中阿含200經
北傳:中阿含200經, 摩訶僧祇律 南傳:中部22經 關涉主題:教理/無我、只有苦與苦滅‧觀念/不是你的‧生活/淫慾障道‧譬喻/如林中的樹枝、抓、渡河的筏‧其它/聖者的特質、十二分教 (04/01/2024 07:38:02.美西時間更新)
中阿含200經/阿梨吒經([後]大品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,阿梨吒比丘伽陀婆棃,生如是惡見
  「我知世尊如是說法:行欲者無障礙。」
  諸比丘聞已,往至阿梨吒比丘所,問曰:
  「阿梨吒!汝實如是說:『我知世尊如是說法:行欲者無障礙。』耶?」
  時,阿梨吒答曰:
  「諸賢!我實知世尊如是說法:行欲者無障礙。」
  諸比丘訶阿梨吒曰:
  「汝莫作是說!莫誣謗世尊!誣謗世尊者不善,世尊亦不如是說。阿梨吒!欲有障礙,世尊無量方便說欲有障礙。阿梨吒!汝可速捨此惡見也。」
  阿梨吒比丘為諸比丘所訶已,如此惡見其強力執,而一向說:
  「此是真實,餘者虛妄。」如是,再三。
  眾多比丘不能令阿梨吒比丘捨此惡見,從{坐}[座]起去,往詣佛所,稽首佛足,卻坐一面,白曰:
  「世尊!阿梨吒比丘生如是惡見:『我知世尊如是說法:行欲者無障礙。』世尊!我等聞已,往詣阿梨吒比丘所,問曰:『阿梨吒!汝實如是說:「我知世尊如是說法:行欲者無障礙。』耶?』阿梨吒比丘答我等曰:『諸賢!我實知世尊如是說法:行欲者無障礙。』世尊!我等訶曰:『阿梨吒!汝莫作是說!莫誣謗世尊!誣謗世尊者不善,世尊亦不如是說。阿梨吒!欲有障礙,世尊無量方便說欲有障礙。阿梨吒!汝可速捨此惡見。』我等訶已,如此惡見其強力執,而一向說:『此是真實,餘者虛妄。』如是,再三。世尊!如我等不能令阿梨吒比丘捨此惡見,從{坐}[座]起去。」
  世尊聞已,告一比丘:
  「汝往阿梨吒比丘所,作如是語:『世尊呼汝。』」
  於是,一比丘受世尊教,即從{坐}[座]起,稽首佛足,遶三匝而去,至阿梨吒比丘所,即語彼曰:「世尊呼汝。」阿梨吒比丘即詣佛所,稽首佛足,卻坐一面。
  世尊問曰:
  「阿梨吒!實如是說:『我知世尊如是說法:行欲者無障礙。』耶?」
  阿梨吒答曰:
  「世尊!我實知世尊如是說法:行欲者無障礙。」
  世尊訶曰:
  「阿梨吒!汝云何知我如是說法?汝從何口聞我如是說法?汝愚癡人!我不一向說,汝一向說耶?汝愚癡人!聞諸比丘共訶,汝時應如法答,我今當問諸比丘也。」
  於是,世尊問諸比丘:
  「汝等亦如是知我如是說法:行欲者無障礙耶?」
  時,諸比丘答曰:「不也。」
  世尊問曰:
  「汝等云何知我說法?」
  諸比丘答曰:
  「我等知世尊如是說法:欲有障礙,世尊說欲有障礙也;欲如骨鏁(鎖),世尊說欲如骨鏁也;欲如肉臠,世尊說欲如肉臠也;欲如把炬,世尊說欲如把炬也;欲如火坑,世尊說欲如火坑也;欲如毒,世尊說欲如毒也;欲如夢,世尊說欲如夢也;欲如假借,世尊說欲如假借也;欲如樹果,世尊說欲如樹果也,我等知世尊如是說法。」
  世尊歎曰:
  「善哉!善哉!諸比丘!汝等知我如是說法,所以者何?我亦如是說:欲有障礙,我說欲有障礙;欲如骨鏁,我說欲如骨鏁;欲如肉臠,我說欲如肉臠;欲如把炬,我說欲如把炬;欲如火坑,我說欲如火坑;欲如毒,我說欲如毒;欲如夢,我說欲如夢;欲如假借,我說欲如假借;欲如樹果,我說欲如樹果。」
  世尊歎曰:
  「善哉!善哉!汝等知我如是說法,然,此阿梨吒愚癡之人顛倒受解義及文也。彼因自顛倒受解故,誣謗於我,為自傷害,有犯有罪,諸智梵行者所不喜也,而得大罪。汝愚癡人!知有此惡不善處{也}[耶]?」
  於是,阿梨吒比丘為世尊面訶責已,內懷憂慼,低頭默然,失辯無言,如有所伺。
  於是,世尊面訶責數阿梨吒比丘已,告諸比丘:
  「若我所說法盡具解義者,當如是受持;若我所說法不盡具解義者,便當問我及諸智梵行者,所以者何?或有癡人顛倒受解義及文也,彼因自顛倒受解故,如是、如是知彼法,謂:正經、歌詠、記說、偈他、因緣、撰錄、本起、此說、生處、廣解、未曾有法及說義,彼諍知此義,不受解脫知此義。彼所為知此法,不得此義,但受極苦,唐自疲勞,所以者何?彼以顛倒受解法故。譬若:如人欲得捉,便行求。彼求時,行野林間,見極大,便前以手捉其腰中,迴舉頭,或蜇手足及餘{支}[肢]節。彼人所為求取捉,不得此義,但受極苦,唐自疲勞,所以者何?以不善解取故。如是,或有癡人顛倒受解義及文也,彼因自顛倒受解故,如是、如是知彼法,謂:正經、歌詠、記說、偈他、因緣、撰錄、本起、此說、生處、廣解、未曾有法及說義,彼諍知此義,不受解脫知此義。彼所為知此法,不得此義,但受極苦,唐自疲勞,所以者何?彼以顛倒受解法故。
  或有族姓子不顛倒善受解義及文。彼因不顛倒善受解故,如是、如是知彼法,謂:正經、歌詠、記說、偈他、因緣、撰錄、本起、此說、生處、廣解、未曾有法及說義,彼不諍知此義,唯受解脫知此義。彼所為知此法,得此義,不受極苦,亦不疲勞,所以者何?以不顛倒受解法故。譬若:如人欲得捉,便行求。彼求時,手執鐵杖,行野林間,見極大,先以鐵杖押彼{頂}[項],手捉其頭,彼雖反尾迴,或纏手足及餘{支}[肢]節,然不能蜇。彼人所為求取捉,而得此義,不受極苦,亦不疲勞,所以者何?彼以善解取法故。如是,或有族姓子不顛倒善受解義及文,彼因不顛倒善受解故,如是、如是知彼法,謂:正經、歌詠、記說、偈他、因緣、撰錄、本起、此說、生處、廣解、未曾有法及說義,彼不諍知此義,唯受解脫知此義。彼所為知此法,得此義,不受極苦,亦不疲勞,所以者何?以不顛倒受解法故。
  我為汝等長夜筏喻法,欲令棄捨,不欲令故。云何我為汝等長夜說筏喻法,欲令棄捨,不欲令受?猶如山水甚深極廣,長流駛疾,多有所漂,其中無{舡}[船],亦無橋梁。或有人來,而於彼岸有事欲度,彼求度時,而作是念:『今此山水甚深極廣,長流駛疾,多有所漂,其中無{舡}[船]亦無橋梁而可度者,我於彼岸有事欲度,當以何方便令我安隱至彼岸耶?』復作是念:『我今寧可於此岸邊收聚草木,縛作椑栰,乘之而度。』彼便岸邊收聚草木,縛作椑栰,乘之而度,安隱至彼,便作是念:『今我此栰多有所益,乘此栰已,令我安隱,從彼岸來,度至此岸,我今寧可以著右肩或頭戴去。』彼便以栰著右肩上或頭戴去,於意云何?彼作如是竟,能為栰有所益耶?」
  時,諸比丘答曰:「不也。」
  世尊告曰:
  「彼人云何為栰所作能有益耶?彼人作是念:『今我此栰多有所益,乘此栰已,令我安隱,從彼岸來,度至此岸,我今寧可更以此栰還著水中,或著岸邊而捨去耶?』彼人便以此栰還著水中,或著岸邊捨之而去。於意云何?彼作如是,為栰所作能有益耶?」
  時,諸比丘答曰:「益也。」
  世尊告曰:
  「如是,我為汝等長夜說栰喻法,欲令棄捨,不欲令受,若汝等知我長夜說栰喻法者,當以捨是法,況非法耶
  復次,有六見處,云何為六?比丘者,所有色,過去、未來、現在,或內或外,或精或麤,或妙或不妙,或近或遠,彼一切非我有我非彼有亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有、所有想、所有此見非我有,我非彼有,我當無我,當不有;彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有此見若見、聞、識知、所得、所觀、意所思念,從此世至彼世,從彼世至此世,彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有此見,此是神,此是世,此是我,我當後世有,常不變易,恒不磨滅法:彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。」
  於是,有一比丘從{坐}[座]而起,偏袒著衣,叉手向佛,白曰:
  「世尊!頗有因內有恐怖耶?」
  世尊答曰:「有也。」
  比丘復問曰:
  「世尊!云何因內有恐怖{也}[耶]?」
  世尊答曰:
  「比丘者,如是見、如是說:『彼或昔時無,設有,我不得。』彼如是見、如是說,憂慼煩勞,啼哭椎胸而發狂癡。比丘!如是,因內有恐怖也。」
  比丘歎世尊已,復問曰:
  「世尊!頗有因內無恐怖{也}[耶]?」
  世尊答曰:「有也。」
  比丘復問曰:
  「世尊!云何因內無恐怖{也}[耶]?」
  世尊答曰:
  「比丘者,不如是見、不如是說:『彼或昔時無,設有,我不得。』彼不如是見、不如是說,不憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡。比丘!如是,因內無恐怖也。」
