中部16經/心荒蕪經(獅子吼品[2])(莊春江譯)[MA.206, AA.51.4]
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
在那裡,世尊召喚
比丘們:「比丘們!」
「
尊師!」那些比丘回答世尊。
世尊說這個:
「比丘們!凡任何比丘的五個
心荒蕪未被捨斷、五個
心繫縛未被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』
這不存在可能性。
比丘們!哪五個他的心荒蕪未被捨斷?比丘們!這裡,比丘在
大師上疑惑、懷疑,不
信解、不確信,比丘們!凡那位比丘在大師上疑惑、懷疑,不信解、不確信,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個未捨斷的心荒蕪。
再者,比丘們!比丘在法上疑惑、懷疑,不信解、不確信……(中略)這樣,這是他的第二個未捨斷的心荒蕪。
再者,比丘們!比丘在
僧團上疑惑、懷疑,不信解、不確信……(中略)這樣,這是他的第三個未捨斷的心荒蕪。
再者,比丘們!比丘在學上疑惑、懷疑,不信解、不確信,比丘們!凡那位比丘在學上疑惑、懷疑,不信解、不確信,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第四個未捨斷的心荒蕪。
再者,比丘們!比丘在
同梵行者們上是發怒者、不滿意者,心被打擊者,生起荒蕪(礙)者,比丘們!凡那位比丘在同梵行者們上是發怒者、不滿意者,心被打擊者,生起荒蕪者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個未捨斷的心荒蕪。這些是他的五個未捨斷的心荒蕪。[AN.5.205, DN.33, DN.34](185)
比丘們!哪五個他的心繫縛未被斷除?比丘們!這裡,比丘在諸欲上是未離貪者、未離意欲者、未離情愛者、未離渴望者、未離熱惱者、未離渴愛者,比丘們!凡那位比丘在諸欲上是未離貪者、未離意欲者、未離情愛者、未離渴望者、未離熱惱者、未離渴愛,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個未斷除的心繫縛。
再者,比丘們!比丘在身體上是未離貪者……(中略)這樣,這是他的第二個未斷除的心繫縛。
再者,比丘們!比丘在諸色上是未離貪者……(中略)這樣,這是他的第三個未斷除的心繫縛。
再者,比丘們!比丘盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂,比丘們!凡那位比丘盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第四個未斷除的心繫縛。
再者,比丘們!比丘志向某個天眾後行
梵行:『我將以這個戒,或以
禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』比丘們!凡那位比丘志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』者,他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心不彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個未斷除的心繫縛。這些是他的五個未斷除的心繫縛。
比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪未被捨斷、五個心繫縛未被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這不存在可能性。(186)
比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪已被捨斷、五個心繫縛已徹底(善)被斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這存在可能性。
比丘們!哪五個他的心荒蕪已被捨斷?比丘們!這裡,比丘在大師上不疑惑、不懷疑,信解、確信,比丘們!凡那位比丘在大師上不疑惑、不懷疑,信解、確信,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個心荒蕪已捨斷。
再者,比丘們!比丘在法上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第二個心荒蕪已捨斷。
再者,比丘們!比丘在僧團上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第三個心荒蕪已捨斷。
再者,比丘們!比丘在學上不疑惑、不懷疑,信解、確信……(中略)這樣,這是他的第四個心荒蕪已捨斷。
再者,比丘們!比丘在同梵行者們上是非發怒者、非不滿意者,非心被打擊者,非生起荒蕪(礙)者,比丘們!凡那位比丘在同梵行者們上是非發怒者、非不滿意者,非心被打擊者,非生起荒蕪者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個心荒蕪已捨斷。這些是他的五個心荒蕪已捨斷。(187)
比丘們!哪五個他的心繫縛已完全斷絕?比丘們!這裡,比丘在欲上是離貪者、離意欲者、離情愛者、離渴望者、離熱惱者、離渴愛者,比丘們!凡那位比丘在欲上是離貪者、離意欲者、離情愛者、離渴望者、離熱惱者、離渴愛,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第一個心繫縛已完全斷絕。
再者,比丘們!比丘在身體上是離貪者……(中略)在諸色上是離貪者……(中略)不盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂,比丘們!凡那位比丘不盡情地、飽飽地吃後住於致力躺臥之樂、橫臥之樂、睡眠之樂者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第四個心繫縛已完全斷絕。
再者,比丘們!比丘不志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』比丘們!凡那位比丘不志向某個天眾後行梵行:『我將以這個戒,或以禁戒,或以苦行,或以梵行成為天神,或某位天神。』者,他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮。凡他的心彎向熱心、實踐、堅忍、勤奮,這樣,這是他的第五個心繫縛已完全斷絕。這是他的五個心繫縛已完全斷絕。
比丘們!凡任何比丘的五個心荒蕪已被捨斷、五個心繫縛已被徹底斷除,『他在這法、律中確實將來到成長、增長、成滿。』這存在可能性。(188)
他修習
具備意欲定勤奮之行的神足,修習具備活力定勤奮之行的神足,修習具備心定勤奮之行的神足,修習
具備考察定勤奮之行的神足,
熱忱就為第五。
那位這麼具備熱忱[等]十五支的比丘,他能夠
破殼,能夠
正覺,能夠到達無上
軛安穩。比丘們!猶如八個,或十個,十二個母雞的蛋,它們是被母雞正確坐在上面的,正確孵熱的,正確孵化的,即使那隻母雞這樣的欲求沒生起:『啊!願我的雛雞們以足爪尖或以嘴尖啄破蛋殼後,平安地破殼!』但那些雛雞仍能以足爪尖或以嘴尖啄破蛋殼後,平安地破殼。同樣的,比丘們!這那位這麼具備熱忱[等]十五支的比丘,他能夠破殼,能夠正覺,能夠到達無上軛安穩。」
世尊說這個,悅意的那些比丘歡喜世尊的所說。(189)
心荒蕪經第六終了。
MN.16/(6) Cetokhilasuttaṃ
185. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
“Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo appahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo appahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetokhilo appahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti.
186. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti.
“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
187. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati.
“Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo pahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo pahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāyaṃ catuttho cetokhilo pahīno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti.
188. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti.
“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti– ṭhānametaṃ vijjati.
189. “So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ussoḷhīyeva pañcamī. Sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya– ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Cetokhilasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.