經號:   
   (中部11經 更新)
2.獅子吼品
中部11經/獅子吼小經(獅子吼品[2])(莊春江譯)[MA.103, AA.27.2]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」
  「尊師!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!『只在這裡,有沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者以另外諸沙門成為空的。』比丘們!請你們這樣正確地吼獅子吼。(139)
  比丘們!又,這存在可能性:凡其他外道遊行者這麼說:『但,尊者們有什麼自信、什麼力量,尊者們!以那個你們這麼說:「只在這裡,有沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者以另外諸沙門成為空的。」呢?』比丘們!這麼說的其他外道遊行者們應該被這麼回答:『道友們!我們有四法被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者告知,當我們自己看見那些時,使我們這麼說:「只在這裡,有沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者以另外諸沙門成為空的。」哪四個?道友們!我們有在大師上的淨信,有在法上的淨信,有在諸戒上的完成,又同法者們有可愛的、合意的在家者們連同出家者們,道友們!這四法被那位有知、有見的世尊、阿羅漢、遍正覺者告知,當我們自己看見那些時,使我們這麼說:「只在這裡,有沙門;在這裡,有第二沙門;在這裡,有第三沙門;在這裡,有第四沙門,其它議論者以另外諸沙門成為空的。」』(140)
  比丘們!又,這存在可能性:凡其他外道遊行者這麼說:『我們也有在大師上的淨信:我們的大師,我們也有在法上的淨信:我們的法,我們也有在諸戒上的完成:我們的戒,我們也同法者有可愛的、合意的在家者們連同出家者們,道友們!這裡,什麼是差別,什麼是不同,什麼是區別,即:你們的就與我們的?』
  比丘們!這麼說的其他外道遊行者們應該被這麼回答:『道友們!那麼,終結是一個,或者終結是多個呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,終結是一個,終結不是多個。』
  『道友們!又,那個終結是為了有貪的,或者是為了離貪的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了離貪的,那個終結不是為了有貪的。』
  『道友們!又,那個終結是為了有瞋的,或者是為了離瞋的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了離瞋的,那個終結不是為了有瞋的。』
  『道友們!又,那個終結是為了有癡的,或者是為了離癡的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了離癡的,那個終結不是為了有癡的。』
  『道友們!又,那個終結是為了有渴愛的,或者是為了離渴愛的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了離渴愛的,那個終結不是為了有渴愛的。』
  『道友們!又,那個終結是為了有取著的,或者是為了離取著的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了離取著的,那個終結不是為了有取著的。』
  『道友們!又,那個終結是為了智者的,或者是為了無智者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了智者的,那個終結不是為了無智者的。』
  『道友們!又,那個終結是為了為了同意-反對者的,或者是為了無同意-反對者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了無同意-反對者的,那個終結不是為了同意-反對者的。』
  『道友們!又,那個終結是為了樂於虛妄、愛好虛妄者的,或者是為了樂於離虛妄、愛好離虛妄者的呢?』比丘們!當正確回答時,其他外道遊行者會這麼回答:『道友們,那個終結是為了樂於離虛妄、愛好離虛妄者的,那個終結不是為了樂於虛妄、愛好虛妄者的。』(141)
  比丘們!有這二種見:有見與無有見。比丘們!凡任何黏著有見、陷入有見、固執有見的沙門婆羅門們,他們是無有見的反對者;比丘們!凡任何黏著無有見、陷入無有見、固執無有見的沙門婆羅門們,他們是有見的反對者。比丘們!凡任何不如實知道這二種見的集起、滅沒、樂味過患出離的沙門婆羅門們,他們是有貪者,他們是有瞋者,他們是有癡者,他們是有渴愛者,他們是有取著者,他們是無智者,他們是同意-反對者,他們是樂於虛妄、愛好虛妄者,他們不從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『不從苦被釋放。』比丘們!凡任何如實知道這二種見的集起、滅沒、樂味、過患、出離的沙門婆羅門們,他們是離貪者,他們是離瞋者,他們是離癡者,他們是離渴愛者,他們是離取著者,他們是智者,他們是無同意-反對者,他們是樂於離虛妄、愛好離虛妄者,他們從生、老、死、愁、悲、苦、憂、絕望被釋放,我說:『從苦被釋放。』(142)
  比丘們!有這四取,哪四個?欲取、見取、戒禁取[真]我論取。比丘們!有一類自稱一切取遍知論的沙門婆羅門,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,沒安立見取的遍知,沒安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因?因為,那些沙門婆羅門尊師們不如實知道這三處,因此,那些自稱一切取遍知論的沙門婆羅門尊師們,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,沒安立見取的遍知,沒安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!有一類自稱一切取遍知論的沙門婆羅門,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,沒安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因?因為,那些沙門婆羅門尊師們不如實知道這二處,因此,那些自稱一切取遍知論的沙門婆羅門尊師們,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,沒安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!有一類自稱一切取遍知論的沙門婆羅門,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知,那是什麼原因?因為,那些沙門婆羅門尊師們不如實知道這一處,因此,那些自稱一切取遍知論的沙門婆羅門尊師們,他們沒完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,沒安立[真]我論取的遍知。
  比丘們!在像這樣的法律中,凡在大師上淨信者,他不被說是正行者;凡在法上淨信者,他不被說是正行者;凡在戒上完成者,他不被說是正行者;凡在同法上有可愛的、合意的者,他不被說是正行者,那是什麼原因?比丘們!因為,如那個在惡說的、惡宣說的、不出離的、不轉起寂靜的、非遍正覺者宣說的法律中,這確實是這樣。(143)
  比丘們!而自稱一切取遍知論的如來阿羅漢遍正覺者完全地安立一切取的遍知:安立欲取的遍知,安立見取的遍知,安立戒禁取的遍知,安立[真]我論取的遍知,比丘們!在這樣的法律中,凡在大師上淨信者,他被說是正行者;凡在法上淨信者,他被說是正行者;凡在戒上完成者,他被說是正行者;凡在同法上有可愛的、合意的者,他被說是正行者,那是什麼原因?比丘們!因為,如那個在被善說的、被善教說的、出離的、轉起寂靜的、遍正覺者宣說的法律中,這確實是這樣。(144)
  比丘們!而這四取,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?這四取,渴愛為因,渴愛為集,渴愛生的,渴愛為根源。比丘們!而這渴愛,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?渴愛,受為因,受為集,受生的,受為根源。比丘們!而這受,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?受,觸為因,觸為集,觸生的,觸為根源。比丘們!而這觸,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?觸,六處為因,六處為集,六處生的,六處為根源。比丘們!而這六處,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?六處,名色為因,名色為集,名色生的,名色為根源。比丘們!而這名色,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?名色,識為因,識為集,識生的,識為根源。比丘們!而這識,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?識,行為因,行為集,行生的,行為根源。比丘們!而這諸行,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?諸行,無明為因,無明為集,無明生的,無明為根源。
