經號:   
   (中部18經 更新)
中部18經/蜜丸經(獅子吼品[2])(莊春江譯)[MA.115, AA.40.10]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在釋迦族的迦毘羅衛城尼拘律園。
  那時,世尊午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入迦毘羅衛城。在迦毘羅衛城為了托鉢行走後,餐後已從施食返回為了白天的住處去大林。進入大林後,坐在小橡樹下為了白天的住處。
  徒步狀態散步、漫步的釋迦族但達播倪也去大林。進入大林後,去小橡樹見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,拄著(倚靠)拐杖後在一旁站立。在一旁站立的釋迦族但達播倪對世尊說這個:
  「沙門是論說什麼者?宣說什麼者?」
  「朋友!如是論說者:在包括天,在包括魔,在包括梵的世間;在包括沙門婆羅門,在包括天-人的世代中,不與世間中任何者爭論後住立,而且,如是諸想不潛伏那位婆羅門:住於從諸欲離被結縛者、無疑惑者、切斷後悔(惡作)者、在有非有上離渴愛者。我是這樣說者、這樣告知者。」
  在這麼說時,釋迦族但達播倪搖頭後,使舌頭上下動後,使額頭上出現三條皺眉後,拄著拐杖後離開[SN.4.21]。(199)
  那時,世尊傍晚時,從獨坐出來,去尼拘律園。抵達後,在設置的座位坐下。坐下後,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!這裡,我午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入迦毘羅衛城。在迦毘羅衛城為了托鉢行走後,餐後已從施食返回,為了白天的住處去大林。進入大林後,坐在小橡樹下為了白天的住處。比丘們!徒步狀態散步、漫步的釋迦族但達播倪也去大林。進入大林後,來小橡樹見我。抵達後,與我一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,拄著拐杖後在一旁站立。在一旁站立的釋迦族但達播倪對我說這個:『沙門是論說什麼者?宣說什麼者?』比丘們!在這麼說時,我對釋迦族但達播倪說這個:『朋友!如是論說者:在包括天,在包括魔,在包括梵的世間;在包括沙門婆羅門,在包括天-人的世代中,不與世間中任何者爭論後住立,而且,如是諸想不潛伏那位婆羅門:住於從諸欲離被結縛者、無疑惑者、切斷後悔者、在有非有上離渴愛者。我是這樣說者、這樣告知者。』在這麼說時,釋迦族但達播倪搖頭後,使舌頭上下動後,使額頭上出現三條皺眉後,拄著拐杖後離開。」(200)
  在這麼說時,某位比丘對世尊說這個:「大德!那麼,世尊是論說什麼者:在包括天,在包括魔,在包括梵的世間;在包括沙門婆羅門,在包括天-人的世代中,不與世間中任何者爭論後住立?大德!而且,怎樣諸想不潛伏世尊:住於從諸欲離被結縛者、無疑惑者、切斷後悔者、在有非有上離渴愛者呢?」
  「比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束;這就是嫌惡煩惱潛在趨勢的結束;這就是見煩惱潛在趨勢的結束;這就是疑煩惱潛在趨勢的結束;這就是慢煩惱潛在趨勢的結束;這就是有貪煩惱潛在趨勢的結束;這就是無明煩惱潛在趨勢的結束;這就是執杖-執刀-諍論-爭執-爭辯-相違-離間語-妄語的結束,在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。」
  世尊說這個,善逝說這個後,從座位起來後進入住處。(201)
  那時,當世尊離開不久,那些比丘想這個:
  「學友們!世尊為我們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:『比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。』誰對被世尊以簡要誦說的這個總說、未詳細地解析的義理,會詳細地解析義理呢?」
  那時,那些比丘想這個:
  「這位尊者大迦旃延正是大師稱讚者,以及有智的同梵行者們的尊重者,且尊者大迦旃延能夠對被世尊以簡要誦說的這個總說、未被詳細地解析的義理,詳細地解析義理。讓我們去見尊者大迦旃延。抵達後,詢問尊者大迦旃延這個義理。」
  那時,那些比丘去見尊者大迦旃延。抵達後,與尊者大迦旃延一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對尊者大迦旃延說這個:
  「迦旃延學友!世尊為我們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:『比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。』迦旃延學友!當世尊離開不久,那些我們想這個:『學友們!世尊為我們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:「比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。」誰對被世尊以簡要誦說的這個總說、未詳細地解析的義理,會詳細地解析義理呢?』迦旃延學友!那些我們想這個:『這位尊者大迦旃延正是大師稱讚者,以及有智的同梵行者們的尊重者,且尊者大迦旃延能夠對被世尊以簡要誦說的這個總說、未被詳細地解析的義理,詳細地解析義理。讓我們去見尊者大迦旃延。抵達後,詢問尊者大迦旃延這個義理。』請尊者大迦旃延解說。」(202)
  「學友們!猶如欲求心材的、找尋心材的、遍求心材的、到有心材住立的大樹的男子就越過根後,越過樹幹後,想在枝葉中心材應該被遍求,尊者們就像這樣,在大師是面對者時,越過那位世尊後,你們想這個義理我們應該被詢問。學友們!因為,那位世尊是知道者,他知道、是見者,他看見、是眼已生者智已生者法已生者梵已生者、解說者、宣說者、義理的引導者、不死的施與者、法主、如來。而那正是為了這個的時機:你們正應該詢問世尊這個義理,你們應該如世尊會為你們解說那樣憶持。」
