經號:   
   (中部67經 更新)
中部67經/遮堵瑪經(比丘品[7])(莊春江譯)[AA.45.2]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在遮堵瑪的阿摩勒樹林中。
  當時,以舍利弗、目揵連為上首的約五百位比丘為了見世尊抵達遮堵瑪。當那些外來比丘與[原]居住比丘一起互相問候、鋪設坐臥具、整理衣鉢時,成為高聲者、大聲者。
  那時,世尊召喚尊者阿難:
  「阿難!那麼,這些高聲者、大聲者是誰,看起來像漁夫在魚的掠奪中?」
  「大德!這些是以舍利弗、目揵連為上首的約五百位比丘為了見世尊抵達遮堵瑪,當那些外來比丘與居住比丘一起互相問候、鋪設坐臥具、整理衣鉢時,成為高聲者、大聲者。」
  「阿難!那樣的話,以我的名義召喚那些比丘:『大師召喚尊者們。』」
  「是的,大德!」尊者阿難回答世尊後,去見那些比丘。抵達後,對那些比丘說這個:
  「大師召喚尊者們。」
  「是的,學友!」那些比丘回答尊者阿難後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的那些比丘說這個:
  「比丘們!你們為什麼成為高聲者、大聲者,看起來像漁夫在魚的掠奪中?」
  「大德!這些是以舍利弗、目揵連為上首的約五百位比丘為了見世尊抵達遮堵瑪,當那些這些外來比丘與原住比丘一起互相問候、鋪設坐臥具、整理衣鉢時,成為高聲者、大聲者。」
  「比丘們!請你們走,我遣離你們,在我的附近不應該被你們住。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊後,從座位起來、向世尊問訊、作右繞後,收起臥坐具、拿起衣鉢後離開。(157)
  當時,遮堵瑪的釋迦族正以某些應該被作的在集會所已聚集。遮堵瑪的釋迦族看見正從遠處到來的那些比丘。看見後,去見那些比丘。抵達後,對那些比丘說這個:
  「尊者們!啊!那麼,你們要去哪裡?」
  「朋友們!僧團被世尊遣離了。」
  「尊者們!那樣的話,請你們稍坐片刻,或許我們能夠使世尊歡喜(明淨)。」
  「是的,朋友們!」那些比丘回答遮堵瑪的釋迦族。
  那時,遮堵瑪的釋迦族去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的遮堵瑪的釋迦族對世尊說這個:
  「大德!請世尊接受比丘僧團!大德!請世尊歡迎比丘僧團!大德!猶如比丘僧團以前被世尊資助。同樣的,現在請世尊資助比丘僧團。大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異(異心),會變易,大德!猶如當新種子沒得到水時,會變異,會變易。同樣的,大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異,會變易,大德!猶如當幼小牛隻沒看見母親時,會變異,會變易。同樣的,大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異,會變易[≃SN.22.80],大德!請世尊接受比丘僧團!大德!請世尊歡迎比丘僧團!大德!猶如比丘僧團以前被世尊資助。同樣的,現在,請世尊資助比丘僧團。」(158)
  那時,梵王娑婆主以心了知世尊心中的深思後,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在梵天世界消失,出現在世尊的面前。
  那時,梵王娑婆主置(作)上衣到一邊肩膀、向世尊合掌鞠躬後,對世尊說這個:
  「大德!請世尊接受比丘僧團!大德!請世尊歡迎比丘僧團!大德!猶如比丘僧團以前被世尊資助。同樣的,現在請世尊資助比丘僧團,大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異,會變易,大德!猶如當新種子沒得到水時,會變異,會變易。同樣的,大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異,會變易,大德!猶如當幼小牛隻沒看見母親時,會變異,會變易。同樣的,大德!在這裡有出家不久的新比丘,最近來到這法、律中,當他們沒得到對世尊的看見時,會變異,會變易,大德!請世尊接受比丘僧團!大德!請世尊歡迎比丘僧團!大德!猶如比丘僧團以前被世尊資助。同樣的,現在請世尊資助比丘僧團。」(159)
  遮堵瑪的釋迦族與梵王娑婆主以種子譬喻與幼小的譬喻能夠使世尊歡喜。那時,尊者目揵連召喚比丘們:
  「學友們!請你們起來,請你們取衣鉢。世尊被遮堵瑪的釋迦族與梵王娑婆主以種子與幼小的使之歡喜。」
  「是的,學友!」那些比丘回答尊者目揵連後,從座位起來、拿起衣鉢後去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗!在僧團被我遣離時,你怎麼想它?」
