中阿含113經/諸法本經(林品)(莊春江標點)
我聞如是:
一時,
佛遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「若諸
異學來問汝等:『一切諸法以何為
本?』汝等應當如是答彼:『一切諸法以欲為本。』彼若復問:『以何為
和?』當如是答:『以
更樂為和。』彼若復問:『以何為來?』當如是答:『
以覺為來。』彼若復問:『以何為有?』當如是答:『
以思想為有。』彼若復問:『以何為上主?』當如是答:『
以念為上主。』彼若復問:『以何為前?』當如是答:『以定為前。』彼若復問:『以何為上?』當如是答:『以慧為上。』彼若復問:『以何為真?』當如是答:『以解脫為真。』彼若復問:『以何為訖?』當如是答:『以涅槃為訖。』是為,[諸?]比丘!欲為諸法本,更樂為諸法和,覺為諸法來,思想為諸法有,念為諸法上主,定為諸法前,慧為諸法上,解脫為諸法真,涅槃為諸法訖。
是故,比丘當如是學:習出家學道心,習無常想,習無常苦想,習苦無我想,習不淨想,習惡食想,習一切世間不可樂想,習
死想,知世間
好惡習如是想心,知世間習有習如是想心,知世間
習、
滅、
味、
患、
出要如真習如是想心。若比丘得習出家學道心者,得習無常想,得習無常苦想,得習苦無我想,得習不淨想,得習惡食想,得習一切世間不可樂想,得習死想,知世間好惡得習如是想心,知世間習有得習如是想心,知世間習、滅、味、患、出要如真得習如是想心者,是謂:比丘斷愛除結,正知、正觀諸法已,便得
苦邊。」
佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
增支部10集58經/作為根本經(莊春江譯)
「
比丘們!如果
其他外道遊行者這麼問:『
道友!一切法以什麼為根?一切法以什麼為有?一切法以什麼為集?一切法以什麼為會合?一切法以什麼為先頭?一切法以什麼為統治?一切法以什麼為較高的?一切法以什麼為核心?一切法以什麼為立足處?一切法以什麼為終結?』比丘們!被這麼問,你們應該怎樣回答那些外道遊行者呢?」
「
大德!我們的法是
世尊為根本的、
世尊為導引的、世尊為依歸的,大德!就請世尊說明這個所說的義理,那就好了!聽聞世尊的[教說]後,比丘們將會憶持。」
「比丘們!那樣的話,你們要聽!你們
要好好作意!我將說了。」
「是的,
大德!」那些比丘回答世尊。
世尊說這個:
「比丘們!如果其他外道遊行者這麼問:『道友!一切法以什麼為根?一切法以什麼為有?一切法以什麼為集?一切法以什麼為會合?一切法以什麼為先頭?一切法以什麼為統治?一切法以什麼為較高的?一切法以什麼為核心?一切法以什麼為立足處?一切法以什麼為終結?』比丘們!被這麼問,你們應該這麼回答那些外道遊行者:『道友們!一切法以欲為
根,一切法
以作意為有,一切法以觸為
集,一切法
以受為會合,一切法以定為先頭,一切法
以念為統治,一切法以慧為較高的,一切法以解脫為核心,一切法以
不死為立足處,一切法以涅槃為完結。』比丘們!被這麼問,你們應該這麼回答那些外道遊行者。」
增支部10集59經/出家經(莊春江譯)
「
比丘們!因此,在這裡,應該被這麼學:『我們的心將依出家而被增強,而且,已生起的惡不善法將不
持續遍取[我們的]心,我們的心將被無常想增強,我們的心將被無我想增強,我們的心將被不淨想增強,我們的心將被
過患想增強,知道世間的
平等與不平等後,我們的心將被該想增強,知道世間的存在與消失後,我們的心將被該想增強,知道世間的集起與滅沒後,我們的心將被該想增強,我們的心將被捨斷想增強,我們的心將被離貪想增強,我們的心將被滅想增強。』比丘們!應該被你們這麼學。
比丘們!當比丘的心依出家而被增強,而且,已生起的惡不善法不持續遍取[他的]心時,他的心被無常想增強,他的心被無我想增強,他的心被不淨想增強,他的心被過患想增強,知道世間的平等與不平等後,他的心被該想增強,知道世間的有與無有後,他的心被該想增強,知道世間的集起與滅沒後,他的心被該想增強,他的心被捨斷想增強,他的心被離貪想增強,他的心被滅想增強,他的二果其中之一果能被預期:當生
完全智,或在存在
有餘依時,為
阿那含位。」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.10.58/ 8. Mūlakasuttaṃ
58. “Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ– ‘kiṃmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃ-adhipateyyā sabbe dhammā, kiṃ-uttarā sabbe dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā, kiṃ-ogadhā sabbe dhammā, kiṃpariyosānā sabbe dhammā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.
“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kiṃmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃ adhipateyyā sabbe dhammā, kiṃ-uttarā sabbe dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā, kiṃ-ogadhā sabbe dhammā, kiṃpariyosānā sabbe dhammā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha– ‘chandamūlakā, āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhippamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā’ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṃ.
AN.10.59/ 9. Pabbajjāsuttaṃ
59. “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘yathāpabbajjāparicitañca no cittaṃ bhavissati, na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassanti; aniccasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, anattasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, asubhasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, ādīnavasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, lokassa samañca visamañca ñatvā taṃsaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, lokassa bhavañca vibhavañca ñatvā taṃsaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, lokassa samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṃsaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, pahānasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, virāgasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati, nirodhasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissatī’ti– evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
“Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno yathāpabbajjāparicitañca cittaṃ hoti na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, aniccasaññāparicitañca cittaṃ hoti, anattasaññāparicitañca cittaṃ hoti, asubhasaññāparicitañca cittaṃ hoti, ādīnavasaññāparicitañca cittaṃ hoti, lokassa samañca visamañca ñatvā taṃsaññāparicitañca cittaṃ hoti, lokassa bhavañca vibhavañca ñatvā taṃsaññāparicitañca cittaṃ hoti, lokassa samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṃsaññāparicitañca cittaṃ hoti, pahānasaññāparicitañca cittaṃ hoti, virāgasaññāparicitañca cittaṃ hoti, nirodhasaññāparicitañca cittaṃ hoti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ– diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Navamaṃ.