  比丘歎世尊已,復問曰:
  「世尊!頗有因外有恐怖耶?」
  世尊答曰:「有也。」
  比丘復問曰:
  「世尊!云何因外有恐怖耶?」
  世尊答曰:
  「比丘者,如是見、如是說:『此是神,此是世,此是我,我當後世有。』彼如是見、如是說,或遇如來,或遇如來弟子聰明智慧而善言語,成就智慧,彼或如來,或如來弟子滅一切自身故說法;捨離一切漏、一切我所作,滅慢使故說法。彼或如來,或如來弟子滅一切自身故說法;捨離一切漏、一切我、我所作,滅慢使故說法時,憂慼煩勞,啼哭椎胸而發狂癡,如是說:『我斷壞,不復有。』所以者何?彼比丘所謂:長夜不可愛、不可樂、不可意念,比丘多行彼,便憂慼煩勞,啼哭椎胸而發狂癡。比丘!如是,因外有恐怖也。」
  比丘歎世尊已,復問曰:
  「世尊!頗有因外無恐怖耶?」
  世尊答曰:「有也。」
  比丘復問曰:
  「世尊!云何因外無恐怖耶?」
  世尊答曰:
  「比丘者,不如是見、不如是說:『此是神,此是世,此是我,我當後世有。』彼不如是見、不如是說,或遇如來,或遇如來弟子聰明智慧而善言語,成就智慧,彼或如來,或如來弟子滅一切自身故說法;捨離一切漏、一切我、我所作,滅慢使故說法。彼或如來,或如來弟子滅一切自身故說法;捨離一切漏、一切我、我所作,滅慢使故說法時,不憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡,不如是說:『我斷壞,不復有。』所以者何?彼比丘所謂:長夜可愛、可樂、可意念,比丘多行彼便不憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡。比丘!如是,因外無恐怖也。」
  爾時,比丘歎世尊曰:
  「善哉!善哉!」歎善哉已,聞佛所說,善受持誦,則便默然。
  於是,世尊歎諸比丘曰:
  「善哉!善哉!比丘如是所可受,受已,不生憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡,汝等見所受所可受,不生憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡耶?」
  比丘答曰:「不也,世尊!」
  世尊歎曰:
  「善哉!善哉!汝等依如是見所可依,見已,不生憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡,汝等見依如是見所可依,見已,不生憂慼,不煩勞,不啼哭,不椎胸,不發狂癡耶?」
  比丘答曰:「不也,世尊!」
  世尊歎曰:
  「善哉!善哉!汝等受如是身,所有身常住不變易、不磨滅法,汝等見受如是身所可受身已,常住不變易、不磨滅法耶?」
  比丘答曰:「不也,世尊!」
  世尊歎曰:
  「善哉!善哉!所謂:因神故有我,無神{見}[則]無我,是為神、神所有不可得、不可施設,及心中有見處、結著、諸使亦不可得,不可施設。比丘!非為具足說見及見所相續,猶如阿梨吒比丘本為伽陀婆利耶?」
  比丘答曰:
  「如是,世尊!為具足說見及見所相續,猶如阿梨吒比丘本為伽陀婆梨。」
  「復次,有六見處,云何為六?比丘者,所有色,過去、未來、現在,或內或外,或精或麤,或妙或不妙,或近或遠,彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有覺、{行}[所]有想、所有此見非我有,我非彼有,{彼}[我]當無我,當不有:彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有此見若見、聞、識知、所得、所觀、意所思念,從此世至彼世,從彼世至此世,彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。所有此見:此是神、此是世、此是我、我當後世有,常不變易、恒不磨滅法,彼一切非我有,我非彼有,亦非是神,如是慧觀,知其如真。
  {所}[若]有比丘此六見處不見是神,亦不見神所有,彼如是不見已,便不受此世;不受此世已,便無恐怖;因不恐怖已,便得般涅槃:『生已盡梵行已立所作已辦不更受有,知如真。』是謂:比丘度塹過塹破墎無門聖智慧鏡
  云何比丘度塹耶?無明塹已盡已知,拔絕根本,打破,不復當生,如是,比丘得度塹也。云何比丘過塹耶?有愛已盡已知,拔絕根本,打破,不復當生,如是,比丘得過塹也。
  云何比丘破墎耶?無窮生死已盡、已知,拔絕根本,打破,不復當生,如是,比丘得破墎也。
  云何比丘無門耶?五下分結已盡、已知,拔絕根本,打破,不復當生,如是,比丘得無門也。
  云何比丘聖智慧鏡?我慢已盡、已知,拔絕根本,打破不復當生,如是,比丘聖智慧鏡。
  是謂比丘度塹、過塹、破墎、無門、聖智慧鏡。
  如是正解脫如來,有因提羅及天伊沙那,有梵及眷屬,彼求不能得如來所依識。如來是梵,如來是冷,如來不煩熱,如來是不異,我如是說。諸沙門梵志誣謗我,虛妄言不真實:『沙門瞿曇御無所施設,彼實有眾生,施設斷滅壞。』若此中無,我不說。彼如來於現法中說無憂,若有他人罵詈如來,撾打如來,瞋恚責數者,如來因彼處不瞋恚、不憎嫉,終無害心。若人罵詈如來,撾打、瞋恚責數時,如來意云何?如來作是念:『若我本所作、本所造者,因彼致此言。』然,罵詈如來,撾打、瞋恚責數者,如來作是意。若有他人恭敬如來,供養禮事尊重者,如來因此不以為悅,不以為歡喜,心不以為樂。若他人恭敬如來,供養禮事尊重者,如來意云何?如來作是念:『若我今所知、所斷,因彼致此。』若有他人恭敬如來,供養禮事尊重者,如來作是意。」
  於是,世尊告諸比丘:
  「若有他人罵詈汝等,撾打、瞋恚責數者,若有恭敬供養、禮事尊重者,汝等因此亦當莫瞋恚憎嫉,莫起害心,亦莫歡悅歡喜,亦莫心樂,所以者何?我等無神、無神所有,猶如今此勝林門外燥草枯木,或有他人持去火燒,隨意所用。於意云何?彼燥草枯木頗作是念:他人持我去火燒,隨意所用耶?」
  諸比丘答曰:「不也,世尊!」
  「如是,若有他人罵詈汝等,撾打、瞋恚責數者,若有恭敬供養、禮事尊重者,汝因此亦當莫瞋恚憎嫉,莫起害心,亦莫歡悅歡喜,亦莫心樂,所以者何?我等無神,無神所有。
  {有}我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。如是,我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人,若正智慧解脫命終者,彼不施設有無窮。
  我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。如是,我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人,若有五下分結盡而命終者,生於彼間,便般涅槃,得不退法,不還此世。
  我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。如是,我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。彼三結已盡,淫、怒、癡薄,得一往來天上人間,一往來已,便得苦邊
  我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。如是,我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人,彼三結已盡,得須陀洹,不墮惡法,趣正覺極七往來天上人間,七往來已,便得苦邊。
  我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人。如是,我法善說,發露廣布,無有空缺,流布宣傳,乃至天人,若有信樂於我而命終者,皆生善處,如上有餘。」
  佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

摩訶僧祇律(明單提九十二事法之六/第五跋渠)(莊春江標點)
  住舍衛城……廣說如上。
  時,尊者阿利吒謗契經,作如是言:
  「如來所說法我知,世尊障道法者,習此法不能障道。」
  時,諸比丘作是言:
  「長老阿利吒!莫謗契經,此是惡見、不善見,墮惡道,入泥犁中。」
  一諫、二諫、三諫不止。
