北傳:中阿含82經 南傳:增支部6集60經 關涉主題:其它/定力的暫時性 (更新)
中阿含82經/支離彌梨經(長壽王品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊王舍城,在竹林迦蘭哆園。
  爾時,眾多比丘於中食後少有所為,集坐講堂,欲斷諍事,謂:論此法律,此佛之教。
  彼時,質多羅象子比丘亦在眾中。
  於是,質多羅象子比丘,眾多比丘論此法律,此佛教時,於其中間競有所說,不待諸比丘說法訖竟,又不以恭敬、不以善觀問諸上尊長老比丘。
  是時,尊者大拘絺羅在彼眾中。
  於是,尊者大拘絺羅告質多羅象子比丘曰:
  「賢者!當知:眾多比丘說此法律,此佛教時,汝莫於中競有所說,若諸比丘所說訖已,然後可說。汝當以恭敬,當以善觀問諸上尊長老比丘,莫不恭敬,莫不善觀問諸上尊長老比丘。」
  爾時,質多羅象子比丘諸親朋友悉在眾中。
  於是,質多羅象子比丘諸親朋友語尊者大拘絺羅曰:
  「賢者大拘絺羅!汝莫大責數質多羅象子比丘,所以者何?質多羅象子比丘戒德多聞,似如懈怠,然不貢高。賢者大拘絺羅!質多羅象子比丘,諸比丘隨所為時而能佐助。」
  於是,尊者大拘絺羅語質多羅象子比丘諸親朋友曰:
  「諸賢!不知他心者,不得妄說稱、不稱,所以者何?或有一人在世尊前時,及諸上尊長老梵行可、可愛可敬前,彼便善守善護。若於後時離世尊前,及離諸上尊長老梵行可慚可愧、可愛可敬前,彼便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶若如牛入他田中,守田人捉,或以繩繫,或著欄中。諸賢!若有作是說:『此牛不復入他田中。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?謂:彼牛者,為繩所繫,或斷或解,為欄所遮,或破或跳出,復入他田,如前無異。諸賢!或有一人在世尊前時,及諸上尊長老梵行可慚可愧、可愛可敬前,彼便善守善護。若於後時離世尊前,及離諸梵行可慚可愧、可愛可敬前,彼便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。
  復次,諸賢!或有一人逮得初禪,彼得初禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶大雨時,村間湖池水滿其中,彼若本時所見沙石、草木、甲蟲、魚鼈、蝦蟆及諸水性去時來時,走時住時,後水滿已,盡不復見。諸賢!若有作是說:『彼湖池中終不復見沙石、草木、甲蟲、魚鼈、蝦蟆及諸水性去時來時,走時住時。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?彼湖池水,或象飲、馬飲,駱駝、牛、驢、豬、鹿、水牛飲,或人取用,風吹日炙,彼若本時不見沙石、草木、甲蟲、魚鼈、蝦蟆及諸水性去時來時,走時住時,後水減已,還見如故。如是,賢者!或有一人逮得初禪,彼得初禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。
  復次,諸賢!或有一人得第二禪,彼得第二禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶大雨時,四衢道中塵{滅}[咸]作泥。諸賢!若有作是說:『此四衢道泥終不燥,不復作塵。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?此四衢道,或象行、馬行,駱駝、牛、驢、豬、鹿、水牛及人民行,風吹日炙,彼四衢道泥乾燥已,還復作塵。如是,諸賢!或有一人得第二禪,彼得第二禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。
  復次,諸賢!或有一人得第三禪,彼得第三禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶山泉湖水,澄清平岸,定不動搖,亦無波浪。諸賢!若有作是說:『彼山泉湖水終不復動,亦無波浪。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?或於東方大風卒來,吹彼湖水,動涌波浪,如是,南方、西方、北方大風卒來,吹彼湖水,動涌波浪。如是,諸賢!或有一人得第三禪,彼得第三禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。
  復次,諸賢!或有一人得第四禪,彼得第四禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶如居士、居士子,食微妙食,充足飽滿已,本欲食者,則不復欲。諸賢!若有作是說:『彼居士、居士子,終不復欲得食。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?彼居士、居士子,過夜飢已,彼若本所不用食者,還復欲得。如是,諸賢!或有一人得第四禪,彼得第四禪已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。
  復次,諸賢!或有一人得無想心定,彼得無想心定已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑{高貢}[貢高],種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,心便生欲。彼心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!猶如一無事處,聞支離彌梨蟲聲。彼無事處,或王或王大臣夜止宿,彼象聲、馬聲、車聲、步聲、螺聲、鼓聲、細腰鼓聲、妓鼓聲、舞聲、歌聲、琴聲、飲食聲,彼若本聞支離彌梨蟲聲便不復聞。諸賢!若有作是說:『彼無事處,終不復聞支離彌梨蟲聲。』如是,彼為正說耶?」
  答曰:「不也。」