  「迦旃延學友!確實,那位世尊是知道者,他知道、是見者,他看見、是眼已生者、智已生者、法已生者、梵已生者、解說者、宣說者、義理的引導者、不死的施與者、法主、如來。而那正是為了這個的時機:我們正應該詢問世尊這個義理,如世尊會為我們解說,像那樣應該使我們憶持它。但,尊者大迦旃延正是大師稱讚者,以及有智的同梵行者們的尊重者,且尊者大迦旃延能夠對被世尊以簡要誦說的這個總說、未被詳細地解析的義理,詳細地解析義理,請尊者大迦旃延不辭麻煩地解析。」
  「學友們!那樣的話,請你們聽!請你們好好作意!我將說。」
  「是的,學友!」那些比丘們回答尊者大迦旃延。
  尊者大迦旃延說這個:(203)
  「學友們!凡世尊為你們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:『比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。』學友們!我對被世尊以簡要誦說的這個總說、未詳細地解析的義理,這樣詳細地了知義理:
  學友們!緣於眼與諸色眼識生起,三者的會合有觸,以觸為緣有受,凡他感受者他認知凡他認知者他尋思;凡他尋思者他作虛妄;凡他作虛妄者因那個因由在過去、未來、現在能被眼識知的諸色上諸虛妄想部分經常出入男子。緣於耳與諸聲耳識生起……(中略)緣於鼻與諸氣味生起鼻識……緣於舌與諸味道舌識生起……緣於身與諸所觸身識生起……緣於意與諸法意識生起,三者的會合有觸,以觸為緣有受,凡他感受者他認知;凡他認知者他尋思;凡他尋思者他作虛妄;凡他作虛妄者因那個因由在過去、未來、現在能被意識知的諸法上諸虛妄想部分經常出入男子。
  學友們!他『當在有眼、在有色、在有眼識時,將安立觸的安立。』這存在可能性。『當在有觸的安立時,將安立受的安立。』這存在可能性。『當在有受的安立時,將安立想的安立。』這存在可能性。『當在有想的安立時,將安立尋的安立。』這存在可能性。『當在有尋的安立時,將安立虛妄想部分之經常出入的安立。』這存在可能性。學友們!他『當在當有耳、在有聲、在有耳識時……(中略)當在有鼻、在有氣味、在有鼻識時……(中略)當在有舌、在有味道、在有舌識時……(中略)當在有身、在有所觸、在有身識時……(中略)當在有意、在有法、在有意識時,將安立觸的安立。』這存在可能性。『當在有觸的安立時,將安立受的安立。』這存在可能性。『當在有受的安立時,將安立想的安立。』這存在可能性。『當在有想的安立時,將安立尋的安立。』這存在可能性。『當在有尋的安立時,將安立虛妄想部分之經常出入的安立。』這存在可能性。
  學友們!他『當在沒有眼、在沒有色、在沒有眼識時,將安立觸的安立。』這不存在可能性。『當在沒有觸的安立時,將安立受的安立。』這不存在可能性。『當在沒有受的安立時,將安立想的安立。』這不存在可能性。『當在沒有想的安立時,將安立尋的安立。』這不存在可能性。『當在沒有尋的安立時,將安立虛妄想部分之經常出入的安立。』這不存在可能性。學友們!他『當在沒有耳、在沒有聲、在沒有耳識時……(中略)當在沒有鼻、在沒有氣味、在沒有鼻識時……(中略)當在沒有舌、在沒有味道、在沒有舌識時……(中略)當在沒有身、在沒有所觸、在沒有身識時……(中略)當在沒有意、在沒有法、在沒有意識時,將安立觸的安立。』這不存在可能性。『當在沒有觸的安立時,將安立受的安立。』這不存在可能性。『當在沒有受的安立時,將安立想的安立。』這不存在可能性。『當在沒有想的安立時,將安立尋的安立。』這不存在可能性。『當在沒有尋的安立時,將安立虛妄想部分之經常出入的安立。』這不存在可能性。
  學友們!凡世尊為你們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:『比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。』我對被世尊以簡要誦說的這個總說、未詳細地解析的義理,這樣詳細地了知義理。尊者們!還有,當希望時,你們就去見世尊後應該詢問這個義理,你們應該如世尊為你們解說那樣憶持。」(204)
  那時,那些比丘歡喜、隨喜大迦旃延所說後,從座位起來後去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:
  「大德!世尊為我們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:『比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束……(中略)在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。』大德!當世尊離開不久,那些我們想這個:『學友們!這裡,世尊為我們簡要地誦說這個總說,未詳細地解析義理後,從座位起來後已進入住處:「比丘!因那個因由諸虛妄想部分經常出入男子,在那裡,如果沒有能被歡喜的、能被歡迎的、能被固執的,這就是貪煩惱潛在趨勢的結束;這就是嫌惡煩惱潛在趨勢的結束;這就是見煩惱潛在趨勢的結束;這就是疑煩惱潛在趨勢的結束;這就是慢煩惱潛在趨勢的結束;這就是有貪煩惱潛在趨勢的結束;這就是無明煩惱潛在趨勢的結束;這就是執杖-執刀-諍論-爭執-爭辯-相違-離間語-妄語的結束,在這裡,這些惡不善法無殘餘地被滅。」誰對被世尊以簡要誦說的這個總說、未詳細地解析的義理,會詳細地解析義理呢?』大德!那些我們想這個:『這位尊者大迦旃延正是大師稱讚者,以及有智的同梵行者們的尊重者,且尊者大迦旃延能夠對被世尊以簡要誦說的這個總說、未被詳細地解析的義理,詳細地解析義理。讓我們去見尊者大迦旃延。抵達後,詢問尊者大迦旃延這個義理。』大德!那時,我們去見尊者大迦旃延。抵達後,詢問尊者大迦旃延這個義理。大德!以這些方式(行相)、以這些語詞、以這些文句被尊者大迦旃延為那些我們解析義理。」
  「比丘們!大迦旃延是賢智者;比丘們!大迦旃延是大智慧者。比丘們!如果你們也詢問我這個義理,我也正是這樣解說它,如它被大迦旃延解說。這就是這個的義理,你們應該這樣憶持它。」
  在這麼說時,尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!猶如被飢餓虛弱折磨的男子得到蜜丸,他無論從哪裡嘗,只得到甜蜜味道的、美味的。同樣的,大德!心有能力之類的比丘無論從哪裡以慧觀察這個法的教說的道理,只得到悅意的狀態,只得到心的淨信。大德!這個法的教說的名字是什麼?」