  諸比丘以是因緣,往白世尊:
  「阿利吒謗契經,作是言:『如來說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。』一諫、二諫、三諫不止。」
  佛告諸比丘:
  「是阿利吒謗契經,作是言:『如來說法我解知,世尊說障道法,習此法不能障道。』一諫、二諫、三諫不止者,汝等當於屏處三諫、多人中三諫、眾僧中三諫。
  屏處諫者,應當問作是言:『長老阿利吒!汝謗契經,作是言:「如來說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。」』已三諫不止耶?」
  答言:
  「實爾。爾時,屏處應諫,作是言:『阿利吒!汝謗契經,此是惡見、不善見,當墮惡道,入泥犁中。長老!我慈心諫汝,欲饒益故,汝當捨此事。一諫已過,二諫在,汝當捨此事。』阿利吒言:『是好見、善見,我相承已來,父母、知識常用此見,我今不能不問父母、知識而捨此見。』」
  「若如是第二、第三諫,猶故不止者……乃至眾多人中三諫。若不止者,應眾僧中作求聽羯磨:『大德僧!聽!阿利吒謗契經,作是言:「如來說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。」已屏處三諫、多人中三諫,不捨此事。若僧時到,僧今亦復於僧中三諫,令捨此事。』眾僧中應問:『長老阿利吒!汝實謗契經,作是言:「如來說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。」已屏處三諫、多人中三諫不捨此事耶?』」
  答言:
  「實爾。僧中應諫,諫法者作是言:『阿利吒!如莫謗契經,謗契經者墮惡道,入泥犁中。長老!僧欲饒益汝,汝當受僧語。一諫已過,餘二諫在,汝當捨此事。』阿利吒言:『此是好見、善見,我父母已來相承用此見,我不能不問父母而捨此見。』如是第二、第三諫,猶故不止,諸比丘以是因緣往白世尊。」
  佛語諸比丘:
  「阿利吒比丘謗契經,作是言:『如來說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。』已屏處三諫、多人中三諫、僧中三諫不捨此事,汝等應與阿利吒比丘作舉羯磨。」
  佛告諸比丘:
  「依止舍衛城比丘皆悉令集,以十利故與諸比丘制戒……乃至已聞者當重聞。若比丘作是語:『長老!世尊說法我知,世尊說障道法,習此法不能障道。』諸比丘應諫是比丘作是言:『長老!汝莫謗世尊!謗世尊者不善,世尊不作是語,世尊說障道法實能障道,汝捨此惡事。』諸比丘諫是,比丘故堅持不捨,如是第二、第三諫,捨者善,若不捨,僧應與作舉羯磨已,得波夜提。」(另,明雜誦跋渠法之三中亦記載,內容相同,文字稍異)

摩訶僧祇律(明單提九十二事法之七/第五跋渠)(莊春江標點)
  住舍衛城……廣說如上。
  爾時,阿利吒有沙彌,字法與,作是言:
  「長老如來說法我解知,世尊說婬欲障道法,習婬法不能障道。」
  時,諸比丘作是言:
  「沙彌!汝莫謗世尊!謗世尊者不善。汝不善取世尊說,習婬法實障道。」
  一諫、二諫、三諫不止。
  諸比丘以是因緣,往白世尊。
  佛語諸比丘:
  「是法與沙彌作是語:『如來說法我解知,世尊說婬法障道,習婬不能障道。』汝等當屏處三諫、多人中三諫、僧中三諫,令捨此事。屏處應問言:『汝沙彌實作是語:「如來說法我解知,世尊說習婬欲障道法,習婬法不能障道。」』汝已三諫不止耶?」
  答言:
  「實爾。爾時,屏處應諫:『沙彌!汝莫謗世尊!謗世尊者不善。汝不善取世尊說,習婬欲實障道。我今慈心諫汝,欲饒益故,汝取我語。』一諫已過,餘二諫在,汝捨此事不?』」
  「若不捨,應第二、第三諫,亦復如是。多人中三諫,亦復如是。若不捨者,僧中應作求聽羯磨:『大德僧!聽!是法與沙彌作是言:「如來說法我解知,世尊說婬欲障道法,習婬欲不能障道。」已屏處三諫、多人中三諫而不捨。若僧時到,僧今亦應三諫,令捨此事。』僧中應問:『沙彌!汝實作是語:「如來說法我解知,世尊說婬欲障道法,習婬欲不能障道。」已屏處三諫、多人中三諫而不捨耶?』」
  答言:
  「實爾。僧中應作是諫:『汝沙彌莫謗世尊!謗世尊者不善。汝不善取,習婬欲實障道。眾僧慈心諫汝,為饒益故,汝當取僧語。』一諫已過,餘二諫在,汝當捨此事。若不捨,第二、第三亦如是諫,猶故不捨,諸比丘以是因緣往白世尊。」
  佛告諸比丘:
  「是法與沙彌作如是言:『世尊說婬欲障道法,我解知習婬欲不能障道法。』已屏處三諫、多人中三諫、僧中三諫不捨者,應驅令出眾。」
  驅出已,往至六群比丘所,見已讚言:「善來!」與非時漿,與房舍,與床褥臥具,與衣鉢病瘦醫藥。
  沙彌得是種種供給已,到祇洹門前,語諸比丘言:
  「長老等驅我出眾,謂我更不能得住處,我今乃更得梵行人共住,與我房舍、床褥臥具,共我法食、味食,與我衣鉢病瘦醫藥。諸長老!若早驅我者,我當早得如是樂住。」
  諸比丘聞是語已,心不悅,即以是事往白世尊。
  佛言:「呼六群比丘來。」
  來已,佛問六群比丘:「汝實爾不?」
  答言:「實爾。」
  佛告六群比丘:
  「此是惡事。汝云何知沙彌惡見不捨,眾僧如法驅出,汝云何共住,法食、味食?此非法、非律、非如佛教,不可以是長養善法。」
  佛告諸比丘:
  「依止舍衛城住者皆悉令集,以十利故與諸比丘制戒……乃至已聞者當重聞。若沙彌作如是言:『如來說婬欲障道法,我解知習婬欲不能障道。』諸比丘應諫沙彌作是言:『汝沙彌莫謗世尊!謗世尊者不善。世尊說習婬欲實障道,汝捨此惡見。』諸比丘諫是沙彌,故不捨者,應如是第二、第三諫。若捨者善,若不捨,諸比丘應作是言:『從今日汝沙彌不應言:「佛是我師。」亦不得共比丘三宿。汝去,不得此中住。』若比丘知沙彌惡見不捨驅出,未作如法,誘喚畜養,共食、共同室住,波夜提。」

中部22經/如(譬喻品)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  當時,以前是捕鷲者,名叫阿哩得比丘的像這樣邪惡的惡見被生起:
  「我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」
  眾多比丘聽聞:「聽說以前是捕鷲者,名叫阿哩得比丘的像這樣邪惡的惡見被生起:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』」
  那時,那些比丘去見以前是捕鷲者的阿哩得比丘。抵達後,對以前是捕鷲者的阿哩得比丘說這個:
  「阿哩得學友!傳說是真的?你的像這樣邪惡的惡見被生起:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』」
  「學友們!我的確這樣了知被世尊教導的法:關於凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」
  那時,那些比丘都想要使以前是捕鷲者的阿哩得比丘從這個邪惡的惡見遠離,他們審問、質問、追究:
  「阿哩得學友!你不要這麼說,你不要誹謗世尊,對世尊的誹謗是不的,世尊不會這麼說。阿哩得學友!諸障礙法被世尊以種種法門說是障礙的,而且,當受用時,那些足以成為障礙。諸欲是少樂味的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被世尊說;諸欲是如骨鎖的……(中略)被世尊說[MN.54, 42段];諸欲是如肉塊的……被世尊說;諸欲是如草火炬的……被世尊說;諸欲是如炭火坑的……被世尊說;諸欲是如夢的……被世尊說;諸欲是如借用物的……被世尊說;諸欲是如樹果的……被世尊說;諸欲是如屠宰場的……被世尊說;諸欲是如劍戟的……被世尊說;諸欲是如頭的、多苦的、多絕望,在這裡有更多過患被世尊說。」
  當被那些比丘即使這樣審問、質問、追究時,以前是捕鷲者的阿哩得比丘仍對那個邪惡的惡見剛毅地、取著地執著後斷定:「學友們!我的確這樣了知被世尊教導的法:關於凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」(234)
  由於那些比丘不能夠使以前是捕鷲者的阿哩得比丘從這個邪惡的惡見遠離,然後那些比丘去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:
