經號:   
   (中部61經 更新)
2.比丘品
中部61經/芒果樹苖圃教誡羅侯羅經(比丘品[7])(莊春江譯)[MA.14]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  當時,尊者羅侯羅住在芒果樹苖圃。
  那時,世尊傍晚時,從獨坐出來,去芒果樹苖圃見尊者羅侯羅。
  尊者羅侯羅看見正從遠處到來的世尊。看見後,設置座位與洗腳水。
  世尊在設置的座位坐下。坐下後,洗腳。
  尊者羅侯羅向世尊問訊後,也在一旁坐下。(107)
  那時,世尊在水容器中留置少量殘留水後,召喚尊者羅侯羅:
  「羅侯羅!你看見留置在水容器中這少量殘留水嗎?」
  「是的,大德!」
  「羅侯羅!他們的沙門性是這麼少量:凡在故意妄語上沒有羞恥(羞恥不存在)者。」
  那時,世尊倒除少量殘留水後,召喚尊者羅侯羅:
  「羅侯羅!你看見倒除的少量殘留水嗎?」
  「是的,大德!」
  「羅侯羅!他們的沙門性這麼被倒除:凡在故意妄語上沒有羞恥者。」
  那時,世尊倒置那個水容器後,召喚尊者羅侯羅:
  「羅侯羅!你看見這個倒置的水容器嗎?」
  「是的,大德!」
  「羅侯羅!他們的沙門性這麼被倒置:凡在故意妄語上沒有羞恥者。」
  那時,世尊立起那個水容器後,召喚尊者羅侯羅:
  「羅侯羅!你看見這個空無的、空虛的水容器嗎?」
  「是的,大德!」
  「羅侯羅!他們的沙門性是這麼空無的、空虛的:凡在故意妄語上沒有羞恥者。羅侯羅!猶如有像轅桿那樣牙的、[身體]龐大的、良好出身的、經常出入戰場的國王象,已到戰場,以前腳執行工作,也以後腳執行工作,也以前身執行工作,也以後身執行工作,也以頭執行工作,也以耳執行工作,也以象牙執行工作,也以尾巴執行工作,就守護象鼻,在那裡,象兵(騎象者)這麼想:『這頭有像轅桿那樣牙的、龐大的、良好出身的、經常出入戰場的國王象,已到戰場,以前腳執行工作,也以後腳……(中略)也以尾巴執行工作,就守護象鼻,國王象的命未被遍捨(未拼命)。』羅侯羅!當有像轅桿那樣牙的、龐大的、良好出身的、經常出入戰場的國王象,已到戰場,以前腳執行工作,也以後腳……(中略)也以尾巴執行工作,也以象鼻執行工作,在那裡,象兵這麼想:『這頭國王的象有像轅桿那樣牙的、龐大的、有良好出身的、經常出入戰場的,已到戰場,以前腳執行工作,也以後腳執行工作,也以前身執行工作,也以後身執行工作,也以頭執行工作,也以耳執行工作,也以象牙執行工作,也以尾巴執行工作,也以象鼻執行工作,國王象的命被遍捨,現在,沒有任何事不能被國王象做。』
  同樣的,羅侯羅!凡任何在故意妄語上沒有羞恥者,我說:『無任何惡不能被他做。』羅侯羅!因此,在這裡,對你:『即使開玩笑我也將不虛妄地說。』羅侯羅!應該被你這麼學。(108)
  羅侯羅!你怎麼想,鏡子有什麼目的?」
  「大德!有省察目的。」
  「同樣的,羅侯羅!省察再省察後,業應該被身做;省察再省察後,業應該被語做;省察再省察後,業應該被意做,羅侯羅!你有任何以身想做的業,那個身業就應該被你省察:『凡我以身想做的這個業,我的這個身業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害嗎?這個不善身業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以身想做的這個業,我的這個身業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害,這個不善身業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以身竭盡所能地不做。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以身想做的這個業,我的這個身業既不會轉起對自己的傷害,也不會轉起對他人的傷害,也不會轉起對兩者的傷害,這個善身業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以身做。
  羅侯羅!又,當你以身做業時,那個身業就應該被你省察:『凡我以身做這個業,我的這個身業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善身業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以身做這個業,我的這個身業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善身業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!你應該撤回像這樣的業。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以身做這個業,我的這個身業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善身業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你應該承擔像這樣的身業。
  羅侯羅!又,業被你以身做後,那個身業就應該被你省察:『凡我曾做這個業,我的這個身業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善身業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個身業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善身業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!像這樣的身業應該被你在大師處,或在有智者們處,或在同梵行者們處懺悔、公開、闡明。懺悔、公開、闡明後,未來自制應該被來到。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個身業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善身業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你就應該以那個喜、欣悅住於在善法上日夜隨學。(109)
  羅侯羅!你有任何以語想做的業,那個語業就應該被你省察:『凡我以語想做的這個業,我的這個語業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害嗎?這個不善語業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以語想做的這個業,我的這個語業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害,這個不善語業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以語竭盡所能地不做。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以語想做的這個業,我的這個語業既不會轉起對自己的傷害,也不會轉起對他人的傷害,也不會轉起對兩者的傷害,這個善語業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以語做。
  羅侯羅!又,當你以語做業時,那個語業就應該被你省察:『凡我以語做這個業,我的這個語業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善語業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以語做這個業,我的這個語業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善語業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!你應該撤回像這樣的業。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以語做這個業,我的這個語業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善語業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你應該承擔像這樣的語業。