  「所以者何?彼王及王大臣過夜平旦,各自還歸,彼若聞象聲、馬聲、車聲、步聲、螺聲、鼓聲、細腰鼓聲、妓鼓聲、舞聲、歌聲、{瑟}[琴]聲、飲食聲故,不聞支離彌梨蟲聲,彼既去已,還聞如故。如是,諸賢!得無想心定,得無想心定已,便自安住,不復更求未得欲得、不獲欲獲、不作證欲作證,彼於後時,便數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁。彼數與白衣共會,調笑貢高,種種談譁已,便心生欲。心生欲已,便身熱、心熱。彼身、心熱已,便捨戒罷道。諸賢!是謂:有一人。」
  爾時,質多羅象子比丘尋於其後捨戒罷道。質多羅象子比丘諸親朋友聞質多羅象子比丘捨戒罷道已,往詣尊者大拘絺羅所,到已,白曰:
  「尊者大拘絺羅!為知質多羅象子比丘心?為因餘事知?所以者何?今質多羅象子比丘已捨戒罷道。」
  尊者大拘絺羅告彼親朋友曰:
  「諸賢!此事正應爾,所以者何?以不知如真,不見如真,所以者何?因不知如真,不見如真故。」
  尊者大拘絺羅所說如是,彼諸比丘聞尊者大拘絺羅所說,歡喜奉行。

增支部6集60經/象舍利弗經(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在波羅奈仙人落下處的鹿林。當時,餐後已從施食返回、在圓亭棚共坐聚集的眾多上座比丘談論阿毘達磨論。在那裡,尊者質多象舍利弗常常打斷談論阿毘達磨論的上座比丘們的談論。那時,尊者摩訶拘絺羅對尊者質多象舍利弗說這個:「尊者質多象舍利弗不要常常打斷談論阿毘達磨論的上座比丘們的談論,請尊者質多等待直到談論結束。」在這麼說時,尊者質多象舍利弗的同伴比丘們對尊者摩訶拘絺羅說這個:「尊者摩訶拘絺羅不要貶抑尊者質多象舍利弗,尊者質多象舍利弗是賢智者,且尊者質多象舍利弗能夠對上座比丘們談論阿毘達磨論。」
  「學友們!以不知道他人的心差別者,這是難知的:學友們!這裡,某一類人在那時是很柔和的、很謙遜的、很寂靜的:只要依止大師或某位老師地位的同梵行者住。但當他才離開大師生活,離開老師地位的同梵行者生活時,他住於與比丘、比丘尼、優婆塞優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子交際,當他住於交際的、親密的、不控制地從事談論的時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心放棄學後還俗。
  學友們!猶如吃榖作的牛被繩子綁上,或被關在牛舍中,學友們!凡這麼說:『現在,這隻吃榖作的牛就將再也不進入榖作中。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:凡那隻吃榖作的牛拉斷繩子,或破壞牛舍後,那時,牠就再進入榖作中。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人在那時是很柔和的、很謙遜的、很寂靜的:只要依止大師或某位老師地位的同梵行者住。但當他才離開大師生活,離開老師地位的同梵行者生活時,他住於與比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子交際,當他住於交際的、親密的、不控制地從事談論的時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心放棄學後還俗。
  學友們!又,這裡,某一類人就從離諸欲後……(中略)進入後住於初禪,他[心想]:『我是初禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。學友們!猶如在十字路口,天下雨的大雨使塵垢消失,顯露泥濘,學友們!凡這麼說:『現在,在那個十字路口中就將再也不出現塵垢。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:凡在那個十字路口人們越過,或牛、家畜越過,或風、熱耗盡濕潤之類的,那時,塵垢就再出現。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人就從離諸欲後……(中略)進入後住於……的初禪,他:『我是初禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。
  學友們!又,這裡,某一類人從尋與伺的平息……(中略)他進入後住於……的第二禪,他:『我是第二禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。學友們!猶如在村落或城鎮不遠處有大池塘,在那裡,天下雨的大雨使牡蠣貝類及砂礫小石消失,學友們!凡這麼說:『現在,在那池塘中就將再也不出現牡蠣貝類,或砂礫小石。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:凡在那個池塘中人們喝飲,或牛、家畜喝飲,或風、熱耗盡濕潤之類的,那時,牡蠣與貝類及砂礫就再出現。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人從尋與伺的平息……(中略)進入後住於……的第二禪,他:『我是第二禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。
  學友們!又,這裡,某一類人以喜的褪去……(中略)進入後住於……的第三禪,他:『我是第三禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。學友們!猶如吃美食的男子不喜歡昨夜的食物,學友們!凡這麼說:『現在,那位男子就將再也不喜歡食物。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:只要那個滋養素在那位吃美食的男子身體內存續期間,其它食物將不使之喜歡,但當他的那個滋養素將消失時,那時,食物就再使他喜歡。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人從喜的褪去……(中略)進入後住於……的第三禪,他:『我是第三禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。
