經號:   
   (中部68經 更新)
中部68經/那勒葛波那經(比丘品[7])(莊春江譯)[MA.77]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在憍薩羅國那勒葛波那的蘇芳樹林。
  當時,眾多有名的善男子指定世尊後,以信從在家出家成為無家者尊者阿那律、尊者拔提亞、尊者金毘羅、尊者玻古、尊者憍陳如、尊者離波多、尊者阿難,以及其他有名的善男子。當時,世尊被比丘僧團圍繞,坐在屋外。那時,關於那些善男子,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!凡善男子指定我後,以信從在家出家成為無家者,比丘們!是否那些比丘在梵行上是大喜樂者呢?」
  在這麼說時,那些比丘保持沈默。
  第二次,關於那些善男子,世尊又召喚比丘們:
  「比丘們!凡善男子指定我後,以信從在家出家成為無家者,比丘們!是否那些比丘在梵行上是大喜樂者呢?」
  第二次,那些比丘又保持沈默。
  第三次,關於那些善男子,世尊又召喚比丘們:
  「比丘們!凡善男子指定我後,以信從在家出家成為無家者,比丘們!是否那些比丘在梵行上是大喜樂者呢?」
  第三次,那些比丘又保持沈默。(166)
  那時,世尊這麼想:「讓我問那些善男子。」
  那時,世尊召喚尊者阿那律:
  「阿那律!是否你在梵行上是大喜樂者呢?」
  「大德!當然,我在梵行上是大喜樂者。」
  「阿那律!!好!阿那律!這對善男子以信從在家出家成為無家者的你們是適當的:凡你們在梵行上會大喜樂。阿那律!以凡你們具備青春的幸福,在人生初期黑髮的青年應該受用諸欲,阿那律!以那個,你們雖具備青春的幸福,在人生初期黑髮的青年也從在家出家成為無家者。阿那律!而且,你們既非被國王壓迫的從在家出家成為無家者,也非被盜賊壓迫的從在家出家成為無家者;也非有負債苦惱的從在家出家成為無家者;也非有害怕苦惱的從在家出家成為無家者;也非生活所迫的從在家出家成為無家者,而是:『我是陷入生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望者,陷入苦者,被苦征服者,也許這整個苦蘊的作終結能被知道。』阿那律!你們這樣以信從在家出家成為無家者,不是嗎?」
  「是的,大德!」
  「阿那律!還有,這樣,什麼會是應該被出家的善男子做的呢?阿那律!他沒證得從離欲、惡不善法的喜、樂,或其它從那個之後更善的,對他,貪婪持續遍取心,惡意也持續遍取心,惛沈睡眠也持續遍取心,掉舉後悔也持續遍取心,疑也持續遍取心,不樂也持續遍取心,倦怠也持續遍取心。阿那律!他沒證得從離欲、惡不善法的喜、樂,或其它從那個之後更善的。
  阿那律!他證得從離欲、惡不善法的喜、樂,或其它從那個之後更善的,貪婪不持續遍取心,惡意也不持續遍取心,惛沈睡眠也不持續遍取心,掉舉後悔也不持續遍取心,疑也不持續遍取心,不樂也不持續遍取心,倦怠也不持續遍取心,阿那律!他證得從離欲、惡不善法的喜、樂,或其它從那個之後更善的。(167)
  阿那律!關於我,是否你們這麼想:『凡污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸,那些未被如來捨斷,因此,如來考量後受用一事,考量後忍受一事,考量後避開一事,考量後除去一事?』」
  「大德!關於世尊,我們不這麼想:『凡污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸漏,那些未被如來捨斷,因此,如來考量後受用一事,考量後忍受一事,考量後避開一事,考量後除去一事。』大德!關於世尊,我們這麼想:『凡污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸漏,那些被如來捨斷,因此,如來考量後受用一事,考量後忍受一事,考量後避開一事,考量後除去一事。』」
  「阿那律!好!好!阿那律!凡污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸漏,那些被如來捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹成為非有為未來不生之物。阿那律!猶如頂端已切斷的棕櫚樹不能夠再成為生長處。同樣的,阿那律!凡污染的、再有的、有恐懼的、苦果報的、未來生老死的諸漏,那些被如來捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物。
  阿那律!你怎麼想它:當看見什麼理由(道理)時,如來對已死去、已命終的弟子在往生上記說:『那位已在那裡往生,[另]那位已在那裡往生。』呢?」
  「大德!我們的法是世尊為根本的、世尊為導引的、世尊為依歸的,大德!就請世尊說明這個所說的義理,那就好了!聽聞世尊的[教說]後,比丘們將會憶持。」
  「阿那律!如來非為了欺瞞人們,非為了諂媚人們,非為了利得、恭敬、名聲、利益,非『讓人們像這樣知道我』,對已死去、已命終的弟子在往生上記說:『那位已在那裡往生,[另]那位已在那裡往生。』阿那律!而是有有信的、優秀信受的、優秀欣悅的善男子,他們聽聞那個後,集中心到那個目標,阿那律!這對他們有長久的利益、安樂。(168)
  阿那律!這裡,比丘聽聞:『名叫這樣的比丘已命終,他被世尊記說「住立在完全智上」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者是這樣戒者。』及『那位尊者是這樣法者。』及『那位尊者是這樣慧者。』及『那位尊者是這樣住處者。』及『那位尊者是這樣解脫者。』他憶念(隨念)著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘有安樂住
  阿那律!這裡,比丘聽聞:『名叫這樣的比丘已命終,他被世尊記說「以五下分結的滅盡,成為化生者、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘有安樂住。
  阿那律!這裡,比丘聽聞:『名叫這樣的比丘已命終,他被世尊記說「以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為一來者,只回來這個世間一次後,將作苦的終結」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘也有安樂住。
  阿那律!這裡,比丘聽聞:『名叫這樣的比丘已命終,他被世尊記說「以三結的遍盡,為入流者、不墮惡趣法者、決定者正覺為彼岸者」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘也有安樂住。(169)
  阿那律!這裡,比丘尼聽聞:『名叫這樣的比丘尼已命終,她被世尊記說「住立在完全智上」。』她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』及『那位姊妹有這樣的法。』及『那位姊妹有這樣的慧。』及『那位姊妹是這樣的住處者。』及『那位姊妹是這樣的解脫者。』她回憶著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘尼也有安樂住。
  阿那律!這裡,比丘尼聽聞:『名叫這樣的比丘尼已命終,她被世尊記說「以五下分結的滅盡,成為、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者」。』她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』她回憶著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘尼也有安樂住。