  「大德!以前是捕鷲者,名叫阿哩得的比丘生起像這樣邪惡的惡見:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』大德!我們聽聞:『聽說以前是捕鷲者,名叫阿哩得比丘的像這樣邪惡的惡見被生起:「我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」』大德!那時,我們去見以前是捕鷲者的阿哩得比丘。抵達後,對以前是捕鷲者的阿哩得比丘說這個:『阿哩得學友!傳說是真的?你的像這樣邪惡的惡見被生起:「我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」』大德!在這麼說時,以前是捕鷲者的阿哩得比丘對我們說這個:『學友們!我的確這樣了知被世尊教導的法:關於凡這些被世尊說的障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』大德!那時,我們想要使以前是捕鷲者的阿哩得比丘從這個邪惡的惡見遠離,我們審問、質問、追究:『阿哩得學友!你不要這麼說,你不要誹謗世尊,對世尊的誹謗是不好的,世尊不會這麼說。阿哩得學友!諸障礙法被世尊以種種法門說是障礙的,而且,當受用時,那些足以成為障礙。諸欲是少樂味的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被世尊說;諸欲是如骨鎖的……被世尊說……(中略)諸欲是如頭的、多苦的、多絕望,在這裡有更多過患被世尊說。』大德!當被我們即使這樣審問、質問、追究時,以前是捕鷲者的阿哩得比丘仍對那個邪惡的惡見剛毅地、取著地執著後斷定:『學友們!我的確這樣了知被世尊教導的法:關於凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』大德!由於我們不能使以前是捕鷲者的阿哩得比丘從這個邪惡的惡見遠離,然後,我們告知世尊這件事。」(235)
  那時,世尊召喚某位比丘:
  「來!比丘!請你以我的名義召喚以前是捕鷲者的阿哩得比丘:『阿哩得學友!大師召喚你。』」
  「是的,大德!」那位比丘回答世尊後,去見以前是捕鷲者的阿哩得比丘。抵達後,對以前是捕鷲者的阿哩得比丘說這個:「阿哩得學友!大師召喚你。」
  「是的,學友!」以前是捕鷲者的阿哩得比丘回答那位比丘後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的以前是捕鷲者的阿哩得比丘說這個:
  「阿哩得!傳說是真的?你的像這樣邪惡的惡見被生起:『我像這樣了知被世尊教導的法,如:凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。』」
  「大德!確實這樣,我了知被世尊教導的法:關於凡這些被世尊說的諸障礙法,當受用時,那些不足以成為障礙。」
  「無用的男子!你了知法被我對誰這樣教導?無用的男子!諸障礙法被我以種種法門說是障礙的,而且,當受用時,那些足以成為障礙,不是嗎?諸欲是少樂味的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被我說;諸欲是如骨鎖的……被我說;諸欲是如肉塊的……被我說;諸欲是如草炬的……被我說;諸欲是如炭火坑的……被我說;諸欲是如夢的……被我說;諸欲是如借用物的……被我說;諸欲是如樹果的……被我說;諸欲是如屠宰場的……被我說;諸欲是如劍戟的……被我說;諸欲是如頭的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被我說,無用的男子!然而,你以自己惡把握的誹謗我們,同時也傷害自己,以及產出許多非福德,無用的男子!那對你將有長久的不利、苦。」
  那時,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!你們怎麼想它:是否這位以前是捕鷲者的阿哩得比丘在這法、律中也是變熱者呢?」
  「大德!怎麼會是呢?大德!那確實不是。」
  在這麼說時,以前是捕鷲者的阿哩得比丘沈默地、羞愧地、垂肩地、低頭地、鬱悶地、不能反應地坐著。
  那時,世尊知道以前是捕鷲者的阿哩得比丘成為沈默的、羞愧的、垂肩的、低頭的、鬱悶的、不能反應的後,對以前是捕鷲者的阿哩得比丘說這個:
  「無用的男子!你以這個自己邪惡的惡見將被知道,這裡,我將質問比丘們。」(236)
  那時,世尊召喚比丘們:「比丘們!你們也了知法被我這麼教導,如這位以前是捕鷲者的阿哩得比丘以自己惡把握的對我們誹謗,同時也傷害自己,以及產出許多非福德嗎?」
  「大德!這確實不是。諸障礙法被世尊以種種法門為我們說是障礙的,而且,當受用時,那些足以成為障礙。諸欲是少樂味的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被世尊說;諸欲是如骨鎖的……被世尊說……(中略)諸欲是如頭的、多苦的、多絕望,在這裡有更多過患被世尊說。」
  「比丘們!!好!比丘們!好!你們這樣了知被我教導的法,比丘們!障礙法被我以種種法門說是障礙的,而且,當受用時,那些足以成為障礙。諸欲是少樂味的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被我說;諸欲是如骨鎖的……被我說……(中略)諸欲是如頭的、多苦的、多絕望的,在這裡有更多過患被我說,然而,這位以前是捕鷲者的阿哩得比丘以自己惡把握的誹謗我們,同時也傷害自己,以及產出許多非福德,無用的男子!那對你將有長久的不利、苦。比丘們!『他就從欲之外,從欲想之外,從欲尋之外將受用諸欲』,這不存在可能性。(237)
  比丘們!這裡,某些無用的男子學得法:修多羅、祇夜、記說、伽陀、優陀那、如是語、本生、未曾有法、毘富羅,他們學得那個法後,不以慧考察那些法的義理;對他們那些不以慧考察義理的諸法不忍受(接受)沉思,他們以詰難效益連同以像那樣自由說話效益學得法,對凡為了義理他們學得法,對那個,他們不領納那個的義理,那些惡把握的法對他們轉起長久的不利、苦,那是什麼原因?比丘們!以法的惡把握的狀態。
  比丘們!猶如欲求、尋求、遍求行走的男子,他看見大,在的盤繞處或在尾巴處捉住(把握)牠,那隻使[頭]轉回後,在手處,或在手腕處,或在某個大小肢體處咬,他從那個因由遭受死亡,或死亡程度的苦,那是什麼原因?比丘們!的惡捉住狀態。同樣的,比丘們!這裡,某些無用的男子學得法:修多羅、祇夜、記說、伽陀、優陀那、如是語、本生、未曾有法、毘富羅,他們學得那個法後,不以慧考察那些法的義理;對他們那些不以慧考察義理的諸法不忍受沉思,他們以詰難效益連同以像那樣自由說話效益學得法,對凡為了義理他們學得法,對那個,他們不領納那個的義理,那些惡把握的法對他們轉起長久的不利、苦,那是什麼原因?比丘們!以法的惡把握的狀態。(238)
  比丘們!但這裡,某些善男子學得法:修多羅、祇夜、記說、伽陀、優陀那、如是語、本生、未曾有法、毘富羅,他們學得那個法後,以慧考察那些法的義理;對他們那些以慧考察義理的諸法忍受沉思,他們不以詰難效益連同不以像那樣自由說話效益學得法,對凡為了義理他們學得法,對那個,他們領納那個的義理,那些善把握的法對他們轉起長久的利益、安樂,那是什麼原因?比丘們!以法的善把握狀態。
  比丘們!猶如欲求、尋求、遍求行走的男子,他看見大,以善制伏的羊足棒制伏牠,以善抑止的羊足棒抑止後,在頸部處善把握地抓住,比丘們,即使那隻的盤繞包纏那位男子的手,或手腕,或某個大小肢體,那時,他確實不從那個因由遭受死亡,或死亡程度的苦,那是什麼原因?比丘們!以的善把握狀態。同樣的,比丘們!這裡,某些善男子學得法:修多羅、祇夜、記說、伽陀、優陀那、如是語、本生、未曾有法、毘富羅,他們學得那個法後,以慧考察那些法的義理;對他們那些以慧考察義理的諸法忍受沉思,他們不以詰難效益連同不以像那樣自由說話效益學得法,對凡為了義理他們學得法,對那個,他們領納那個的義理,那些善把握的法對他們轉起長久的利益、安樂,那是什麼原因?比丘們!以法的善把握狀態。比丘們!因此,如果你們了知凡被我說的義理,你們應該像那樣憶持它,還有,如果你們不了知凡被我說的義理,在那裡,我應該被你們反問,又或凡是聰明的比丘們。(239)
  比丘們!我將為你們教導為了越度、非為了緊握的筏譬喻法,你們要聽它!你們要好好作意!我將說。」
  「是的,大德!」那些比丘回答世尊。
  世尊說這個:
