中部35經/薩遮迦小經(雙大品[4])(莊春江譯)[SA.110, AA.37.10]
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在毘舍離大林
重閣講堂。
當時,論辯家、賢智的論說者、被眾人認定善的尼乾陀子薩遮迦居住在毘舍離,他在毘舍離集會處說這樣的話:
「我沒看見那個:有團體的、有群眾的、群眾老師的沙門或婆羅門,甚至自稱著
阿羅漢、
遍正覺者,凡被我以論說從事論說者不會震動,不會大震動,不會激烈震動,從其腋下不會流汗。即使我對
無意識的柱子以論說從事論說,它被我以論說從事論說也震動、大震動、激烈震動,更不用說對生為人的。」
那時,
尊者阿說示午前時穿衣、拿起衣鉢後,
為了托鉢進入毘舍離。
在毘舍離徒步狀態散步、漫步的尼乾陀子薩遮迦看見正從遠處到來的尊者阿說示。看見後,去見尊者阿說示。抵達後,與尊者阿說示一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁站立。在一旁站立的尼乾陀子薩遮迦對尊者阿說示說這個:
「阿說示尊師!那麼,
沙門喬達摩如何教導弟子們呢?還有,沙門喬達摩的諸教誡中以怎樣的部分在弟子們上
經常地轉起呢?」
「
阿其威色那!世尊這麼教導弟子,還有,世尊的諸教誡中以這樣的部分在弟子們上經常地轉起:『比丘們!色是無常的,受是無常的,想是無常的,諸行是無常的,識是無常的;比丘們!色是無我,受是無我,想是無我,諸行是無我,識是無我;
一切行是無常的,
一切法是無我。』阿其威色那!世尊這麼教導弟子,還有,世尊的諸教誡中以這樣的部分在弟子們上經常地轉起。」
「阿說示尊師!我們確實聽到難聽的:凡我們聽到沙門喬達摩這麼說,或許就偶爾我們也會與那位喬達摩
尊師一起見面,或許會有就某種交談,或許因此我們會使之從邪惡的
惡見遠離。」(353)
當時,約五百位
離車族人正以某些應該被作的在
集會所已聚集。
那時,尼乾陀子薩遮迦去見那些離車族人。抵達後,對那些離車族人說這個:
「離車族的諸位先生!出來吧(請前進)!離車族的諸位先生!出來吧!今天,我與沙門喬達摩一起將有談論,如果沙門喬達摩對我像這樣確立,如某位有名的弟子,名叫阿說示比丘對我確立那樣,猶如有力氣的男子在長毛公山羊毛處抓住後,拉、拉入、拖來拖去。同樣的,我以論說對沙門喬達摩的論說將拉、將拉入、將拖來拖去。猶如有力氣的釀造者投大酒篩籃入深水池後,在邊緣處抓住後拉、拉入、拖來拖去。同樣的,我以論說對沙門喬達摩的論說將拉、將拉入、將拖來拖去。猶如有力氣的濾酒人在毛篩邊緣處抓住後甩開、甩落、打碎。同樣的,我以論說對沙門喬達摩的論說將甩開、將甩落、將打碎。猶如六十歲的象跳入深蓮花池後,玩名叫
麻洗遊戲之類的。同樣的,我對沙門喬達摩將玩看起來像麻洗遊戲之類的。[MN.56]離車族的諸位先生!出來吧!離車族的諸位先生!出來吧!今天,我與沙門喬達摩一起將有談論。」
在那裡,一些離車族人這麼說:「沙門喬達摩如何將論破尼乾陀子薩遮迦(使登上尼乾陀子薩遮迦的論說)?但尼乾陀子薩遮迦將論破沙門喬達摩。」
一些離車族人這麼說:「那位有慢的尼乾陀子薩遮迦如何將論破世尊?但世尊將論破尼乾陀子薩遮迦。」
那時,尼乾陀子薩遮迦被五百位離車族人跟隨,去大林重閣講堂。(354)
當時,眾多比丘在露天處
經行。
那時,尼乾陀子薩遮迦去見那些比丘。抵達後,對那些比丘說這個:
「先生!那位喬達摩尊師現在住在哪裡?我們是想要見那位喬達摩尊師者。」
「阿其威色那!世尊進入這個大林後,坐在某棵樹下
為了白天的住處。」
那時,尼乾陀子薩遮迦與大群離車族人一起進入大林後,去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。那些離車族人一些向世尊問訊後,在一旁坐下;一些與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下;一些向世尊合掌鞠躬後,在一旁坐下;一些在世尊的面前告知姓名後,在一旁坐下;一些沈默地在一旁坐下。(355)
在一旁坐下的尼乾陀子薩遮迦對世尊說這個:
「願我就某點詢問喬達摩尊師,如果喬達摩尊師對我的問題解答給機會。」
「阿其威色那!請你問,如果你希望。」
「那麼,喬達摩尊師如何教導弟子呢?還有,喬達摩尊師的諸教誡中以怎樣的部分在弟子們上經常地轉起呢?」
「阿其威色那!我這麼教導弟子,還有,我的諸教誡中以這樣的部分在弟子們上經常地轉起:『比丘們!色是無常的,受是無常的,想是無常的,諸行是無常的,識是無常的;比丘們!色是無我,受是無我,想是無我,諸行是無我,識是無我;一切行是無常的,一切法是無我。』阿其威色那!我這麼教導弟子,還有,我的諸教誡中以這樣的部分在弟子們上經常地轉起。」
「喬達摩尊師!有個譬喻在我心中出現。」
「阿其威色那!請你說明。」世尊說。
