中阿含221經/箭喻經(例品)(莊春江標點)
我聞如是:
一時,
佛遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
爾時,
尊者鬘童子獨安{靖}[靜]處,
燕坐思惟,心作是念:
「所謂此見,
世尊捨置、除卻,不盡通說,謂:世有常,
世無有常;
世有底,世無底;命即是身,為
命異身異;如來終,如來不終,
如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?我不欲此,我
不忍此,我不可此。若世尊為我
一向說世有常者,我從彼學梵行;若世尊不為我一向說世有常者,我當難詰彼,捨之而去。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?若世尊為我一向說此是真諦,
餘皆虛妄言者,我從彼學梵行;若世尊不為我一向說此是真諦,餘皆虛妄言者,我當難詰彼,捨之而去。」
於是,尊者鬘童子則於
晡時從燕坐起,往詣佛所,
稽首作禮,卻坐一面,白曰:
「世尊!我今獨安{靖}[靜]處,燕坐思惟,心作是念:『所謂此見,世尊捨置除卻,不盡通說,謂:世有常,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?我不欲此,我不忍此,我不可此。若世尊一向知世有常者,世尊!當為我說。若世尊不一向知世有常者,當直言不知也。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?若世尊一向知此是真諦,餘皆虛妄言者,世尊!當為我說。若世尊不一向知此是真諦,餘皆虛妄言者,當直言不知也。』」
世尊問曰:
「鬘童子!我本頗為汝如是說世有常,汝來從我學梵行耶?」
鬘童子答曰:「不也,世尊!」
「如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?我本頗為汝如是說此是真諦,餘皆虛妄言,汝來從我學梵行耶?」
鬘童子答曰:「不也,世尊!」
「鬘童子!汝本頗向我說,若世尊為我一向說世有常者,我當從世尊學梵行耶?」
鬘童子答曰:「不也,世尊!」
「如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?鬘童子!汝本頗向我說,若世尊為我一向說此是真諦,餘皆虛妄言者,我當從世尊學梵行耶?」
鬘童子答曰:「不也,世尊!」
世尊告曰:
「鬘童子!我本不向汝有所說,汝本亦不向我有所說,汝愚癡人!何故虛妄誣謗我耶?」
於是,尊者鬘童子為世尊面訶責數,內懷憂慼,低頭默然,失辯無言,如有所伺。
於是,世尊面訶鬘童子已,告諸
比丘:
「若有愚癡人作如是念:『若世尊不為我一向說世有常者,我不從世尊學梵行。』彼愚癡人竟不得知,於其中間而命終也。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?若有愚癡人作如是念:『若世尊不為我一向說此是真諦,餘皆虛妄言者,我不從世尊學梵行。』彼愚癡人竟不得知,於其中間而命終也。
猶如有人身被毒箭,因毒箭故,受極重苦,彼{見}[有]親族憐念愍傷,為求
利義饒益安隱,便求箭醫,然,彼人者方作是念:『未可拔箭!我應先知彼人如是姓、如是名、如是生?為長、短、麤、細?為黑、白、不黑不白?為
剎利族、
梵志、
居士、
工師族?為東方、南方、西方、{比}[北]方耶?未可拔箭!我應先知彼弓為柘、為桑、為槻、為角耶?未可拔箭!我應先知弓扎,彼為是牛筋、為麞鹿筋、為是絲耶?未可拔箭!我應先知弓色為黑、為白、為赤、為黃耶?未可拔箭!我應先知弓弦為筋、為絲、為紵、為麻耶?未可拔箭!我應先知箭簳為木、為竹耶?未可拔箭!我應先知箭纏為是牛筋、為麞鹿筋、為是絲耶?未可拔箭!我應先知箭羽為飄𪁢毛、為鵰鷲毛、為鵾雞毛、為鶴毛耶?未可拔箭!我應先知箭𨮹(鏑)為錍、為矛、為鈹刀耶?未可拔箭!我應先知作箭𨮹(鏑)師如是姓、如是名、如是生?為長、短、麤、細?為黑、白、不黑不白?為東方、西方、南方、北方耶?』彼人竟不得知,於其中間而命終也。
若有愚癡人作如是念:『若世尊不為我一向說世有常者,我不從世尊學梵行。』彼愚癡人竟不得知,於其中間而命終也。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?若有愚癡人作如是念:『若世尊不為我一向說此是真諦,餘皆虛妄言者,我不從世尊學梵行。』彼愚癡人竟不得知,於其中間而命終也。
世有常,因此見故,從我學梵行者,此事不然。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?因此見故,從我學梵行者,此事不然。世有常,有此見故,不從我學梵行者,此事不然。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?有此見故,不從我學梵行者,此事不然。
世有常,無此見故,從我學梵行者,此事不然。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?無此見故,從我學梵行者,此事不然。世有常,無此見故,從我學梵行者,此事不然。如是,世無有常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終耶?無此見故,不從我學梵行者,此事不然。
世有常者,有生、有老、有病、有死,愁慼、啼哭、憂苦、
懊惱,如是,此淳大
苦陰生。如是,世無常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終者,有生、有老、有病、有死,愁慼、啼哭、憂苦、懊惱,如是,此淳大苦陰生。
世有常,我不一向說此。以何等故,我不一向說此?此非義相應,非法相應,非