  「比丘們!猶如旅途中行走的男子,他看見大水河流,此岸是有疑懼的、有恐怖的,彼岸是安穩的、無恐怖的,但沒有為了從此岸到彼岸的渡船或越過的橋,他這麼想:『這大水河流,此岸是有疑懼的、有恐怖的,彼岸是安穩的、無恐怖的,但沒有為了從此岸到彼岸的渡船或越過的橋,讓我收集草、薪木、枝條、樹葉後,捆綁成筏後,依靠那個筏,以手與以腳努力著,平安地渡過[到]彼岸。』比丘們!那時,那位男子收集草、薪木、枝條、樹葉後,捆綁成筏後,依靠那個筏,以手腳努力著,平安地渡過彼岸。已渡過到彼岸的那位男子這麼想:『這個筏對我是多助益的,我依著這個筏,以手與以腳努力著,已平安地渡過彼岸,讓我使這個筏登上頭,或舉在肩上後,向想要之處出發。』比丘們!你們怎麼想它:是否那位這樣做的男子在那個筏上是應該被作的作者呢?」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!而怎樣作的那位男子在那個筏上是應該被作的作者?比丘們!這裡,已渡過到彼岸的那位男子這麼想:『這個筏對我是多助益的,我依著這個筏,以手與以腳努力著,已平安地渡過彼岸,讓我使這個筏擱置在陸地後,或使之沈入水中後,向想要之處出發。』比丘們!這樣作的那位男子在那個筏上是應該被作的作者。同樣的,比丘們!如筏的法被我為了越度、非為了緊握教導,比丘們!對你們教導的筏譬喻法,以了知著:諸法也應該被你們捨斷,何況諸非法!(240)
  比丘們!有這些六見處,哪六個?比丘們!這裡,未聽聞的一般人是聖者的未看見者,聖者法的不熟知者,在聖者法上未被教導者;是善人的未看見者,善人法的不熟知者,在善人法上未被教導者,認為色:『這是我的我是這個,這是我的真我。』認為受:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』認為想:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』認為諸行:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』及凡那個所見、所聞、所覺、所識、所得、所遍求、被意所隨行,認為那個也:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』及凡那個見處:『彼是我者彼即是世間,那個我死後將成為常的、堅固的、永恆的、不變易法,我將就像那樣永久地住立。』認為那個也:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』
  比丘們!這裡,有聽聞的聖弟子是聖者的看見者,聖者法的熟知者,在聖者法上被善教導者;是善人的看見者,善人法的熟知者,在善人法上被善教導者,認為色:『這不是我的我不是這個這不是我的真我。』認為受:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』認為想:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』認為諸行:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』及凡那個所見、所聞、所覺、所識、所得、所遍求、被意所隨行,認為那個也:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』及凡那個見處:『彼是我者彼即是世間,那個我死後將成為常的、堅固的、永恆的、不變易法,我將就像那樣永久地住立。』認為那個也:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』當他這樣認為時,在不存在上不戰慄。(241)
  在這麼說時,某位比丘對世尊說這個:
  「大德!在外部不存在時,會有戰慄嗎?」
  「比丘!會有。」世尊說。
  「比丘!這裡,某人這麼想:『啊!那是我的,啊!我的那個不存在了;啊!那會是我的,啊!我沒得到那個了。』他悲傷、疲累、悲泣、搥胸地號哭,來到迷亂,比丘們!這樣是在外部不存在時,有戰慄。」
  「大德!在外部不存在時,會有無戰慄嗎?」
  「比丘!會有。」世尊說。
  「比丘!這裡,某人不這麼想:『啊!那是我的,啊!我的那個不存在了;啊!那會是我的,啊!我沒得到那個了。』他不悲傷、不疲累、不悲泣、不搥胸地號哭,不來到迷亂,比丘們!這樣是在外部不存在時,有無戰慄。」
  「大德!在內部不存在時,會有戰慄嗎?」
  「比丘!會有。」世尊說。
  「比丘!這裡,某人有這樣的見:『彼是我者彼即是世間,那個我死後將成為常的、堅固的、永恆的、不變易法,我將就像那樣永久地住立。』他聽聞當如來或如來弟子教導為了一切見處、依處、纏、執持、煩惱潛在趨勢的根除,為了一切行的止,為了一切依著斷念,為了渴愛的滅盡,為了離貪,為了,為了涅槃的法時,他這麼想:『我就確實將斷滅,我就確實將消失,我就確實將不存在。』他悲傷、疲累、悲泣、搥胸地號哭,來到迷亂,比丘們!這樣是在內部不存在時,有戰慄。」
  「大德!在內部不存在時,會有無戰慄嗎?」
  「比丘!會有。」世尊說。
  「比丘!這裡,某人沒有這樣的見:『彼是我者彼即是世間,死後我會成為常的、堅固的、永恆的、不變易法,我將就像那樣永久地住立。』他聽聞當如來或如來弟子教導為了一切見處、依處、纏、執持、煩惱潛在趨勢的根除,為了一切行的止,為了一切依著的斷念,為了渴愛的滅盡,為了離貪,為了滅,為了涅槃的法,他不這麼想:『我就確實將斷滅,我就確實將消失,我就確實將不存在。』他不悲傷、不疲累、不悲泣、不搥胸地號哭,不來到迷亂,比丘們!這樣是在內部不存在時,有無戰慄。(242)
  比丘們!你們會緊捉住那個所有物:凡所有物會是常的、堅固的、永恆的、不變易法,就像那樣永久地住立。比丘們!你們看見那個所有物:凡所有物會是常的、堅固的、永恆的、不變易法,就像那樣永久地住立嗎?」
  「世尊!這確實不是。」
  「比丘們!!比丘們!我也沒看見那個所有物:凡所有物會是常的、堅固的、永恆的、不變易法,就像那樣永久地住立。
  比丘們!你們會執取那個[真]我論取:凡當執取[真]我論取時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望。比丘們!你們看見那個[真]我論取:凡當執取[真]我論取時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望嗎?」
  「世尊!這確實不是。」
  「比丘們!好!比丘們!我也沒看見那個[真]我論取:凡當執取[真]我論取時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望。
  比丘們!你們會依止那個見之依止:凡當依止見之依止時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望。比丘們!你們看見那個見之依止:凡當依止見之依止時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望嗎?」
  「世尊!這確實不是。」
  「比丘們!好!比丘們!我也沒看見那個見之依止:凡當依止見之依止時,不會生起愁、悲、苦、憂、絕望。(243)
  比丘們!在存在真我時,會有『我的屬於真我的』嗎?」
  「是的,大德!」
  「比丘們!在存在屬於真我的時,會有『我的真我』嗎?」
  「是的,大德!」
  「比丘們!在當真我與屬於真我的不被發現為真實的、堅固的時,又,凡那個見處:『彼是我者彼即是世間,那個我死後將成為常的、堅固的、永恆的、不變易法,我將就像那樣永久地住立。』比丘們!這是完全的、完整的『愚者之法』,不是嗎?」
  「大德!怎麼會不是呢?大德!確實是完全的、完整的愚者之法。」
  「比丘們!你們怎麼想它:色是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
  「苦的,大德!」
  「那麼,凡為無常的、苦的、變易法,適合認為它:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!你們怎麼想它:受……想……諸行……識是常的,或是無常的?」
  「無常的,大德!」
  「那麼,凡為無常的,那是苦的或樂的?」
  「苦的,大德!」
