經號:   
   (中部48經 更新)
中部48經/憍賞彌(雙小品[5])(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在憍賞彌城瞿師羅園。
  當時,在憍賞彌的比丘們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的,他們互相地不說服,同時也不來到說服(被說服),互相地不同意,同時也不來到同意。
  那時,某位比丘去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那位比丘對世尊說這個:
  「大德!這裡,比丘們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的,他們互相地不說服,同時也不來到說服,互相地不同意,同時也不來到同意。」(491)
  那時,世尊召喚某位比丘:「來!比丘!請你以我的名義召喚那些比丘:『大師召喚尊者們。』」
  「是的,大德!」那位比丘回答世尊後,去見那些比丘。抵達後,對那些比丘說這個:「大師召喚尊者們。」
  「是的,學友!」那些比丘回答那位比丘後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的那些比丘說這個:
  「比丘們!傳說是真的?你們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的,你們互相地不說服,同時也不來到說服,互相地不同意,同時也不來到同意。」
  「是的,大德!」
  「比丘們!你們怎麼想它:在凡你們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的時,在那時,是否你們的慈身業同梵行者們上公開地連同私下地被現起了呢?慈語業……(中略)慈意業在同梵行者們上公開地連同私下地被現起了呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!像這樣,在凡你們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的時,在那時,你們的慈身業在同梵行者們上公開地連同私下地既不被現起,慈語業……(中略)慈意業在同梵行者們上公開地連同私下地也不被現起,無用的男子們!而那樣的話,知道什麼的、看見什麼的你們住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的,你們互相地不說服,同時也不來到說服,互相地不同意,同時也不來到同意呢?無用的男子們!那個將有你們長久的不利、苦。」(491)
  那時,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!有這些可愛所做的,尊重所做的六友好法轉起凝聚、無諍論、和合、一致性,哪六個?比丘們!這裡,比丘的慈身業在同梵行者們上公開地連同私下地被現起,這是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  再者,比丘們!比丘的慈語業在同梵行者們上公開地連同私下地被現起,這也是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  再者,比丘們!比丘的慈意業在同梵行者們上公開地連同私下地被現起,這也是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  再者,比丘們!凡那些如法所得的如法利得,乃至連鉢裡(鉢繫屬)的量,比丘是以像這樣利得平等受用者、與持戒同梵行者們共同受用者,這也是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  再者,比丘們!凡那些無毀壞的、無瑕疵的、無污點的、無雜色的、自由的、智者稱讚的、不取著的、轉起定的戒,比丘在像這樣的諸戒上與同梵行者們公開地連同私下地住於戒達到一致的,這也是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  再者,比丘們!凡這聖的、出離的見引導那樣的行為者苦的完全滅盡,比丘在像這樣的見上與同梵行者們公開地連同私下地住於見達到一致的,這也是可愛所做的,尊重所做的友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。
  比丘們!這些是可愛所做的,尊重所做的六友好法,轉起凝聚、無諍論、和合、一致性。比丘們!這些六友好法中,這是最高的,這是攝受的,這是總括的,即:凡這聖的、出離的見引導那樣的行為者苦的完全滅盡。比丘們!猶如重閣中,這是最高的,這是攝受的,這是總括的,即:屋頂。同樣的,比丘們!這些六友好法中,這是最高的,這是攝受的,這是總括的,即:凡這聖的、出離的見引導那樣的行為者苦的完全滅盡。(492)
  比丘們!而如何凡這聖的、出離的見引導那樣的行為者苦的完全滅盡?比丘們!這裡,到林野的,或到樹下的,或到空屋的比丘像這樣深慮:『我有那個自身內未捨斷的纏:以那個我被纏纏縛,心會不如實知道、會不看見嗎?』比丘們!如果比丘被欲貪纏縛,心就被纏縛;比丘們!如果比丘被惡意纏縛,心就被纏縛;比丘們!如果比丘被惛沈睡眠纏縛,心就被纏縛;比丘們!如果比丘被掉舉後悔纏縛,心就被纏縛;比丘們!如果比丘被疑纏縛,心就被纏縛;比丘們!如果比丘是熱衷此世思念者,心就被纏縛;比丘們!如果比丘是熱衷來世(他世)思念者,心就被纏縛;比丘們!如果比丘住於生起爭論的、生起爭吵的、來到爭辯的、以舌鋒互刺的,心就被纏縛。他這麼知道:『我沒有那個自身內未捨斷的纏:以那個我被纏纏縛,心會不如實知道、會不看見,我的意對真實的覺是善志向的。』這是第一個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(493)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『當練習、修習多作這個見時,我自己得到止,自己得到寂滅嗎?』他這麼知道:『當練習、修習、多作這個見時,我自己得到止,自己得到寂滅。』這是第二個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(494)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『如我具備這樣的見,在這裡之外有其他沙門或婆羅門具備像這樣的見嗎?』他這麼知道:『如我具備這樣的見,在這裡之外沒有其他沙門或婆羅門具備像這樣的見。』這是第三個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(495)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『見具足之人具備如這樣的法性,我也具備像這樣的法性?』比丘們!而見具足之人具備怎樣的法性?比丘們!這是見具足之人的法性:即使犯像這樣的罪,如這樣罪的出罪被知道,那時,他就急速地在大師或有智的同梵行者們處懺悔、公開、闡明它,懺悔、公開、闡明後,未來來到自制。比丘們!猶如年幼愚鈍仰臥的男童以手或腳靠近炭火後就急速地撤回。同樣的,比丘們!這是見具足之人的法性:即使犯像這樣的罪,如這樣罪的出罪被知道,那時,他就急速地在大師或有智的同梵行者們處懺悔、公開、闡明它,懺悔、公開、闡明後,未來來到自制。他這麼知道:『見具足之人具備如這樣的法性,我也具備像這樣的法性。』這是第四個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(496)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『見具足之人具備如這樣的法性,我也具備像這樣的法性?』比丘們!而見具足之人具備怎樣的法性?比丘們!這是見具足之人的法性:凡任何為同梵行者們那些種種什麼應該被作的,在那裡,他都是來到努力者,即使那時他對增上戒學、增上心學、增上慧學有強烈的期待。比丘們!猶如有幼仔牛的母牛邊吃草邊關注仔牛(吃草與關注仔牛)。同樣的,比丘們!這是見具足之人的法性:凡任何為同梵行者們那些種種什麼應該被作的,在那裡,他都是來到努力者,即使那時他對增上戒學、增上心學、增上慧學有強烈的期待。他這麼知道:『如見具足之人具備如這樣的法性,我也具備像這樣的法性。』這是第五個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(497)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『見具足之人具備如這樣的力量,我也具備像這樣的力量?』比丘們!而見具足之人具備怎樣的力量?比丘們!這是見具足之人的力量:凡在如來宣說的法律被教導時,作目標後、作意後、全心注意後傾耳聽法。他這麼知道:『如見具足之人具備如這樣的力量,我也具備像這樣的力量。』這是第六個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(498)
  再者,比丘們!聖弟子像這樣深慮:『見具足之人具備如這樣的力量,我也具備像這樣的力量?』比丘們!而見具足之人具備怎樣的力量?比丘們!這是見具足之人的力量:凡當如來宣說的法律被教導時,得義的信受得法的信受、得伴隨法的欣悅。他這麼知道:『如見具足之人具備如這樣的力量,我也具備像這樣的力量。』這是第七個被他到達的聖、出世間、與一般人不共之智。(499)
  比丘們!這樣,當聖弟子是具備七支者時,是為了入流果的作證之法性善探求者,比丘們!這樣,具備七支的聖弟子,是入流果的具備者。」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。 (500)
  憍賞彌經第八終了。
MN.48/(8) Kosambiyasuttaṃ
   491. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upenti, na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṃ upenti. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “idha, bhante, kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti, na ca saññattiṃ upenti, na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṃ upentī”ti.
   Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi– “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena te bhikkhū āmantehi– ‘satthā vo āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṃ bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca– “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca– “saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha, na ca saññattiṃ upetha, na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṃ upethā”ti? “Evaṃ, bhante”. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, api nu tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ …pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho cā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Iti kira, bhikkhave, yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, neva tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, na mettaṃ vacīkammaṃ …pe… na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Atha kiñcarahi tumhe, moghapurisā, kiṃ jānantā kiṃ passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha, na ca saññattiṃ upetha, na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṃ upetha Tañhi tumhākaṃ, moghapurisā, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā”ti.
   492. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekibhāvāya saṃvattati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
   “Ime kho, bhikkhave, cha sāraṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Imesaṃ kho, bhikkhave, channaṃ sāraṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭanikaṃ– yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭanikaṃ yadidaṃ kūṭaṃ; evameva kho, bhikkhave imesaṃ channaṃ sāraṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghāṭanikaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.
   493. “Kathañca, bhikkhave, yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati– ‘atthi nu kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ, yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ na passeyyan’ti? Sace, bhikkhave, bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti So evaṃ pajānāti– ‘natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ, yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ na passeyyaṃ. Suppaṇihitaṃ me mānasaṃ saccānaṃ bodhāyā’ti. Idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   494. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘imaṃ nu kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbutin’ti? So evaṃ pajānāti– ‘imaṃ kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbutin’ti. Idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   495. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yathā rūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti? So evaṃ pajānāti– ‘yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti. Idamassa tatiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   496. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa– ‘kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati, yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati, atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati’. Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā aṅgāraṃ akkamitvā khippameva paṭisaṃharati; evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa– ‘kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati, atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati’. So evaṃ pajānāti– ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Idamassa catutthaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   497. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa– ‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukkaṃ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’. Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī taruṇavacchā thambañca ālumpati vacchakañca apacinati; evameva kho, bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa– ‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukkaṃ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’. So evaṃ pajānāti– ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti. Idamassa pañcamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   498. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃkatvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. So evaṃ pajānāti– ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Idamassa chaṭṭhaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   499. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. So evaṃ pajānāti– ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti. Idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
   500. “Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho, bhikkhave, ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya. Evaṃ sattaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Kosambiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「在像這樣的諸戒上」(tathārūpesu sīlesu),AN.5.105/AN.6.11/AN.6.12作「以像這樣的諸戒」(tathārūpehi sīlehi)。
  「對真實的覺」(saccānaṃ bodhāyāti),智髻比丘長老英譯為「向真裡的醒悟」(awakening to the truths)。按:《破斥猶豫》以「四聖諦的覺」(atunnaṃ saccānaṃ bodhatthāya)解說。
  「法性」(dhammatāya,另譯為「常法;習性」),智髻比丘長老英譯為「特質;品格」(the character)。按:《破斥猶豫》以「自性;實相」(sabhāvena)解說。
  「邊吃草邊關注仔牛」(thambañca ālumpati vacchakañca apacinati),智髻比丘長老英譯為「當牠吃草時仍照顧(看著)小牛」(while she grazes watches her calf)。按:「吃草」原義為「拔起草叢」,《破斥猶豫》以「拔起草咀嚼」(tiṇañca ālumpamānā khādati)解說,「關注」(apacinati,另譯為「觀察;守護」),《破斥猶豫》以「注意」(apaloketi)解說。