  「大德!我這麼想:『僧團被世尊遣離,現在,世尊將住於不活動的、專修當生樂住處的。現在,我們也將住於不活動的、專修當生樂住處的。』」
  「舍利弗!請你等等,舍利弗!請你等等,舍利弗!『當生樂住處』[這樣的心不應該又再被你使之生起]。」
  那時,世尊召喚尊者目揵連:
  「目揵連!在僧團被我遣離時,你怎麼想它?」
  「大德!我這麼想:『僧團被世尊遣離,現在,世尊將住於不活動的、專修當生樂住處的。現在,我與尊者舍利弗我們將照顧僧團。』」
  「!好!目揵連!我或舍利弗、目揵連會照顧僧團。」(160)
  那時,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!入水者有這四種能被預期的恐怖,哪四種?波浪的恐怖、蛟龍的怖畏、漩渦的恐怖、鱷魚的恐怖,比丘們!這是四種入水者能被預期的恐怖。同樣的,比丘們!這裡,在這法律中從在家出家成為無家者的某位善男子有這四種能被預期的恐怖,哪四種?波浪的恐怖、蛟龍的恐怖、漩渦的恐怖、鱷魚的恐怖。(161)
  比丘們!而什麼是波浪的恐怖?比丘們!這裡,某位善男子以信從在家出家成為無家者:『我是陷入生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望者,陷入苦者,被苦征服者,也許這整個苦蘊的作終結能被知道。』當成為這樣的出家者時,同梵行者們告誡、教誡他:『應該被你這樣前進;應該被你這樣後退;應該被你這樣前視;應該被你這樣環視;應該被你這樣使[肢體]彎曲;應該被你這樣伸展;應該被你使大衣、鉢、衣這樣持。』他這麼想:『當以前是在家狀態時,我們告誡、教誡其他人,而這些看起來像我們兒子程度者,看起來像孫子程度者認為我們應該被告誡、應該被教誡。』他[生氣、不悅意地-AN.4.122]放棄學後還俗。比丘們!這被稱為對波浪的恐怖害怕的放棄學後還俗者。比丘們!『波浪的恐怖』,這是憤怒、絕望的同義語。(162)
  比丘們!而什麼是蛟龍的恐怖?比丘們!這裡,某位善男子以信從在家出家成為無家者:『我是陷入生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望者,陷入苦者,被苦征服者,也許這整個苦蘊的作終結能被知道。』 當成為這樣的出家者時,同梵行者告誡、教誡他:『這個能被你嚼;這個不能被你嚼;這個能被你吃;這個不能被你吃;這個能被你嚐;這個不能被你嚐;這個能被你喝;這個不能被你喝;被允許的能被你嚼;不被允許的不能被你嚼;被允許的能被你吃;不被允許的不能被你吃;被允許的能被你嚐;不被允許的不能被你嚐;被允許的能被你喝;不被允許的不能被你喝;在適當時間能被你嚼;在非適當時間不能被你嚼;在適當時間能被你吃;在非適當時間不能被你吃;在適當時間能被你嚐;在非適當時間不能被你嚐;在適當時間能被你喝;在非適當時間不能被你喝。』他這麼想:『當以前是在家狀態時,我們嚼我們想要的,我們不嚼我們不想要的;我們吃我們想要的,我們不吃我們不想要的;我們嚐我們想要的,我們不嚐我們不想要的;我們喝我們想要的,我們不喝我們不想要的;被允許的我們嚼,不被允許的我們也嚼;被允許的我們吃,不被允許的我們也吃;被允許的我們嚐,不被允許的我們也嚐;被允許的我們喝,不被允許的我們也喝;在適當時間我們嚼,在非適當時間我們也嚼;在適當時間我們吃,在非適當時間我們也吃;在適當時間我們嚐,在非適當時間我們也嚐;在適當時間我們喝,在非適當時間我們也喝,凡有信的屋主們白天在非適當時間施與勝妙的硬食、軟食,在那裡,這些都看起來像作嘴巴的柵欄。』他[生氣、不悅意地]放棄學後還俗。比丘們!這被稱為對蛟龍的恐怖害怕的放棄學後還俗者。比丘們!『蛟龍的恐怖』,這是飽食的同義語,比丘們!這被稱為蛟龍的恐怖。(163)
  比丘們!而什麼是漩渦的恐怖?比丘們!這裡,某位善男子以信從在家出家成為無家者:『我是陷入生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望者,陷入苦者,被苦征服者,也許這整個苦蘊的作終結能被知道。』 成為這樣出家者的他午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入村落或城鎮。以身未守護、以語未守護、以心未守護,以念未現起,以諸根未防護,在那裡,他看見賦有、擁有五種欲自娛的屋主或屋主之子,他這麼想:『當以前是在家狀態時,我們賦有、擁有五種欲自娛,而在我的俗家存在財富,能夠享用財富,並且作福德[,讓我放棄學、還俗後,享用財富,並且作福德]。』他放棄學後還俗。比丘們!這被稱為比丘是對漩渦的恐怖害怕的放棄學後還俗者。比丘們!『漩渦的恐怖』,這是五種欲的同義語,比丘們!這被稱為漩渦的恐怖。(164)