  「那麼,凡為無常的、苦的、變易法,適合認為它:『這是我的,我是這個,這是我的真我。』嗎?」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!因此,在這裡,凡任何色:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有色:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』這個應該以正確之慧這樣如實被看見。凡任何受……(中略)凡任何想……凡任何諸行……凡任何識:過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或凡在遠處、在近處,所有識:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』這個應該以正確之慧這樣如實被看見。(244)
  比丘們!這樣看的有聽聞的聖弟子在色上,也在受上厭,也在想上厭,也在諸行上厭,也在識上厭。厭者離染,從離貪被解脫,在已解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』比丘們!這被稱為比丘是『拔起門閂者』,及『填滿溝渠者』,及『拔除柱子者』,及『無門閂者』,及『降下旗幟的、卸下負擔的、離結縛的聖者』。
  比丘們!而怎樣比丘是拔起門閂者?比丘們!這裡,比丘的無明已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹成為非有為未來不生之物,比丘們!這樣,比丘是拔起門閂者。
  比丘們!而怎樣比丘是填滿溝渠者?比丘們!這裡,比丘的再有的出生輪迴已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,比丘們!這樣,比丘是填滿溝渠者。
  比丘們!而怎樣比丘是拔除柱子者?比丘們!這裡,比丘的渴愛已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,比丘們!這樣,比丘是拔除柱子者。
  比丘們!而怎樣比丘是無門閂者?比丘們!這裡,比丘的五下分結已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,比丘們!這樣,比丘是無門閂者。
  比丘們!而怎樣比丘是降下旗幟的、卸下負擔的、離結縛的聖者?比丘們!這裡,比丘的我是之慢已被捨斷,根已被切斷,[如]已斷根的棕櫚樹,成為非有,為未來不生之物,比丘們!這樣,比丘是降下旗幟的、卸下負擔的、離結縛的聖者。[AN.5.71, AN.5.72](245)
  比丘們!當包括帝釋天、包括梵天、包括生主神探求這樣心解脫的比丘時,他們沒得到:『這個是像這樣已去者的識依止的。』那是什麼原因?我說:『像這樣已去者在當生中是不被隨知者。』比丘們!對這麼說、這麼論的我,某些沙門、婆羅門以不存在的、以空虛的、以不實的誹謗:『沙門喬達摩是虛無論者,他告知(安立)存在的眾生的斷滅、消失、非有。』比丘們!而我不是如那樣的,且我沒如那樣說,像這樣那些沙門、婆羅門尊師們以不存在的、以空虛的、以不實的誹謗我:『沙門喬達摩是虛無論者,他告知存在的眾生的斷滅、消失、非有。』比丘們!以前與現在,我告知(安立)苦,連同苦的,比丘們!在那裡(在那種情況下),如果其他人辱罵、誹謗、激怒、騷擾如來,比丘們!在那裡,如來沒有嫌恨、不滿、心的不滿意;比丘們!在那裡,如果其他人恭敬、尊重、尊敬、崇敬如來,比丘們!在那裡,如來沒有歡喜、喜悅、心的浮揚狀態(得意);比丘們!在那裡,如果其他人恭敬、尊重、尊敬、崇敬如來,比丘們!在那裡,如來這麼想:『凡這是以前遍知的,在那裡,對我像這樣的行為被做。』比丘們!因此,在這裡,如果其他人也辱罵、誹謗、激怒、騷擾你們,比丘們!在那裡,嫌恨、不滿、心的不滿意不應該被你們做;比丘們!因此,在這裡,如果其他人恭敬、尊重、尊敬、崇敬你們,比丘們!在那裡,歡喜、喜悅、心的浮揚狀態不應該被你們做;比丘們!因此,在這裡,如果其他人恭敬、尊重、尊敬、崇敬你們,比丘們!在那裡,你們應該這麼想:『凡這是以前遍知的,在那裡,對我像這樣的行為被做。』(246)
  比丘們!因此,在這裡,凡非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂。比丘們!而什麼是非你們的?比丘們!色是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂;比丘們!受是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂;比丘們!想是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂;比丘們!諸行是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂;比丘們!識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂。比丘們!你們怎麼想它:凡在這祇樹林中的草、薪木、枝條、樹葉,如果[某]人帶走它,或燃燒,或如需要做,是否你們這麼想:『[某]人帶走我們,或燃燒,或如需要做。』呢?」
  「大德!這確實不是,那是什麼原因?大德!因為對我們這不是自己,或自己的。」
  「同樣的,比丘們!凡非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂。比丘們!而什麼是非你們的?比丘們!色是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂;比丘們!受……(中略)比丘們!想……(中略)比丘們!諸行……(中略)比丘們!識是非你們的,你們要捨斷它!它被捨斷,對你們將有長久的利益、安樂。[SN.22.33](247)
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡那些漏已滅盡的、已完成的、應該被作的已作的、負擔已卸的、自己的利益已達成的有之結已滅盡的、以究竟智解脫的阿羅漢比丘,他們沒有輪迴的安立。
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡比丘們的五下分結已被捨斷者,他們全部是化生者、在那裡般涅槃者、不從那個世間返還者。
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡比丘們的三結已被捨斷,貪、瞋、癡薄狀態者,他們全部是一來者,只回來這個世間一次後,將作苦的終結
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡比丘們的三結已被捨斷者,他們全部是入流者、不墮惡趣法者、決定者正覺為彼岸者
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡那些隨法行者隨信行者的比丘,他們全部是正覺為彼岸者
  比丘們!法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣,在法被我這麼明瞭地善說、揭開、說明、切開舊衣時,凡於我有足夠信者、足夠情愛者,他們全部是天界為彼岸(所趣處)者。」
  世尊說這個,悅意的那些比丘歡喜世尊的所說。(248)
  如經第二終了。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
MN.22/(2) Alagaddūpamasuttaṃ
   234. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti– “tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū – “ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ– “saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. “Evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti.