梵行本,不趣智、不趣覺、不趣涅槃,是故,我不一向說此。如是,世無常;世有底,世無底;命即是身,為命異身異;如來終,如來不終,如來終不終,如來亦非終亦非不終,我不一向說此。以何等故,我不一向說此?此非義相應,非法相應,非梵行本,不趣智、不趣覺、不趣涅槃,是故,我不一向說此也。何等法我一向說耶?此義我一向說:苦、苦
習、苦
滅、苦滅道跡,我一向說。以何等故,我一向說此?此是義相應,是法相應,是梵行本,趣智、趣覺、趣於涅槃,是故,我一向說此。
是為:不可說者則不說,可說者則說,當如是持,當如是學。」
佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
中部63經/瑪魯迦小經(小雙品)(莊春江譯)
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
那時,獨處、
獨坐的
尊者瑪魯迦之子這樣心的深思生起:
「凡這些被世尊擱置、拒絕、
不記說的
惡見:『世界是常恆的』,及『
世界是非常恆的』,及『
世界是有邊的』,及『世界是無邊的』,及『命即是身體』,及『
命是一身體是另一』,及『死後如來存在』,及『死後如來不存在』,及『
死後如來存在且不存在』,及『死後如來既非存在也非不存在』,這些世尊不為我
記說。凡世尊不為我記說,那個對我不喜歡,那個對我
不容忍,那個我去見世尊後,將問這個道理,如果世尊為我記說『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』……(中略)或『死後如來既非存在也非不存在』,這樣,我將在世尊處行
梵行,如果世尊不為我記說『世界是常恆的』,或『世界是非常恆的』……(中略)或『死後如來既非存在也非不存在』,這樣,放棄學後我將還俗。」(122)
那時,尊者瑪魯迦之子傍晚時,從獨坐出來,去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者瑪魯迦之子對世尊說這個:(123)
「
大德!這裡,獨處的、獨坐的我這樣心的深思生起:『凡這些被世尊擱置、拒絕、不記說的惡見:「世界是常恆的」,及「世界是非常恆的」……(中略)及「死後如來既非存在也非不存在」,這些世尊不為我記說。凡世尊不為我記說者,那個對我不喜歡,那個對我不容忍,那個我去見世尊後,將問這個道理,如果世尊為我記說「世界是常恆的」,或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」,這樣,我將在世尊處行梵行,如果世尊不為我記說「世界是常恆的」,或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」,這樣,放棄學後我將還俗。』如果世尊知道『世界是常恆的』,請世尊為我記說『世界是常恆的』,如果世尊知道『世界是非常恆的』,請世尊為我記說『世界是非常恆的』;如果世尊不知道『世界是常恆的』或『世界是非常恆的』,那麼,對不知不見者,這就是正直的,即:『我不知道,我沒看見。』如果世尊知道『世界是有邊的』,請世尊為我記說『世界是有邊的』,如果世尊知道『世界是無邊的』,請世尊為我記說『世界是無邊的』;如果世尊不知道『世界是有邊的』或『世界是無邊的』,那麼,對不知不見者,這就是正直的,即:『我不知道,我沒看見。』如果世尊知道『命即是身體』,請世尊為我記說『命即是身體』,如果世尊知道『命是一身體是另一』,請世尊為我記說『命是一身體是另一』;如果世尊不知道『命即是身體』或『命是一身體是另一』,那麼,對不知不見者,這就是正直的,即:『我不知道,我沒看見。』如果世尊知道『死後如來存在』,請世尊為我記說『死後如來存在』,如果世尊知道『死後如來不存在』,請世尊為我記說『死後如來不存在』;如果世尊不知道『死後如來存在』或『死後如來不存在』,那麼,對不知不見者,這就是正直的,即:『我不知道、我沒看見。』如果世尊知道『死後如來存在且不存在』,請世尊為我記說『死後如來存在且不存在』,如果世尊知道『死後如來既非存在也非不存在』,請世尊為我記說『死後如來既非存在也非不存在』;如果世尊不知道『死後如來存在且不存在』或『死後如來既非存在也非不存在』,那麼,對不知不見者,這就是正直的,即:『我不知道,我沒看見。』」(124)
「瑪魯迦之子!我對你這麼說:『來!瑪魯迦之子!你在我處行梵行,我將會為你記說「世界是常恆的」,或「世界是非常恆的」,或「世界是有邊的」,或「世界是無邊的」,或「命即是身體」,或「命是一身體是另一」,或「死後如來存在」,或「死後如來不存在」,或「死後如來存在且不存在」,或「死後如來既非存在也非不存在」』?」
「大德!這確實不是。」
「又或,你對我這麼說:『大德!我將在世尊處行梵行,世尊將會為我記說「世界是常恆的」,或「世界是非常恆的」,或「世界是有邊的」,或「世界是無邊的」,或「命即是身體」,或「命是一身體是另一」,或「死後如來存在」,或「死後如來不存在」,或「死後如來存在且不存在」,或「死後如來既非存在也非不存在」』?」
「大德!這確實不是。」
「瑪魯迦之子!像這樣,我既沒對你說:『來!瑪魯迦之子!你在我處行梵行,我將會為你記說「世界是常恆的」或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』你也沒對我說:『大德!我將在世尊處行梵行,世尊將會為我記說「世界是常恆的」或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』無用的男子!在存在這樣時,存在著誰,你拒絕誰?(125)