  比丘們!而什麼是鱷魚的恐怖?比丘們!這裡,某位善男子以信從在家出家成為無家者:『我是陷入生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望者,陷入苦者,被苦征服者,也許這整個苦蘊的作終結能被知道。』 成為這樣出家者的他午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入村落或城鎮。以身未守護、以語未守護、以心未守護,以念未現起,以諸根未防護,在那裡,他看見穿著暴露的或衣著暴露的女人。看見穿著暴露的或衣著暴露的女人後,貪使他的心墮落,他以貪使墮落的心放棄學後還俗。比丘們!這被稱為對鱷魚的恐怖害怕的放棄學後還俗者。比丘們!『鱷魚的恐怖』,這是女人的同義語,比丘們!這被稱為鱷魚的恐怖。
  比丘們!在某一類人在這法律中從在家出家成為無家時,這是四種能被預期的恐怖。」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(165)
  遮堵瑪經第七終了。
  
MN.67/(7) Cātumasuttaṃ
   157. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā cātumāyaṃ viharati āmalakīvane. Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi– “ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Etāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. “Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi– ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca– “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca– “kiṃ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Imāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. “Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo, na vo mama santike vatthabban”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya pakkamiṃsu.
   158. Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho cātumeyyakā sakyā te bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavocuṃ– “handa, kahaṃ pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti? “Bhagavatā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho paṇāmito”ti. “Tenahāyasmanto muhuttaṃ nisīdatha, appeva nāma mayaṃ sakkuṇeyyāma bhagavantaṃ pasādetun”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū cātumeyyakānaṃ sakyānaṃ paccassosuṃ. Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho cātumeyyakā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ– “abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṃ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ. Tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti.
   159. Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva– brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca– “abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṃ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti.