  「阿難!因此,在這裡,請你就像這樣對這個法的教說憶持它為蜜丸法門。」
  世尊說這個,悅意的尊者阿難歡喜世尊的所說。(205)
  蜜丸經第八終了。
MN.18/(8) Madhupiṇḍikasuttaṃ
   199. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdi. Daṇḍapāṇipi kho sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇi sakko bhagavantaṃ etadavoca– “kiṃvādī samaṇo kimakkhāyī”ti? “Yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusenti– evaṃvādī kho ahaṃ, āvuso, evamakkhāyī”ti.
   “Evaṃ vutte daṇḍapāṇi sakko sīsaṃ okampetvā jivhaṃ nillāḷetvā, tivisākhaṃ nalāṭikaṃ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.
   200. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “idhāhaṃ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkamiṃ divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdiṃ. Daṇḍapāṇipi kho, bhikkhave, sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko maṃ etadavoca– ‘kiṃvādī samaṇo kimakkhāyī’ti?
   “Evaṃ vutte ahaṃ, bhikkhave, daṇḍapāṇiṃ sakkaṃ etadavocaṃ– yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusenti– evaṃvādī kho ahaṃ, āvuso, evamakkhāyī”ti. “Evaṃ vutte bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko sīsaṃ okampetvā, jivhaṃ nillāḷetvā, tivisākhaṃ nalāṭikaṃ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmī”ti.
   201. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “kiṃvādī pana, bhante, bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati? Kathañca pana, bhante, bhagavantaṃ kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṃkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusentī”ti? “Yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ, esevanto paṭighānusayānaṃ, esevanto diṭṭhānusayānaṃ esevanto vicikicchānusayānaṃ, esevanto mānānusayānaṃ, esevanto bhavarāgānusayānaṃ, esevanto avijjānusayānaṃ, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaṃtuvaṃ-pesuñña-musāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
   202. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– “idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā, vitthārena atthaṃ avibhajitvā, uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthtththi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā”ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi– “ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā”ti.
   Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavocuṃ – “idaṃ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho – ‘yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Tesaṃ no, āvuso kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– “yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? Tesaṃ no, āvuso kaccāna, amhākaṃ etadahosi– ‘ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā mahākaccāno”ti.