「喬達摩尊師!猶如任何這些
種子類、草木類來到成長、增長、成滿,它們全部依止於土地後,住立於土地後,這樣,這些種子類、草木類來到成長、增長、成滿,喬達摩尊師!又或,猶如凡任何這些應該被力量作的工作被作,它們全部依止於土地後,住立於土地後,這樣,這些應該被力量作的工作被作。同樣的,喬達摩尊師!
色性之男子個人,住立於色後,產出福或非福;受性之男子個人,住立於受後,產出福或非福;想性之男子個人,住立於想後,產出福或非福;行性之男子個人,住立於行後,產出福或非福;識性之男子個人,住立於識後,產出福或非福。」
「阿其威色那!是否你這麼說:『色是
我的真我,受是我的真我,想是我的真我,諸行是我的真我,識是我的真我。』呢?」
「喬達摩尊師!我確實這麼說:『色是我的真我,受是我的真我,想是我的真我,諸行是我的真我,識是我的真我。』且這大群人[也是]。」
「阿其威色那!大群人將與你作什麼(何干)?阿其威色那!來吧!請你就自己的論說闡明。」
「喬達摩尊師!我確實說這個:『色是我的真我,受是我的真我,想是我的真我,諸行是我的真我,識是我的真我。』」(356)
「阿其威色那!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。阿其威色那!你怎麼想它:
剎帝利灌頂王會在自己的領土上行使權力:殺應該被殺的,或沒收應該被沒收財產的,或驅逐應該被驅逐的,猶如憍薩羅國的波斯匿王,又或,猶如摩揭陀國的阿闍世王韋提希之子嗎?」
「喬達摩尊師!剎帝利灌頂王會在自己的領土上行使權力:殺應該被殺的,或沒收應該被沒收財產的,或驅逐應該被驅逐的,猶如憍薩羅國的波斯匿王,又或,猶如摩揭陀國的阿闍世王韋提希之子。喬達摩尊師!即使對這些團體、群眾,即:對跋耆族、末羅族,在自己的領土上行使權力:殺應該被殺的,或沒收應該被沒收財產的,或驅逐應該被驅逐的,更何況剎帝利灌頂王,猶如憍薩羅國的波斯匿王,又或,猶如摩揭陀國的阿闍世王韋提希之子呢?喬達摩尊師!他會行使,他值得行使。」
「阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『色是我的真我』,它行使你在那色上的權利:它令我的色是這樣,它不要我的色是這樣嗎?」
在這麼說時,尼乾陀子薩遮迦保持沈默。
第二次,世尊又對尼乾陀子薩遮迦說這個:
「阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『色是我的真我』,它行使你在那色上的權利:它令我的色是這樣,它不要我的色是這樣嗎?」
第二次,尼乾陀子薩遮迦又保持沈默。
那時,世尊對尼乾陀子薩遮迦說這個:
「阿其威色那!現在請你回答,現在不是你沈默狀態的時候,阿其威色那!凡任何有理由的問題被如來問到第三次不回答者,就在這裡他的頭七片地破裂。」
當時,
金剛手夜叉拿起熾然的、燃燒的、發紅的鐵金剛杵後,已站在尼乾陀子薩遮迦的上空:「如果這位尼乾陀子薩遮迦,對有理由的問題被世尊問到第三次將不回答,就在這裡我將對頭七片地破裂。」
又,世尊連同尼乾陀子薩遮迦都看見那位金剛手夜叉。
那時,害怕、驚怖、生起
身毛豎立的尼乾陀子薩遮迦就成為對世尊救護所的尋求者,就成為對世尊庇護所的尋求者,就成為對世尊歸依所的尋求者,對世尊說這個:
「請喬達摩尊師問我,我將回答。」(357)
「阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『色是我的真我』,它行使你在那個色上的權利:它令我的色是這樣,它不要我的色是這樣嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!請你
作意,阿其威色那!作意後請你回答,你的後面與前面,或前面與後面不一致。
阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『受是我的真我』,它行使你在那個受上的權利:它令我的受是這樣,它不要我的受是這樣嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!請你作意,阿其威色那!作意後請你回答,你的後面與前面,或前面與後面不一致。
阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『想是我的真我』,它行使你在那個想上的權利:它令我的想是這樣,它不要我的想是這樣嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!請你作意啊,阿其威色那!作意後請你回答,你的後面與前面,或前面與後面不一致。
阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『諸行是我的真我』,它行使你在那些諸行上的權利:它令我的諸行是這樣,它不要我的諸行是這樣嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!請你作意啊,阿其威色那!作意後請你回答,你的後面與前面,或前面與後面不一致。
阿其威色那!你怎麼想它:凡你這麼說:『識是我的真我』,它行使你在那個識上的權利:它令我的識是這樣,它不要我的識是這樣嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!請你作意啊,阿其威色那!作意後請你回答,你的後面與前面,或前面與後面不一致。
阿其威色那!你怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
「無常的,喬達摩尊師!」
「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
「苦的,喬達摩尊師!」
「那麼,凡為無常的、苦的、
變易法,適合認為它:『
這是我的,
我是這個,這是
我的真我。』嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!你怎麼想它:受……(中略)想……(中略)諸行……(中略)阿其威色那!你怎麼想它:識是常的,或是無常的?」
「無常的,喬達摩尊師!」
「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
「苦的,喬達摩尊師!」
「那麼,凡為無常的、苦的、變易法,適合認為它:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」
「喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!你怎麼想它:凡黏著苦者、陷入苦者、固執苦者認為苦為『這是我的,我是這個,這是我的真我』,是否他
遍知自己的苦,或滅盡苦後而住嗎?」
「喬達摩尊師!怎麼會是呢?喬達摩尊師!這確實不是。」
「阿其威色那!你怎麼想它:在存在這樣時,是否黏著苦的、陷入苦的、固執苦的你認為苦為『這是我的,我是這個,這是我的真我』呢?」
「喬達摩尊師!怎麼會不是呢?喬達摩尊師!這是這樣。」(358)
「阿其威色那!猶如欲求
心材、尋求心材、進行心材之遍求的男子拿起銳利的斧頭後,進入樹林,在那裡,他看見筆直、新長的、未抽芽結果實的大芭蕉樹幹,他隨即在根處切斷,在根處切斷後在頂端切斷,在頂端切斷後分開芭蕉葉鞘。當分開它的葉鞘時,他連膚材也沒得到,從哪裡有心材![SN.22.95, SN.35.234]同樣的,阿其威色那!當被我在自己的論說上審問、質問、追究時,你成為空的、空虛的、
失敗的。
阿其威色那!然而,這個言語被你在毘舍離集會處說:『我沒看見那個:有團體的、有群眾的、群眾老師的沙門或婆羅門,甚至自稱著阿羅漢、遍正覺者,凡被我以論說從事論說者不會震動,不會大震動,不會激烈震動,從其腋下不會流汗。即使我對無意識的柱子以論說從事論說,它被我以論說從事論說也震動、大震動、激烈震動,更不用說對生為人的。』阿其威色那!然而,你的一些從前額流出的汗滴濕透(突破)上衣後,已落(住立)在地上,阿其威色那!但現在沒有汗在我的身上。」
像這樣,世尊在那個群眾處敞開金色的身體。
在這麼說時,尼乾陀子薩遮迦沈默地、羞愧地、垂肩地、低頭地、鬱悶地、不能反應地坐著。(359)
那時,離車人的兒子
督姆卡知道尼乾陀子薩遮迦成為沈默的、羞愧的、垂肩的、低頭的、鬱悶的、不能反應的後,對世尊說這個:
「世尊!有個譬喻在我心中出現。」
「督姆卡!請你說明。」世尊說。
「
大德!猶如在村落或城鎮的不遠處有蓮花池,在那裡有螃蟹。大德!那時,眾多男孩或女孩從那村落或城鎮走出去後,去那個蓮花池。抵達後,跳入那個蓮花池後,從水中抓起那隻螃蟹後,使之住立在陸地上。大德!不論那隻螃蟹使哪個蟹爪轉動,就在那時那些男孩或女孩就以木棒或以小石切斷、打裂、破壞它。大德!這樣,那隻螃蟹以全都切斷的、打裂的、破壞的蟹爪,不能夠再進入那個蓮花池,猶如之前。同樣的,大德!凡尼乾陀子薩遮迦的歪曲的、相違的、扭曲的,那些也全都被世尊切斷、打裂、破壞。[SN.4.24]大德!而現在,尼乾陀子薩遮迦不能再接近世尊,即:論說的意圖。」
在這麼說時,尼乾陀子薩遮迦對離車人的兒子督姆卡說這個:
「督姆卡!請你等等,督姆卡!請你等等,我們沒與你一起討論,這裡,我們與喬達摩尊師一起討論。」(360)
「喬達摩尊師!別理會這個我們連同各種沙門婆羅門的言語,看起來像閒聊的無價值話。但什麼情形是遵循教誡的、懺悔訓誡的、度脫懷疑的、離疑惑的、
到達無畏的、住於在
大師教說上
不緣於他的喬達摩尊師的弟子?」
「阿其威色那!這裡,凡任何色:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有色:『