  羅侯羅!又,業被你以語做後,那個語業就應該被你省察:『凡我曾做這個業,我的這個語業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善語業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個語業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善語業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!像這樣的語業應該被你在大師處,或在有智者們處,或在同梵行者們處懺悔、公開、闡明。懺悔、公開、闡明後,未來自制應該被來到。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個語業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善語業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你就應該以那個喜、欣悅住於在善法上日夜隨學。(110)
  羅侯羅!你有任何以意想做的業,那個意業就應該被你省察:『凡我以意想做的這個業,我的這個意業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害嗎?這個不善意業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以意想做的這個業,我的這個意業會轉起對自己的傷害,也會轉起對他人的傷害,也會轉起對兩者的傷害,這個不善意業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以意竭盡所能地不做。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以意想做的這個業,我的這個意業既不會轉起對自己的傷害,也不會轉起對他人的傷害,也不會轉起對兩者的傷害,這個善意業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!像這樣的業應該被你以意做。
  羅侯羅!又,當你以意做業時,那個意業就應該被你省察:『凡我以意做這個業,我的這個意業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善意業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我以意做這個業,我的這個意業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善意業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!你應該撤回像這樣的業。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我以意做這個業,我的這個意業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善意業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你應該承擔像這樣的意業。
  羅侯羅!又,業被你以意做後,那個意業就應該被你省察:『凡我曾做這個業,我的這個意業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害嗎?這個不善意業有苦生起的、苦果報嗎?』羅侯羅!當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個意業轉起對自己的傷害,也轉起對他人的傷害,也轉起對兩者的傷害,這個不善意業有苦生起的、苦果報。』羅侯羅!而像這樣的意業應該被你厭惡、羞恥、嫌惡。厭惡、羞恥、嫌惡後,未來自制應該被來到。羅侯羅!但,當省察時,如果你這麼知道:『凡我曾做這個業,我的這個意業既不轉起對自己的傷害,也不轉起對他人的傷害,也不轉起對兩者的傷害,這個善意業有樂生起的、樂果報。』羅侯羅!你就應該以那個喜、欣悅住於在善法上日夜隨學。(111)
  羅侯羅!凡過去世任何沙門婆羅門使身業淨化、使語業淨化、使意業淨化,他們全部就這樣省察再省察後使身業淨化,省察再省察後使語業淨化,省察再省察後使意業淨化。羅侯羅!又,凡未來世任何沙門或婆羅門將使身業淨化、將使語業淨化、將使意業淨化,他們也將全都就這樣省察再省察後將使身業淨化,省察再省察後將使語業淨化,省察再省察後將使意業淨化。羅侯羅!又,凡現在任何沙門、婆羅門使身業淨化、使語業淨化、使意業淨化,他們也全都就這樣省察再省察後使身業淨化,省察再省察後使語業淨化,省察再省察後使意業淨化。
  羅侯羅!因此,在這裡,『省察再省察後我將使身業淨化,省察再省察後我將使語業淨化,省察再省察後我將使意業淨化。』羅侯羅!應該被你這麼學。」
  世尊說這個,悅意的尊者羅侯羅歡喜世尊的所說。(112)
  芒果樹苖圃教誡羅侯羅經第一終了。
2. Bhikkhuvaggo
MN.61/(1) Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ
   107. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṃ viharati. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññāpesi, udakañca pādānaṃ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
   108. Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi– “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapitan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi– “passasi no tvaṃ, rāhula, parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍitan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evaṃ chaḍḍitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ nikkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi– “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ nikkujjitan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evaṃ nikkujjitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ ukkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi– “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ rittaṃ tucchan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Evaṃ rittaṃ tucchaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti. Seyyathāpi, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ. Tattha hatthārohassa evaṃ hoti– ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti …pe… naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ Apariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitan’ti. Yato kho, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti …pe… naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti, tattha hatthārohassa evaṃ hoti– ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. Pariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitaṃ. Natthi dāni kiñci rañño nāgassa akaraṇīyan’ti. Evameva kho, rāhula, yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṃ tassa kiñci pāpaṃ akaraṇīyanti vadāmi. Tasmātiha te, rāhula, ‘hassāpi na musā bhaṇissāmī’ti– evañhi te, rāhula, sikkhitabbaṃ.