  比丘們!當比丘的無明已捨斷,明已生起;他以無明的褪去,明的生起,既不執取欲取,也不執取見取,也不執取戒禁取、也不執取[真]我論取,不執取者不戰慄,不戰慄者就自己證涅槃,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』」
  世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(145)
  獅子吼小經第一終了。
2. Sīhanādavaggo
MN.11/(1) Cūḷasīhanādasuttaṃ
   139. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Evametaṃ , bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadatha.
   140. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ– ‘ko panāyasmantānaṃ assāso, kiṃ balaṃ, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti? Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Katame cattāro? Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā– gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema– idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti.
   141. “Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ– ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṃ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā– gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcā’ti?
   “Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘kiṃ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sa-upādānassa udāhu anupādānassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sa-upādānassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddha-appaṭiviruddhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘ananuruddha-appaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā’ti.
   “‘Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ– ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti.
   142. “Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo– bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṃ allīnā bhavadiṭṭhiṃ upagatā bhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṃ allīnā vibhavadiṭṭhiṃ upagatā vibhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te sa-upādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddha-appaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.
   143. “Cattārimāni bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. Te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. Taṃ kissa hetu? Imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.
   “Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.
   144. “Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṃ paññapeti– kāmupādānassa pariññaṃ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṃ paññapeti. Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.
   145. “Ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā. Kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ. Nāmarūpañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇañcidaṃ, bhikkhave kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.
   “Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṃ upādiyati, na diṭṭhupādānaṃ upādiyati, na sīlabbatupādānaṃ upādiyati, na attavādupādānaṃ upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Cūḷasīhanādasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「異道(MA.103)」,南傳作「其它議論者」(parappavādā),智髻比丘長老英譯為「其它的教義」(The doctrines of others)。
  「有何行(MA.103)」,南傳作「什麼自信」(ko…assāso),智髻比丘長老英譯為「什麼[權威]的支持」(the support of what [authority])。「自信」(assāso),另譯為「蘇息」,PTS巴利語辭典作breathing easily, freely or quietly, relief, comfort, consolation, confidence,《破斥猶豫》以「支持、立足處、支持」(avassayo patiṭṭhā upatthambho)解說。
  「一究竟」(MA.103/AA),南傳作「終結是一個」(ekā niṭṭhā,逐字譯為「一究竟;一目的;一完成」),智髻比丘長老英譯為「目標是一個」(the goal one)。
  「有慧、說慧者(MA.103);智者(AA)」,南傳作「智者的」(viddasuno),智髻比丘長老英譯為「有眼光者」(who has vision)。按:《破斥猶豫》以「明智者的/賢智者的」(paṇḍitassa)解說。
  「有憎、有諍者…無憎、無諍者(MA.103);怒者…非怒者(AA)」,南傳作「為了同意-反對者的」(anuruddhappaṭiviruddhassa),智髻比丘長老英譯為「偏愛與反對者」(for one who favours and opposes)。按:《破斥猶豫》說,以貪為為了同意者的,以憤怒為為了反對者的(rāgena anuruddhassa kodhena paṭiviruddhassa)。
  「斷受(MA.103)」,南傳作「一切取論的遍知者」(sabbupādānapariññāvādā),智髻比丘長老英譯為「提出所有種類的取之完全理解」(to propound the full understanding of all kinds of clinging)。按:MA將「取;執取」(upādā)譯為「受」,AA此經也是。「遍知」,這裡《破斥猶豫》以「捨斷遍知(pahānapariññaṃ)、超越(samatikkamaṃ)」解說。