絕者、妄語的戒絕者、晚上停止的一日一食者、梵行者、持戒者、善法者,你對他應該怎麼做?」
  「迦旃延尊師!我們應該問訊,或應該起立迎接,或應該以座位邀請,或應該以衣服、施食、臥坐處、病人需物、醫藥必需品招待他,或應該對他如法地安排守護、防護、保護。那是什麼原因?迦旃延尊師!因為凡他之前的『剎帝利』名稱,那個已消失,但只名為沙門。」
  「大王!你怎麼想它:這裡,婆羅門……這裡,毘舍……這裡,首陀羅剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,如果從在家出家成為無家者、殺生的戒絕者、未被給與的拿取的戒絕者、妄語的戒絕者、晚上停止的一日一食者、梵行者、持戒者、善法者,你對他應該怎麼做?」
  「迦旃延尊師!我們應該問訊,或應該起立迎接,或應該以座位邀請,或應該以衣服、施食、臥坐處、病人需物、醫藥必需品招待他,或應該對他如法地安排守護、防護、保護。那是什麼原因?迦旃延尊師!因為凡他之前的『首陀羅』名稱,那個已消失,但只名為沙門。」
  「大王!你怎麼想它:如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,或否?或在這裡對你是怎樣?」
  「迦旃延尊師!的確,如果當存在這樣時,這四種階級是平等的,在這裡,我認為{他們中}[無]任何差異。」
  「大王!以這個法門,這也能被知道:關於這只是世間中的聲音:『僅婆羅門是最上的階級,其他的是下劣的階級;僅婆羅門是白的階級,其他的是黑的階級;僅婆羅門們變純淨,非婆羅門們否;僅婆羅門們是梵天的親生兒子、從口生的、梵天生的、梵天化作的、梵天的繼承者。』」(322)
  在這麼說時,摩偷羅國王阿槃提子對尊者大迦旃延說這個:
  「太偉大了,迦旃延尊師!太偉大了,迦旃延尊師!迦旃延尊師!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,法被迦旃延尊師以種種法門說明。這個我歸依迦旃延尊師、法、比丘僧團,從今天起,請迦旃延尊師記得我為優婆塞終生歸依。」
  「大王!你不要歸依我,請你就歸依那位我歸依的世尊。」
  「迦旃延尊師!但,現在那位世尊、阿羅漢、遍正覺者住在哪裡?」
  「大王!現在那位世尊、阿羅漢、遍正覺者已般涅槃。」
  「迦旃延尊師!如果我們聽聞那位世尊在十由旬處,我們為了那位世尊、阿羅漢、遍正覺者的看見走十由旬;如果我們聽聞那位世尊在二十由旬……三十由旬……四十由旬……五十由旬處,我們也為了那位世尊、阿羅漢、遍正覺者的看見走五十由旬;如果我們聽聞那位世尊在一百由旬處,我們也為了見那位世尊、阿羅漢、遍正覺者的看見走一百由旬。
  迦旃延尊師!但由於那位世尊已般涅槃,我們也歸依已般涅槃的世尊、法、比丘僧團,請迦旃延尊師記得我為優婆塞,從今天起已終生歸依。」(323)
  摩偷羅經第四終了。
MN.84/(4) Madhurasuttaṃ
   317. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. Assosi kho rājā mādhuro avantiputto– “samaṇo khalu, bho, kaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. Taṃ kho pana bhavantaṃ kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho rājā mādhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca– “brāhmaṇā, bho kaccāna, evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṃ kaccāno kimakkhāyī”ti? “Ghosoyeva kho eso, mahārāja, lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Tadamināpetaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   318. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Khattiyassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Brāhmaṇassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Vessassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Suddassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   319. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.
   “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo …pe… idhassa vesso …pe… idhassa suddo pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.
   “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   320. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.
   “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo, idhassa vesso, idhassa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.
   “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   321. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ– ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ– ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.
   322. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā, virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.
   “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.
   323. Evaṃ vutte, rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho kaccāna, abhikkantaṃ, bho kaccāna! Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañc bhikkhusaṅghañca Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. “Mā kho maṃ tvaṃ, mahārāja, saraṇaṃ agamāsi. Tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gato”ti. “Kahaṃ pana, bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho”ti? “Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho”ti. “Sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ, yojanasatampi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yato ca, bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
   Madhurasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「婆羅門所化(SA.548)」,南傳作「梵天所化作的」(brahmanimmitā),智髻比丘長老英譯為「被梵天所創造」(created by Brahma)。按:「化作」(nimmita),另譯作「化人、化神」。「梵天」(brahma),古譯有時混譯為「梵者」、「婆羅門」(brāhmaṇa)。