瑪魯迦之子!凡如果這麼說:『我將不在世尊處行梵行,只要世尊不為我記說「世界是常恆的」或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』瑪魯迦之子!那個還沒被如來記說,而那位男子命終。瑪魯迦之子!猶如男子被塗厚毒藥的箭射中,朋友、同事、親族、血親們為他雇用箭醫。他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那位射中我的男子是
剎帝利,或
婆羅門,或
毘舍,或
首陀羅。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那位射中我的男子是這樣的名字,這樣的姓氏,等等。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那位射中我的男子是高,或矮,或中。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那位射中我的男子是黑,或褐,或金黃色皮膚。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那位射中我的男子是在像那樣的村莊,或市鎮,或城市。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的弓是長弓或十字弓。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的弓弦是屬於牛角瓜,或屬於{柔軟類}[葦],或屬於筋,或屬於麻,或屬於乳樹。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的箭桿是竹叢或改良蘆。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的箭桿,它的尾羽是屬於鷲,或屬於蒼鷺,或屬於兀鷹,或屬於孔雀,或屬於鸛。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的箭桿,它的匝筋是屬於牛,或屬於水牛,或屬於鹿,或屬於猿。』他這麼說:『我將不取出這支箭,只要我不知道那個射中我的箭是箭,或蹄尖箭,或鉤箭,或鐵箭,或小牛齒箭,或夾竹桃葉箭。』瑪魯迦之子!那個還沒被那位男子知道,而那位男子命終。同樣的,瑪魯迦之子!凡如果這麼說:『我將不在世尊處行梵行,只要世尊不為我記說「世界是常恆的」或「世界是非常恆的」……(中略)或「死後如來既非存在也非不存在」。』瑪魯迦之子!那個還沒被如來記說,而那位男子命終。(126)
瑪魯迦之子!『如果在「世界是常恆的」之見存在時存在梵行生活。』非這樣。瑪魯迦之子!『如果在「世界是非常恆的」之見存在時存在梵行生活。』也非這樣。瑪魯迦之子!『在「世界是常恆的」之見存在時,或在「世界是非常恆的」之見存在時,仍有生,有老,有死,他們有愁、悲、苦、憂、
絕望,我告知在當生中對那些的破壞。
瑪魯迦之子!『如果在「世界是有邊的」存在時存在梵行生活。』非這樣。瑪魯迦之子!『如果在「世界是無邊的」存在時存在梵行生活。』也非這樣。瑪魯迦之子!『在「世界是有邊的」之見存在時,或在「世界是無邊的」之見存在時,仍有生,有老,有死,他們有愁、悲、苦、憂、絕望,我告知在當生中對那些的破壞。
瑪魯迦之子!『如果在「命即是身體」存在時存在梵行生活。』非這樣。瑪魯迦之子!『如果在「命是一身體是另一」存在時存在梵行生活。』也非這樣。瑪魯迦之子!『在「命即是身體」之見存在時,或在「命是一身體是另一」之見存在時,仍有生……(中略)我告知……破壞。
瑪魯迦之子!『如果在「死後如來存在」之見存在時存在梵行生活。』非這樣。瑪魯迦之子!『如果在「死後如來不存在」存在時存在梵行生活。』也非這樣。瑪魯迦之子!『在「死後如來存在」之見存在時,或在「死後如來不存在」之見存在時,仍有生……(中略)我告知在當生中對那些的破壞。
瑪魯迦之子!『如果在「死後如來存在且不存在」存在時存在梵行生活。』非這樣。瑪魯迦之子!『如果在「死後如來既非存在也非不存在」存在時存在梵行生活。』也非這樣。瑪魯迦之子!『在「死後如來存在且不存在」之見存在時,或在「死後如來既非存在也非不存在」之見存在時,仍有生……(中略)我告知在當生中對那些的破壞。(127)
瑪魯迦之子!因此,在這裡,你要憶持被我不記說為不記說,以及你要憶持被我記說為記說。瑪魯迦之子!而什麼被我不記說呢?瑪魯迦之子!『世界是常恆的』被我不記說;『世界是非常恆的』被我不記說;『世界是有邊的』被我不記說;『世界是無邊的』被我不記說;『命即是身體』被我不記說;『命是一身體是另一』被我不記說;『死後如來存在』被我不記說;『死後如來不存在』被我不記說;『死後如來存在且不存在』被我不記說;『死後如來既非存在也非不存在』被我不記說。瑪魯迦之子!而為何這被我不記說呢?瑪魯迦之子!因為這是不
伴隨利益的,非
梵行基礎的,不對
厭、不對
離貪、不對
滅、不對寂靜、不對證智、不對
正覺、不對涅槃轉起,因此它被我不記說。
瑪魯迦之子!而什麼被我記說呢?瑪魯迦之子!『這是苦』被我記說;『這是苦
集』被我記說;『這是苦
滅』被我記說;『這是導向苦
滅道跡』被我記說。瑪魯迦之子!為何這被我記說呢?瑪魯迦之子!因為這是伴隨利益的,是梵行基礎的,對厭、對離貪、對滅、對寂靜、對證智、對正覺、對涅槃轉起,因此它被我記說。
瑪魯迦之子!因此,在這裡,你要憶持被我不記說為不記說,以及你要憶持被我記說為記說。」
世尊說這個,悅意的尊者瑪魯迦之子歡喜世尊的所說。(128)
瑪魯迦小經第三終了。
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
MN.63/(3) Cūḷamālukyasuttaṃ
122. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato mālukyaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– “yānimāni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni– ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’tipi, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’tipi, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi– tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti taṃ me na ruccati, taṃ me nakkhamati. Sohaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati– ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā– evāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi; no ce me bhagavā byākarissati– ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā– evāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti.
123. Atha kho āyasmā mālukyaputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṃ etadavoca –
124. “Idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– yānimāni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni– ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipi– tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti taṃ me na ruccati, taṃ me nakkhamati. Sohaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati– ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā– evāhaṃ bhagavati, brahmacariyaṃ carissāmi. No ce me bhagavā byākarissati– ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā– evāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Sace bhagavā jānāti– ‘sassato loko’ti, ‘sassato loko’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti– ‘asassato loko’ti, ‘asassato loko’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti – ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ– ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti– ‘antavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti– ‘anantavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti– ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ– ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti– ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ– ‘na jānāmi, na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti– ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti– ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti– ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ– ‘na jānāmi na passāmī’ti. Sace bhagavā jānāti– ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu; sace bhagavā jānāti– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti– ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ– ‘na jānāmi, na passāmī’”ti.
