中部20經/尋之止息經(獅子吼品[2])(莊春江譯)[MA.101]
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
在那裡,世尊召喚
比丘們:「比丘們!」
「
尊師!」那些比丘回答世尊。
世尊說這個:
「比丘們!五個相應該被專修
增上心的比丘經常地
作意,哪五個?
比丘們!這裡,凡比丘作意著的相,由於該相,被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的
諸惡不善尋生起,比丘們!從那個相之外的
其它被善伴隨的相應該被那位比丘作意。當他作意從那個相之外其它被善伴隨的相時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。比丘們!猶如熟練的石匠或石匠的徒弟以細楔子頂出、引出、退出粗楔子。同樣的,比丘們!凡比丘作意著的相,由於該相,被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋生起,比丘們!從那個相之外的其它被善伴隨的相應該被那位比丘作意。當他作意從那個相之外其它被善伴隨的相時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。(216)
比丘們!如果當那位比丘作意從那個相之外其它被善伴隨的相時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的
過患應該被那位比丘考察:『像這樣,這些尋也是不善的;像這樣,這些尋也是有罪過的;像這樣,這些尋也有苦果報。』當他考察那些尋的過患時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。比丘們!猶如年輕、年少、喜好裝飾之類的女子或男子,在頸部以被懸掛蛇屍或狗屍或人屍而厭惡、羞恥、嫌惡。同樣的,比丘們!如果當那位比丘作意從那個相之外其它被善伴隨的相時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的過患應該被那位比丘考察:『像這樣,這些尋也是不善的;像這樣,這些尋也是有罪過的;像這樣,這些尋也有苦果報。』當他考察那些尋的過患時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。(217)
比丘們!如果當那位比丘雖然考察那些尋的過患時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的不念、不作意應該被那位比丘來到。當他來到那些尋的不念、不作意時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。比丘們!猶如有眼男子是到達視野諸色的不想要看見者,他閉眼或以其它的注視。同樣的,比丘們!如果當那位比丘雖然考察那些尋的過患時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的不念、不作意應該被那位比丘來到。當他來到那些尋的不念、不作意時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。(218)
比丘們!如果當那位比丘雖然來到不念、不作意那些尋時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的
尋行止息應該被那位比丘作意。當他作意那些尋的尋行止息時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。比丘們!猶如男子快速地行走,他這麼想:『我為何快速地行走呢?讓我緩慢地行走。』他緩慢地行走。他這麼想:『我為何緩慢地行走呢?讓我站住。』他站住。他這麼想:『我為何站立呢?讓我坐下。』他坐下。他這麼想:『我為何坐下呢?讓我躺下。』他躺下。比丘們!這樣,男子回避
一一粗的舉止行為後,作一一細的舉止行為。同樣的,比丘們!如果當那位比丘雖然來到不念、不作意那些尋時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!那些尋的尋行止息應該被那位比丘作意。當他作意那些尋的尋行止息時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。(219)
比丘們!如果當那位比丘雖然作意那些尋的尋行止息時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!以[上]牙齒放置在[下]牙齒後,以舌接觸上顎後,應該被那位比丘以心抑止、壓迫、
破壞心。當他以牙齒放置在牙齒後,以舌接觸上顎後,以心抑止、壓迫、破壞心時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。比丘們!猶如有力氣的男子在頭處,或在脖子處,或在肩膀處捉住較弱男子後,抑止、壓迫、破壞。同樣的,比丘們!當那位比丘雖然作意那些尋的尋行止息時,仍生起被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,比丘們!以[上]牙齒放置在[下]牙齒後,以舌接觸上顎後,應該被那位比丘以心抑止、壓迫、破壞心。當他以牙齒放置在牙齒後,以舌接觸上顎後,以心抑止、壓迫、破壞心時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定。(220)
比丘們!當凡比丘作意著的相,由於該相,被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋生起,比丘們!從那個相之外的其它被善伴隨的相應該被那位比丘作意。當他作意從那個相之外其它被善伴隨的相時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定,及當考察那些尋的過患時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定,及當來到不念、不作意那些尋時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定,及當作意那些尋的尋行止息時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定,及當緊扣牙齒後,舌抵上顎後,以心抑止、壓迫、破壞心時,凡被意欲伴隨的,及被瞋伴隨的,及被癡伴隨的諸惡不善尋,那些被捨斷,那些走到滅沒。以它們的捨斷,內心就住立、安靜下來、成為專一的、入定,比丘們!這被稱為比丘是
在尋法門路上自在者,
他將尋思所有他希望之尋,他將不尋思所有他不希望之尋,他切斷了渴愛,破壞了結,
從慢的完全止滅作苦的終結。」
世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(221)
尋之止息經第十終了。
獅子吼品第二終了,其
攝頌:
獅子吼小、殊勝的身毛豎立,大小苦蘊、推論經,
荒蕪、荒林、蜜丸、二種尋,又五相說為品。
MN.20/(10) Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ
216. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ manasi kātabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā itakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārikaṃ āṇiṃ abhinihaneyya abhinīhareyya abhinivatteyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
217. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo– ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo– ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
218. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ asati-amanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ asati-amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso āpāthagatānaṃ rūpānaṃ adassanakāmo assa; so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
219. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asati-amanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sīghaṃ gaccheyya. Tassa evamassa– ‘kiṃ nu kho ahaṃ sīghaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ saṇikaṃ gaccheyyan’ti. So saṇikaṃ gaccheyya. Tassa evamassa– ‘kiṃ nu kho ahaṃ saṇikaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ tiṭṭheyyan’ti. So tiṭṭheyya Tassa evamassa– ‘kiṃ nu kho ahaṃ ṭhito? Yaṃnūnāhaṃ nisīdeyyan’ti. So nisīdeyya. Tassa evamassa– ‘kiṃ nu kho ahaṃ nisinno? Yaṃnūnāhaṃ nipajjeyyan’ti. So nipajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso oḷārikaṃ oḷārikaṃ iriyāpathaṃ abhinivajjetvā sukhumaṃ sukhumaṃ iriyāpathaṃ kappeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asati-amanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
220. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gale vā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ. Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
221. “Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ asati-amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu. Yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhissati taṃ vitakkaṃ vitakkessati, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhissati na taṃ vitakkaṃ vitakkessati. Acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
Sīhanādavaggo niṭṭhito dutiyo.
Tassuddānaṃ–
Cūḷasīhanādalomahaṃsavaro, mahācūḷadukkhakkhandha-anumānikasuttaṃ.
Khilapatthamadhupiṇḍikadvidhāvitakka, pañcanimittakathā puna vaggo.