   109. “Taṃ kiṃ maññasi, rāhula, kimatthiyo ādāso”ti? “Paccavekkhaṇattho, bhante”ti. “Evameva kho, rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṃ kattabbaṃ. Yadeva tvaṃ, rāhula, kāyena kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ karaṇīyaṃ.
   “Karontenapi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ.
   “Katvāpi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ, idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyakammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkātabbaṃ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
   110. “Yadeva tvaṃ, rāhula, vācāya kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya– kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ karaṇīyaṃ.
   “Karontenapi, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi, tvaṃ rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ.
   “Katvāpi te, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vacīkammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkattabbaṃ desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
   111. “Yadeva tvaṃ, rāhula, manasā kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya– kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ karaṇīyaṃ.
   “Karontenapi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ.
   “Katvāpi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ– ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ pana te, rāhula, manokammaṃ aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ; aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi– ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati– kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
   112. “Ye hi keci, rāhula, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, vacīkammaṃ parisodhesuṃ, manokammaṃ parisodhesuṃ, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhesuṃ. Yepi hi keci, rāhula, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhessanti, vacīkammaṃ parisodhessanti, manokammaṃ parisodhessanti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessanti paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessanti. Yepi hi keci, rāhula, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhenti, vacīkammaṃ parisodhenti, manokammaṃ parisodhenti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhenti. Tasmātiha, rāhula, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessāmī’ti– evañhi te, rāhula, sikkhitabban”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「彼道少(MA.14)」,南傳作「他們的沙門性是這麼少量」(Evaṃ parittakaṃ…tesaṃ sāmaññaṃ),智髻比丘長老英譯為「他們的隱遁狀態只這麼少」(Even so little,…is the recluseship of those…)。「沙門性」(sāmaññaṃ),另譯為「沙門位;沙門法」,《破斥猶豫》以「沙門法」(samaṇadhammo)解說。
  「知已妄言(MA.14)」,南傳作「在故意妄語上」(sampajānamusāvāde),智髻比丘長老英譯為「說故意的謊言;故意說謊」(tell a deliberate lie)。
  「不得戲笑妄言(MA.14);正使於調戲之中亦不妄語(AA.37.6)」,南傳作「即使開玩笑我也將不虛妄地說」(hassāpi na musā bhaṇissāmīti, MN.61),智髻比丘長老英譯為「即使開玩笑我將不說謊」(I will not utter a falsehood even as a joke)。
  「更善持護(MA.14)」,南傳作「未來自制應該被來到」(āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ),智髻比丘長老英譯為「你應該在將來著手自制」(you should undertake restraint for the future)。
  「觀而觀(MA.14)」,南傳作「省察再省察後」(paccavekkhitvā paccavekkhitvā),智髻比丘長老英譯為「重覆地深思」(repeatedly reflecting)。按:《破斥猶豫》以「檢視再檢視(考慮再考慮)後」(oloketvā oloketvā)解說。