   160. Asakkhiṃsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaṃ pasādetuṃ bījūpamena ca taruṇūpamena ca. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi– “uṭṭhethāvuso, gaṇhatha pattacīvaraṃ. Pasādito bhagavā cātumeyyakehi ca sakyehi brahmunā ca sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaramādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca– “kinti te, sāriputta, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti? “Evaṃ kho me, bhante, ahosi– ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuttā viharissāmā’”ti. “Āgamehi tvaṃ, sāriputta, āgamehi tvaṃ, sāriputta, diṭṭhadhammasukhavihāran”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi– “kinti te, moggallāna, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti? “Evaṃ kho me, bhante, ahosi– ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, ahañca dāni āyasmā ca sāriputto bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmā’”ti. “Sādhu sādhu, moggallāna! Ahaṃ vā hi, moggallāna bhikkhusaṅghaṃ parihareyyaṃ sāriputtamoggallānā vā”ti.
   161. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṃ, kumbhīlabhayaṃ, āvaṭṭabhayaṃ, susukābhayaṃ – imāni, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. Evameva kho, bhikkhave, cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṃ, kumbhīlabhayaṃ, āvaṭṭabhayaṃ, susukābhayaṃ.
   162. “Katamañca, bhikkhave, ūmibhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti– ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti, anusāsanti– ‘evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabbaṃ, evaṃ te ālokitabbaṃ, evaṃ te vilokitabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāritabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabban’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāma, anusāsāma. Ime panamhākaṃ puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe ovaditabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantī’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ūmibhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Ūmibhayan’ti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ.
   163. “Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti– ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti– ‘idaṃ te khāditabbaṃ, idaṃ te na khāditabbaṃ; idaṃ te bhuñjitabbaṃ, idaṃ te na bhuñjitabbaṃ; idaṃ te sāyitabbaṃ, idaṃ te na sāyitabbaṃ; idaṃ te pātabbaṃ, idaṃ te na pātabbaṃ; kappiyaṃ te khāditabbaṃ, akappiyaṃ te na khāditabbaṃ; kappiyaṃ te bhuñjitabbaṃ, akappiyaṃ te na bhuñjitabbaṃ; kappiyaṃ te sāyitabbaṃ, akappiyaṃ te na sāyitabbaṃ kappiyaṃ te pātabbaṃ, akappiyaṃ te na pātabbaṃ; kāle te khāditabbaṃ, vikāle te na khāditabbaṃ; kāle te bhuñjitabbaṃ, vikāle te na bhuñjitabbaṃ; kāle te sāyitabbaṃ, vikāle te na sāyitabbaṃ; kāle te pātabbaṃ, vikāle te na pātabban’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaṃ icchāma taṃ khādāma, yaṃ na icchāma na taṃ khādāma; yaṃ icchāma taṃ bhuñjāma, yaṃ na icchāma na taṃ bhuñjāma; yaṃ icchāma taṃ sāyāma, yaṃ na icchāma na taṃ sāyāma; yaṃ icchāma taṃ pivāma, yaṃ na icchāma na taṃ pivāma; kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma; kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma; kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma; kappiyampi pivāma, akappiyampi pivāma; kālepi khādāma, vikālepi khādāma; kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma; kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma; kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti tatthapime mukhāvaraṇaṃ maññe karontī’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Kumbhīlabhayan’ti kho, bhikkhave, odarikattassetaṃ adhivacanaṃ.
   164. “Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti– ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi so tattha passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Tassa evaṃ hoti– ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātun’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Āvaṭṭabhayan’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ.
   165. “Katamañca bhikkhave, susukābhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti– ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi so tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati Ayaṃ vuccati, bhikkhave, susukābhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Susukābhayan’ti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṃ adhivacanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni, idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Cātumasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「這樣的心不應該又再被你使之生起」,本版原文只有『當生樂住處』(diṭṭhadhammasukhavihāran"ti),後面缺其它版本有的「舍利弗!這樣的心不應該又再被你使之生起」(na kho te sāriputta punapi evarūpaṃ cittaṃ uppādetabbanti.)一段,這裡補入。