  阿那律!這裡,比丘尼聽聞:『名叫這樣的比丘尼已命終,她被世尊記說「以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為一來者,只回來這個世間一次後,將作苦的終結」。』她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』她回憶著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘尼也有安樂住。
  阿那律!這裡,比丘尼聽聞:『名叫這樣的比丘尼已命終,她被世尊記說「以三結的遍盡,為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者」。』她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』她回憶著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,比丘尼也有安樂住。(170)
  阿那律!這裡,優婆塞聽聞:『名叫這樣的優婆塞已命終,他被世尊記說「以五下分結的滅盡,成為、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者是這樣戒者。』及『那位尊者是這樣的法。』及『那位尊者是這樣慧者。』及『那位尊者是這樣的住處者。』及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆塞也有安樂住。
  阿那律!這裡,優婆塞聽聞:『名叫這樣的優婆塞已命終,他被世尊記說「以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為一來者,只回來這個世間一次後,將作苦的終結」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆塞也有安樂住。
  阿那律!這裡,優婆塞聽聞:『名叫這樣的優婆塞已命終,他被世尊記說「以三結的遍盡,為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者」。』又,他已親自看見或已傳聞聽聞那位尊者:『那位尊者有這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』他憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆塞也有安樂住。(171)
  阿那律!這裡,優婆夷聽聞:『名叫這樣的優婆夷已命終,她被世尊記說「以五下分結的滅盡,成為、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者」。』又,她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』及『那位姊妹有這樣的法。』及『那位姊妹有這樣的慧。』及『那位姊妹是這樣的住處者。』及『那位姊妹是這樣的解脫者。』她憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆夷也有安樂住。
  阿那律!這裡,優婆夷聽聞:『名叫這樣的優婆夷已命終,他被世尊記說「以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為一來者,只回來這個世間一次後,將作苦的終結」。』又,她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹是這樣的戒。』……這樣的法……(中略)這樣的慧……這樣的住處者……及『那位尊者是這樣的解脫者。』她憶念著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆夷也有安樂住。
  阿那律!這裡,優婆夷聽聞:『名叫這樣的優婆夷已命終,她被世尊記說「以三結的遍盡,為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者」。』又,她已親自看見或已傳聞聽聞那位姊妹:『那位姊妹有這樣的戒。』及『那位姊妹有這樣的法。』及『那位姊妹有這樣的慧。』及『那位姊妹是這樣的住處者。』及『那位姊妹是這樣的解脫者。』她回憶著那位的信、戒、所聞、施捨、慧,集中心到那個目標,阿那律!這樣,優婆夷也有安樂住。
  「阿那律!像這樣,如來非為了欺瞞人們,非為了諂媚人們,非為了利得、恭敬、名聲、利益,非『讓人們像這樣知道我』,對已死去、已命終的弟子在往生上記說:『那位已在那裡往生,[另]那位已在那裡往生。』阿那律!而是有有信的、優秀信受的、優秀欣悅的善男子,他們聽聞那個後,集中心到那個目標,阿那律!這對他們有長久的利益、安樂。」
  世尊說這個,悅意的尊者阿那律歡喜世尊的所說。(172)
  那勒葛波那經第八終了。
MN.68/(8) Naḷakapānasuttaṃ
   166. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā honti– āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo, āyasmā ca kimilo, āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño, āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi– “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Evaṃ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi– “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi– “ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.
   167. Atha kho bhagavato etadahosi– “yaṃnūnāhaṃ te kulaputte puccheyyan”ti! Atha kho bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ āmantesi– “kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti? “Taggha mayaṃ, bhante, abhiratā brahmacariye”ti. “Sādhu sādhu, anuruddhā! Etaṃ kho, anuruddhā, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti– nanu tumhe, anuruddhā, evaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evaṃ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṃ? Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ, tassa abhijjhāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ”.
   “Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ, tassa abhijjhāpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ.