這不是我的,
我不是這個,
這不是我的真我。』我的弟子以正確之慧這樣如實看見這個。
凡任何受……(中略)凡任何想……(中略)凡任何諸行……(中略)凡任何識:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有識:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』我的弟子以正確之慧這樣如實看見這個。
阿其威色那!這個情形是遵循教誡的、懺悔訓誡的、度脫懷疑的、離疑惑的、到達無畏的、住於在大師教說上不緣於他的我的弟子。」
「喬達摩尊師!又,什麼情形是漏已滅盡的、已完成的、
應該被作的已作的、負擔已卸的、
自己的利益已達成的、
有之結已遍滅盡的、以
究竟智解脫的阿羅漢比丘?」
「阿其威色那!這裡,凡任何色:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有色:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』比丘以正確之慧這樣如實看見這個後,不執取後成為解脫者。
凡任何受……(中略)凡任何想……(中略)凡任何諸行……(中略)凡任何識:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有識:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』比丘以正確之慧這樣如實看見這個後,不執取後成為解脫者。阿其威色那!這個情形是漏已滅盡的、已完成的、應該被作的已作的、負擔已卸的、自己的利益已達成的、有之結已遍滅盡的、以究竟智解脫的阿羅漢比丘。阿其威色那!這樣
心解脫的比丘具備三種無上:見無上、道跡無上、解脫無上。
阿其威色那!這樣心解脫的比丘仍恭敬、尊重、尊敬、崇敬如來:那位已覺的世尊教導為了覺的法;那位已調御的世尊教導為了調御的法;那位已寂靜的世尊教導為了奢摩他的法;那位已度脫的世尊教導為了度脫的法;那位已般涅槃的世尊教導為了
般涅槃的法。」(361)
在這麼說時,尼乾陀子薩遮迦對世尊說這個:
「喬達摩尊師!我們是非常厚顏的,我們是大膽的:凡我們想喬達摩尊師的論說能被論說攻擊。喬達摩尊師!攻擊發情的象後會有男子的安全,然而,攻擊喬達摩尊師後不會有男子的安全。喬達摩尊師!攻擊熾然的火團後會有男子的安全,然而,攻擊喬達摩尊師後不會有男子的安全。喬達摩尊師!攻擊毒蛇後會有男子的安全,然而,攻擊喬達摩尊師後不會有男子的安全。喬達摩尊師!我們是非常厚顏的,我們是大膽的:凡我們想喬達摩尊師的論說能被論說攻擊。請喬達摩尊師與比丘
僧團一起同意我明天的食事。」世尊以沈默狀態同意。(362)
那時,尼乾陀子薩遮迦知道世尊同意後,召喚那些離車族人:
「離車族諸位先生!請聽我的,沙門喬達摩與比丘僧團一起被我邀請明天的,因為那樣,願你們為我帶來凡你們認為會是適當的。」
那時,那夜過後,那些離車族人為尼乾陀子薩遮迦帶來約五百鍋煮好的供養食物。
那時,尼乾陀的兒子在自己的園林裡使勝妙的
硬食、軟食準備後,使[人]為世尊通知時間:「喬達摩尊師!是時間,食事已完成。」
那時,世尊午前時穿衣、拿起衣鉢後,去尼乾陀子薩遮迦的園林。抵達後,與比丘僧團一起在設置的座位坐下。
那時,尼乾陀子薩遮迦以勝妙的
硬食、軟食親手款待以佛陀為上首的比丘僧團,使滿足。
那時,對已食、手離鉢的世尊,尼乾陀子薩遮迦取某個低的坐具後,在一旁坐下。在一旁坐下的尼乾陀子薩遮迦對世尊說這個:
「喬達摩尊師!凡在布施上這個福德與福德地,願(令)那個有布施者們的安樂。」
「阿其威色那!凡由於對像你這樣未離貪、未離瞋、未離癡的應該被供養者,
那個對布施者們將有;阿其威色那!凡由於對像我這樣離貪、離瞋、離癡的應該被供養者,那個對你將有。」(363)
薩遮迦小經第五終了。
MN.35/(5) Cūḷasaccakasuttaṃ
353. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati – “nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ. Thūṇaṃ cepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ, sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā”ti?
Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṃ assajiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca– “kathaṃ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṃbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti? “Evaṃ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati– ‘rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṃ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti. “Dussutaṃ vata, bho assaji, assumha ye mayaṃ evaṃvādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha. Appeva nāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgaccheyyāma appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti.
354. Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca– “abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṃ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṃ soṇḍikākiḷañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā sāṇadhovikaṃ nāma kīḷitajātaṃ kīḷati, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sāṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissatī”ti. Tatrekacce licchavī evamāhaṃsu– “kiṃ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṃ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessatī”ti? Ekacce licchavī evamāhaṃsu– “kiṃ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṃ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṃ āropessatī”ti? Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.
355. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca– “kahaṃ nu kho, bho, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotaman”ti “Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno”ti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
356. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca– “puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kiñcideva desaṃ, sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Puccha, aggivessana yadākaṅkhasī”ti “Kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti, kathaṃbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti? “Evaṃ kho ahaṃ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati– ‘rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.