   203. “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ, atikkamma khandhaṃ, sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya; evaṃsampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte, taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāthā”ti. “Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṃ katvā”ti. “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca–
   204. “Yaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi–
   “Cakkhuñcāvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṃ vedeti taṃ sañjānāti yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi, yaṃ vitakketi taṃ papañceti, yaṃ papañceti tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu. Sotañcāvuso, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ …pe… ghānañcāvuso, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ …pe… jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ …pe… kāyañcāvuso, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ …pe… manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṃ vedeti taṃ sañjānāti, yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi, yaṃ vitakketi taṃ papañceti, yaṃ papañceti tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu.
   “So vatāvuso, cakkhusmiṃ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṃ sati sadde sati …pe… ghānasmiṃ sati gandhe sati …pe… jivhāya sati rase sati …pe… kāyasmiṃ sati phoṭṭhabbe sati …pe… manasmiṃ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti– ṭhānametaṃ vijjati.
   “So vatāvuso, cakkhusmiṃ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso, sotasmiṃ asati sadde asati …pe… ghānasmiṃ asati gandhe asati …pe… jivhāya asati rase asati …pe… kāyasmiṃ asati phoṭṭhabbe asati …pe… manasmiṃ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
   “Yaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā no bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā”ti.
   205. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – “yaṃ kho no, bhante, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– “yatonidānaṃ, bhikkhu, purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ. Esevanto rāgānusayānaṃ, esevanto paṭighānusayānaṃ, esevanto diṭṭhānusayānaṃ, esevanto vicikicchānusayānaṃ, esevanto mānānusayānaṃ, esevanto bhavarāgānusayānaṃ esevanto avijjānusayānaṃ, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvaṃtuvaṃ-pesuñña-musāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā’ti? Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi– ‘ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ, yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. “Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. Maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena byākataṃ. Eso cevetassa attho. Evañca naṃ dhārethā”ti.
   Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “seyyathāpi, bhante, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṃ adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya, labhetheva sādurasaṃ asecanakaṃ. Evameva kho, bhante, cetaso bhikkhu dabbajātiko, yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya atthaṃ upaparikkheyya, labhetheva attamanataṃ, labhetheva cetaso pasādaṃ. Ko nāmo ayaṃ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Tasmātiha tvaṃ, ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ madhupiṇḍikapariyāyo tveva naṃ dhārehī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
   Madhupiṇḍikasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「有非有(MA.115);世(AA)」,南傳作「在有非有上」(bhavābhave,另譯為「種種有」),菩提比丘長老英譯為「任何種類的存在」(any kind of being)。按:《破斥猶豫》以「再一次有,或勝劣之有,因為勝妙之有到達增長者為非有」(punappunabbhave, hīnapaṇīte vā bhave, paṇīto hi bhavo vuddhippatto abhavoti, MN.18)解說,《勝義光明》則以「常恆或斷滅,或者有的非有為有非有,再有的生起」(sassatāya vā ucchedāya vā. Atha vā bhavassa abhavāya bhavābhavāya, punabbhavābhinibbattiyāti, Sn.31)解說。
  「若所覺便想(MA.115);以有痛便有所覺(AA)」,南傳作「凡他感受者他認知」(yaṃ vedeti taṃ sañjānāti),菩提比丘長老英譯為「一個人所感受的,則他感知」(What one feels, that one perceives)。按:「認知」(sañjānāti,動詞),另譯為「解了;認出;知覺;想念;意識到」。
  「若所想便思(MA.115);以有覺便有想(AA)」,南傳作「凡他認知者他尋思」(yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi),菩提比丘長老英譯為「一個人所認知的,則他想」(What one perceives, that one thinks about)。
  「若所念便分別(MA.115);起若干種想著之念(AA)」,南傳作「諸虛妄想部分經常出入」(papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti),菩提比丘長老英譯為「認知與心理增殖[所生]的觀念糾纏」(perceptions and notions [born of] mental proliferation beset)。按:「部分」(saṅkhā,原意為「計數,名稱,思念),《破斥猶豫》以「部分」(koṭṭhāso)解說,同《勝義燈》的解說(Papañcasaññānaṃ saṅkhā bhāgā koṭṭhāsā papañcasaññāsaṅkhā, Ud.67),今準此譯。「經常出入」(samudācaranti,另譯為「執行;慣行;出現心中」),《破斥猶豫》以「轉起」(pavattanti)解說。
  「有更觸施設更觸(MA.115);而有更樂(AA)」,南傳作「將安立觸的安立」(phassapaññattiṃ paññāpessatīti),菩提比丘長老英譯為「指出接觸的表現形式」(to point out the manifestation of contact)。按:「安立(動詞paññāpeti,名詞paññatti)」,另譯為「施設」。