   Atha kho tepi bhikkhū ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti– “mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā,ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā… supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā… asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– “evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti.
   235. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “ariṭṭhassa nāma, bhante, bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. Assumha kho mayaṃ, bhante– ‘ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocumha– ‘saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti?
   “Evaṃ vutte, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etadavoca– ‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha ‘mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evampi kho, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati– ‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. Yato kho mayaṃ, bhante, nāsakkhimha ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemā”ti.
   236. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ āmantehi– ‘satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī’”ti. “Evaṃ bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca– “satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ bhagavā etadavoca– “saccaṃ kira te, ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ– ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti?
   “Evaṃbyākho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi – ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. “Kassa kho nāma tvaṃ, moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā? Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā… maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā… tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā… supinakūpamā kāmā vuttā mayā… yācitakūpamā kāmā vuttā mayā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā… asisūnūpamā kāmā vuttā mayā… sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṃ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khanasi, bahuñca apuññaṃ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā”ti.
   Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṃ dhammavinaye”ti? “Kiñhi siyā, bhante; no hetaṃ, bhante”ti. Evaṃ vutte, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho bhagavā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca– “paññāyissasi kho tvaṃ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmī”ti.
   237. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “tumhepi me, bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavatī”ti? “No hetaṃ, bhante. Anekapariyāyena hi no, bhante, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā; alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo”ti. “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu, kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Anekapariyāyena hi kho, bhikkhave, antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca panāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavati. Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. So vata, bhikkhave, aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati”.
   238. “Idha, bhikkhave, ekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. Te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammānaṃ.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno. So passeyya mahantaṃ alagaddaṃ. Tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya. Tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya. So tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. Te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā bhikkhave dhammānaṃ.
   239. “Idha pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ anubhonti. Tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā bhikkhave dhammānaṃ.
   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno. So passeyya mahantaṃ alagaddaṃ. Tamenaṃ ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggaṇheyya. Ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggahitvā, gīvāya suggahitaṃ gaṇheyya. Kiñcāpi so, bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaṃ vā bāhaṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhogehi paliveṭheyya, atha kho so neva tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti, na itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ anubhonti. Tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ atthāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammānaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, yassa me bhāsitassa atthaṃ ājāneyyātha, tathā naṃ dhāreyyātha. Yassa ca pana me bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyātha, ahaṃ vo tattha paṭipucchitabbo, ye vā panāssu viyattā bhikkhū.
   240. “Kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “seyyathāpi bhikkhave, puriso addhānamaggappaṭipanno. So passeyya mahantaṃ udakaṇṇavaṃ, orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ; na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṃ gamanāya. Tassa evamassa ‘ayaṃ kho mahā-udakaṇṇavo, orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṃ gamanāya. Yaṃnūnāhaṃ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā, kullaṃ bandhitvā, taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyyan’ti. Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā, kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyya. Tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa– ‘bahukāro kho me ayaṃ kullo; imāhaṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ kullaṃ sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yena kāmaṃ pakkameyyan’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso evaṃkārī tasmiṃ kulle kiccakārī assā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Kathaṃkārī ca so, bhikkhave, puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa? Idha, bhikkhave, tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa – ‘bahukāro kho me ayaṃ kullo; imāhaṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ kullaṃ thale vā ussādetvā udake vā opilāpetvā yena kāmaṃ pakkameyyan’ti. Evaṃkārī kho so, bhikkhave, puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa. Evameva kho, bhikkhave, kullūpamo mayā dhammo desito nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. Kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desitaṃ, ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā pageva adhammā.
   241. “Chayimāni, bhikkhave, diṭṭhiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedanaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saññaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, anuvicaritaṃ manasā tampi ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ– so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti– tampi ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; vedanaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saññaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, anuvicaritaṃ manasā, tampi ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ– so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti– tampi ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. So evaṃ samanupassanto asati na paritassatī”ti.
   242. Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “siyā nu kho, bhante, bahiddhā asati paritassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti– bhagavā avoca. “Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ hoti– ‘ahu vata me, taṃ vata me natthi; siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, bahiddhā asati paritassanā hotī”ti.
   “Siyā pana, bhante, bahiddhā asati aparitassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti– bhagavā avoca. “Idha bhikkhu ekaccassa na evaṃ hoti– ‘ahu vata me, taṃ vata me natthi; siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, bahiddhā asati aparitassanā hotī”ti.
   “Siyā nu kho, bhante, ajjhattaṃ asati paritassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti– bhagavā avoca. “Idha, bhikkhu, ekaccassa evaṃ diṭṭhi hoti– ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. Tassa evaṃ hoti ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, ajjhattaṃ asati paritassanā hotī”ti.
   “Siyā pana, bhante, ajjhattaṃ asati aparitassanā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Idha, bhikkhu, ekaccassa na evaṃ diṭṭhi hoti– ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. Tassa na evaṃ hoti– ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, ajjhattaṃ asati aparitassanā hoti”.
   243. “Taṃ, bhikkhave, pariggahaṃ pariggaṇheyyātha, yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ pariggahaṃ yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṃ, bhikkhave, pariggahaṃ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya.
   “Taṃ, bhikkhave, attavādupādānaṃ upādiyetha, yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ attavādupādānaṃ yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṃ, bhikkhave, attavādupādānaṃ na samanupassāmi yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
   “Taṃ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṃ nissayetha yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ diṭṭhinissayaṃ yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave. Ahampi kho taṃ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṃ na samanupassāmi yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”.
   244. “Attani vā, bhikkhave, sati attaniyaṃ me ti assā”ti?
   “Evaṃ, bhante”.
   “Attaniye vā, bhikkhave, sati attā me ti assā”ti? “Evaṃ, bhante”.
   “Attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne, yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ– ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti– nanāyaṃ, bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo’”ti?
   “Kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro bāladhammo”ti.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?
   “Aniccaṃ, bhante”
   “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
   “Dukkhaṃ, bhante”.
   “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti?