   168. “Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti– ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’”ti? “Na kho no, bhante, bhagavati evaṃ hoti– ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’ti. Evaṃ kho no, bhante, bhagavati hoti– ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’”ti. “Sādhu sādhu, anuruddhā! Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, anuruddhā tathāgatassa ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti”.
   “Taṃ kiṃ maññasi, anuruddhā, kaṃ atthavasaṃ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti– ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti “Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ na ‘iti maṃ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti– ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṃ sutvā tadatthāya cittaṃ upasaṃharanti. Tesaṃ taṃ, anuruddhā, hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya”.
   169. “Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti– ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato– aññāya saṇṭhahī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti– ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato– pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo …pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti– ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā– ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo …pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti– ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā– ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo …pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
   170. “Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti– ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– aññāya saṇṭhahī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti– ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā …pe… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti– ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā …pe… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti– ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
   171. “Idhānuruddhā, upāsako suṇāti– ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato– pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā– ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, upāsako suṇāti– ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā– ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, upāsako suṇāti– ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā– ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo …pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.
   172. “Idhānuruddhā upāsikā suṇāti– ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti– ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
   “Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti– ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā– tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā– ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
   “Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ na ‘iti maṃ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti– ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṃ sutvā tadatthāya cittaṃ upasaṃharanti. Tesaṃ taṃ, anuruddhā, hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Naḷakapānasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「身生頻伸(MA.77)」,南傳作「惛沈睡眠」(thīnamiddhampi),智髻比丘長老英譯為「怠惰與遲鈍」(sloth and torpor)。