“Upamā maṃ, bho gotama, paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṃ, aggivessanā”ti bhagavā avoca.
“Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṃ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, vedanattāyaṃ purisapuggalo vedanāyaṃ patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, saññattāyaṃ purisapuggalo saññāyaṃ patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, saṅkhārattāyaṃ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatī”ti.
“Nanu tvaṃ, aggivessana, evaṃ vadesi– ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’”ti? “Ahañhi, bho gotama evaṃ vadāmi– ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti.
“Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati? Iṅgha tvaṃ, aggivessana, sakaññeva vādaṃ nibbeṭhehī”ti. “Ahañhi, bho gotama, evaṃ vadāmi– ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’”ti.
357. “Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso– ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti? “Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso– ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa. Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṃ gaṇānaṃ– seyyathidaṃ, vajjīnaṃ mallānaṃ– vattati sakasmiṃ vijite vaso– ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ. Kiṃ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa? Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso– evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī”ti? Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca – “taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso– evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī”ti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca– “byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti.
Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṃ vajiraṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti– ‘sacāyaṃ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmī’ti. Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃyeva tāṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva leṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva saraṇaṃ gavesī bhagavantaṃ etadavoca– “pucchatu maṃ bhavaṃ gotamo, byākarissāmī”ti.
358. “Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso– evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṃ vedanāyaṃ vaso– evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṃ saññāyaṃ vaso– evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso– evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesun”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi– ‘viññāṇaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ viññāṇe vaso– evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bho gotama”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bho gotama”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, vedanā …pe… saññā …pe… saṅkhārā …pe… taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bho gotama”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bho gotama”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hidaṃ, bho gotama”.
“Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yo nu kho dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito dukkhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṃ vā dukkhaṃ parijāneyya, dukkhaṃ vā parikkhepetvā vihareyyā”ti? “Kiñhi siyā, bho gotama? No hidaṃ, bho gotamā”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, nanu tvaṃ evaṃ sante dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito, dukkhaṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? “Kiñhi no siyā, bho gotama? Evametaṃ bho gotamā”ti.
359. “Seyyathāpi aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujuṃ navaṃ akukkukajātaṃ. Tamenaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya. So tattha pattavaṭṭiṃ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṃ? Evameva kho tvaṃ, aggivessana, mayā sakasmiṃ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho. Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṃ parisati vācā – ‘nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ. Thūṇaṃ cepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’ti? Tuyhaṃ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṃ vinibhinditvā bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni. Mayhaṃ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṃ sedo”ti. Iti bhagavā tasmiṃ parisati suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari. Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
360. Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca– “upamā maṃ, bhagavā, paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṃ, dummukhā”ti bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrāssa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ; upasaṅkamitvā taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā taṃ kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṃ. Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṃ abhininnāmeyya taṃ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ puna otarituṃ, seyyathāpi pubbe. Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni; abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ yadidaṃ vādādhippāyo”ti. Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca– “āgamehi tvaṃ, dummukha, āgamehi tvaṃ, dummukha ( ) na mayaṃ tayā saddhiṃ mantema, idha mayaṃ bhotā gotamena saddhiṃ mantema.
361. “Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vācā. Vilāpaṃ vilapitaṃ maññe. Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti? “Idha, aggivessana, mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti.
“Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto”ti? “Idha, aggivessana, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā …pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti– dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena. Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti– buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī”ti.
362. Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca “mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha. Siyā hi, bho gotama, hatthiṃ pabhinnaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṃ aggikkhandhaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṃ ghoravisaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
363. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi– “suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṃ maññeyyāthā”ti. Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṃ abhihariṃsu. Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi– “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca– “yamidaṃ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṃ dāyakānaṃ sukhāya hotū”ti. “Yaṃ kho, aggivessana, tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ, taṃ dāyakānaṃ bhavissati. Yaṃ kho, aggivessana, mādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, taṃ tuyhaṃ bhavissatī”ti.
Cūḷasaccakasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.