   “No hetaṃ, bhante”.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, vedanā …pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?
   “Aniccaṃ, bhante”.
   “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
   “Dukkhaṃ, bhante”.
   “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti?
   “No hetaṃ, bhante”.
   “Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti– evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti– evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ”.
   245. “Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṃ nibbindati, nibbidā virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho itipi, saṃkiṇṇaparikkho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā, āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobbhaviko jātisaṃsāro pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato, āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu saṃkiṇṇaparikkho hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā, āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañca orambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti, ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṃkatāni, āyatiṃ anuppādadhammāni Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu niraggaḷo hoti.
   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti.
   246. “Evaṃ vimuttacittaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuṃ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā anvesaṃ nādhigacchanti– ‘idaṃ nissitaṃ tathāgatassa viññāṇan’ti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhevāhaṃ, bhikkhave, dhamme tathāgataṃ ananuvijjoti vadāmi. Evaṃvādiṃ kho maṃ, bhikkhave, evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti– ‘venayiko samaṇo gotamo, sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpetī’ti. Yathā cāhaṃ na, bhikkhave, yathā cāhaṃ na vadāmi, tathā maṃ te bhonto samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti– ‘venayiko samaṇo gotamo, sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpetī’ti. Pubbe cāhaṃ bhikkhave, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi, dukkhassa ca nirodhaṃ. Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṃ akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi.
   “Tatra ce, bhikkhave, pare tathāgataṃ sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa na hoti ānando na somanassaṃ na cetaso uppilāvitattaṃ. Tatra ce, bhikkhave pare vā tathāgataṃ sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, tathāgatassa evaṃ hoti– ‘yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ tattha me evarūpā kārā karīyantī’ti. Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viheseyyuṃ, tatra tumhe hi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā. Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, tatra tumhehi na ānando na somanassaṃ na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīyaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, tatra tumhākaṃ evamassa– ‘yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ, tattha me evarūpā kārā karīyantī’ti.
   247. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā, bhikkhave, na tumhākaṃ, te pajahatha; te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya. Api nu tumhākaṃ evamassa– ‘amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā, bhikkhave …pe… saññā, bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave …pe… viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
   248. “Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṃ bhikkhūnaṃ pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, sabbe te opapātikā, tattha parinibbāyino, anāvattidhammā tasmā lokā. Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṃ bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni, rāgadosamohā tanubhūtā, sabbe te sakadāgāmino, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṃ bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni, sabbe te sotāpannā, avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā. Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā. Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike yesaṃ mayi saddhāmattaṃ pemamattaṃ sabbe te saggaparāyanā”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
   Alagaddūpamasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「伽陀婆棃」,南傳作「捕鷲者」(gaddhabādhi,另譯為「鷹師;鷹飼」),智髻比丘長老英譯為「禿鷲殺手」(the vulture killers)。
  「障礙;障道法(僧祇律)」,南傳作「諸障礙法」(antarāyikā dhammā),智髻比丘長老英譯為「被稱為阻礙的事」(things called obstructions)。按:《破斥猶豫》對後面經文「從欲尋之外將受用諸欲」的「將受用諸欲」(kāme paṭisevissatīti)以「將行婬欲事(methunasamācāraṃ samācarissatīti)解說,註疏則說,接受女人的按摩(ucchādanaṃ)、搓揉(parimaddanaṃ)、沐浴(nahāpanaṃ)、擦揉(sambāhanaṃ)也是。而「在欲之外」(aññatreva kāmehi),菩提比丘長老以「感官上能愉快之物」(sensually enjoyable objects)解說。
  「不善解取法」,南傳作「以的惡捉住狀態」(Duggahitattā…alagaddassa),智髻比丘長老英譯為「因為他的錯誤抓」(Because of his wrong grasp of the snake)。按:此處的「捉住」即「把握」,與法的「把握」使用同字,為雙關語。
  「鐵杖」,南傳作「羊足棒」(ajapadena daṇḍena),智髻比丘長老英譯為「裂口棒」(a cleft stick)。按:此即前端呈Y形開叉(如羊蹄)的棍子。
  「筏喻法」,南傳作「筏譬喻法」(kullūpamaṃ dhammaṃ),智髻比丘長老英譯為「佛法與木筏相似」(the Dhamma is similar to a raft)。按:AA.43.5作「筏譬喻」
  「況非法耶;何況惡法而可翫習/何況非法(AA.43.5)」,南傳作「何況非諸法」(pageva adhammā),智髻比丘長老英譯為「何況違反教導(教義)的事」(how much more so things contrary to the teachings)。按:這裡的法,《破斥猶豫》以「奢摩他與毘婆舍那」(dhammāti samathavipassanā)解說,即捨斷對其或粗或細的結縛(taṃ saṃyojanaṃ aṇuṃ vā thūlaṃ vā),如MN.66說捨斷、超越四禪八定;MN.38說對清淨見解不黏著、不珍惜、不珍藏、不執著為我所,但菩提比丘長老認為應該指「教導」(teachings),亦即:執取聖者的教導都會阻礙進展了,何況違反教導。
  「如來」,南傳作「像這樣已去者」(tathāgatassa,另譯為「如去;如來」),智髻比丘長老英譯為「像這樣已去者」(one thus gone)。
  「也是變熱者」(usmīkatopi,逐字譯為「熱+已被作的+也」),智髻比丘長老英譯為「點燃即使只一點智慧的火花」(kindled even a spark of wisdom)。按:《破斥猶豫》以「對道、果的可能緣、煖智是變熱的狀態」(Maggaphalānaṃ paccayasamatthāya ñāṇusmāya usmīkatabhāvaṃ, MN.22),或「就被說為低下之意趣」(heṭṭhā vuttādhippāyameva, MN.38)解說。
  「見之依止」(diṭṭhinissayaṃ),智髻比丘長老英譯為「那個觀點的支持」(a support that view),《破斥猶豫》以「以有身見為首的六十二(邪)見」(sakkāyadiṭṭhipamukhā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo)解說,《吉祥悅意》則以「(邪)見的依止者、惡見者(diṭṭhigatikāti, DN.29)」解說。
  「我的屬於真我的」(attaniyaṃ me),智髻比丘長老英譯為「我的所有屬於自我者」(for me what belongs to a self),菩提比丘長老解說「所有屬於自我者」或「自我的所有物」(self's property)的觀念歸因於在五蘊中任一個不被認定為真我,一如個人外部的所有物。此段顯示這一對「我」與「我所」的互相依存與同時站不住腳。按:「屬於真我的」(attaniyaṃ),另譯為「屬我的;我所」,與一般地一人稱屬格「我的」(me)有別。
  「愚者之法」(bāladhammoti),智髻比丘長老英譯為「愚者的教導」(foolish teaching)。
  「不被隨知者」(ananuvijjoti),智髻比丘長老英譯為「是無法追蹤的」(is untraceable)。按:《破斥猶豫》以「不被看見或不能知道」(asaṃvijjamāno vā avindeyyo vā)解說。
  「以前遍知的」(pubbe pariññātaṃ tattha),智髻比丘長老英譯為「先前被完全地理解的那個」(which earlier was fully understood)。按:《破斥猶豫》解說為「以前在菩提樹下(bodhimaṇḍe)以三種遍知(tīhi pariññāhi)所遍知的這個五蘊」,長老解說,被恭敬或辱罵的只是五蘊,不是「我」( I )或「真我」(self)。
  「切開舊衣」(chinnapilotiko),智髻比丘長老英譯為「免於補釘」(free of patchwork),菩提比丘長老英譯為「剝下補釘」(stripped of patchwork, SN.384)。
  「欲如骨璅」等譬喻,詳細內容參看MA.203。