125. “Kiṃ nu tāhaṃ, mālukyaputta, evaṃ avacaṃ– ‘ehi tvaṃ, mālukyaputta, mayi brahmacariyaṃ cara, ahaṃ te byākarissāmi – ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca– ahaṃ, bhante, bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi bhagavā me byākarissati– ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Iti kira, mālukyaputta, nevāhaṃ taṃ vadāmi– ehi tvaṃ, mālukyaputta, mayi brahmacariyaṃ cara, ahaṃ te byākarissāmi – ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā’ti; napi kira maṃ tvaṃ vadesi– ahaṃ, bhante, bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi, bhagavā me byākarissati– ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā”ti. Evaṃ sante, moghapurisa, ko santo kaṃ paccācikkhasi?
126. “Yo kho, mālukyaputta, evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi yāva me bhagavā na byākarissati– “sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vāti, abyākatameva taṃ, mālukyaputta, tathāgatena assa, atha so puggalo kālaṃ kareyya. Seyyathāpi, mālukyaputta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhapalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ. So evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho, khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho, evaṃnāmo evaṃgotto iti vā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho, dīgho vā rasso vā majjhimo vā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho, kāḷo vā sāmo vā maṅguracchavī vā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho, amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ dhanuṃ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā cāpo yadi vā kodaṇḍo’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ jiyaṃ jānāmi yāyamhi viddho yadi vā akkassa yadi vā saṇhassa yadi vā nhārussa yadi vā maruvāya yadi vā khīrapaṇṇino’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā gacchaṃ yadi vā ropiman’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi yenamhi viddho, yassa pattehi vājitaṃ yadi vā gijjhassa yadi vā kaṅkassa yadi vā kulalassa yadi vā morassa yadi vā sithilahanuno’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi yenamhi viddho, yassa nhārunā parikkhittaṃ yadi vā gavassa yadi vā mahiṃsassa yadi vā bheravassa yadi vā semhārassā’ti; so evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ sallaṃ jānāmi yenamhi viddho, yadi vā sallaṃ yadi vā khurappaṃ yadi vā vekaṇḍaṃ yadi vā nārācaṃ yadi vā vacchadantaṃ yadi vā karavīrapattan’ti aññātameva taṃ, mālukyaputta, tena purisena assa, atha so puriso kālaṃ kareyya. Evameva kho, mālukyaputta, yo evaṃ vadeyya– ‘na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi yāva me bhagavā na byākarissati– “sassato loko”ti vā “asassato loko”ti vā …pe… “neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā”ti vāti – abyākatameva taṃ, mālukyaputta, tathāgatena assa, atha so puggalo kālaṅkareyya.
127. “‘Sassato loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti evaṃ ‘no asassato loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no sassato loko’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘asassato loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāhaṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññapemi ‘Antavā loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṃ ‘no anantavā loko’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no antavā loko’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘anantavā loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāhaṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññapemi. ‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṃ ‘no aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… nighātaṃ paññapemi. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṃ ‘no na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… yesāhaṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññapemi. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evaṃ ‘no neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti, mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… yesāhaṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññapemi.
128. “Tasmātiha, mālukyaputta, abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhāretha. Kiñca, mālukyaputta, mayā abyākataṃ? ‘Sassato loko’ti mālukyaputta, mayā abyākataṃ; ‘asassato loko’ti– mayā abyākataṃ; ‘antavā loko’ti– mayā abyākataṃ; ‘anantavā loko’ti– mayā abyākataṃ; ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti mayā abyākataṃ; ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti– mayā abyākataṃ; ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti – mayā abyākataṃ; ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti– mayā abyākataṃ; ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti– mayā abyākataṃ; ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti– mayā abyākataṃ. Kasmā cetaṃ, mālukyaputta, mayā abyākataṃ? Na hetaṃ, mālukyaputta, atthasaṃhitaṃ na ādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ mayā abyākataṃ. Kiñca, mālukyaputta, mayā byākataṃ? ‘Idaṃ dukkhan’ti, mālukyaputta, mayā byākataṃ; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti– mayā byākataṃ; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti– mayā byākataṃ; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti– mayā byākataṃ. Kasmā cetaṃ, mālukyaputta, mayā byākataṃ? Etañhi, mālukyaputta, atthasaṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ mayā byākataṃ. Tasmātiha, mālukyaputta abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhārethā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
Cūḷamālukyasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.