  學友們!又,這裡,某一類人從樂的捨斷與苦的捨斷……(中略)進入後住於……的第四禪,他:『我是第四禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。學友們!猶如在山谷中有無風的、無波的湖沼,學友們!凡這麼說:『現在,在那個湖沼中就將再也不出現波。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:凡暴風雨從東方到來,它在那個湖沼中產生波;凡……從西方到來……凡……從北方到來……凡暴風雨從南方到來,它在那個湖沼中產生波。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人從樂的捨斷與苦的捨斷……(中略)進入後住於……的第四禪,他:『我是第四禪的利得者。』他住於與比丘……(中略)放棄學後還俗。
  學友們!又,這裡,某一類人以一切相的不作意,進入後住於無相心定,他:『我是無相心定的利得者。』他住於與比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子交際,當他住於交際的、親密的、不控制地從事談論的時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心放棄學後還俗。學友們!猶如以四種軍旅途中行走的國王或國王的大臣在某個叢林中住一夜,在那裡,以象聲,以馬聲,以車聲,以步兵聲,以大鼓、小鼓、法螺、銅鑼、曲調聲,蟋蟀聲消失,學友們!凡這麼說:『現在,在那個叢林中就將再也不出現蟋蟀聲。』那位說者正確地說嗎?」「學友!這確實不是。學友!因為,這存在可能性:凡那位國王或國王的大臣從那個叢林離開,那時,蟋蟀聲就再出現。」「同樣的,學友們!這裡,某一類人以一切相的不作意,進入後住於無相心定,他:『我是無相心定的利得者。』他住於與比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子交際,當他住於交際的、親密的、不控制地從事談論的時,貪使心墮落,他以貪使墮落的心放棄學後還俗。」
  那時,尊者質多象舍利弗過些時候放棄學後還俗。那時,尊者質多象舍利弗的同伴比丘們去見尊者摩訶拘絺羅,抵達後,對尊者摩訶拘絺羅說這個:「質多象舍利弗被尊者摩訶拘絺羅以心熟知心後知道:『質多象舍利弗是這些與那些等至住處的得利者,然而將放棄學後還俗。』或者,天神們告知這件事:『大德!質多象舍利弗是這些與那些等至住處的得利者,然而將放棄學後還俗。』嗎?」「學友們!被我以心熟知心後知道:『質多象舍利弗是這些與那些等至住處的得利者,然而將放棄學後還俗。』天神們也告訴我這件事:『大德!質多象舍利弗是這些與那些等至住處的得利者,然而放棄學後還俗。』」
  那時,尊者質多象舍利弗的同伴比丘們去見世尊,抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:「大德!質多象舍利弗是這些與那些等至住處的得利者,然而將放棄學後還俗。」「比丘們!質多不久將想起出離。」
  那時,質多象舍利弗不久剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。那時,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的尊者質多象舍利弗不久就以證智自作證後,在當生中進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:「出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。」然後尊者質多象舍利弗成為眾阿羅漢之一。

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.6.60/ 6. Hatthisāriputtasuttaṃ
   60. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā maṇḍalamāḷe sannisinnā sannipatitā abhidhammakathaṃ kathenti. Tatra sudaṃ āyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ cittaṃ hatthisāriputtaṃ etadavoca– “māyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opātesi, yāva kathāpariyosānaṃ āyasmā citto āgametū”ti. Evaṃ vutte āyasmato cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavocuṃ– “māyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ cittaṃ hatthisāriputtaṃ apasādesi, paṇḍito āyasmā citto hatthisāriputto. Pahoti cāyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathetun”ti.
   “Dujjānaṃ kho etaṃ, āvuso, parassa cetopariyāyaṃ ajānantehi. Idhāvuso, ekacco puggalo tāvadeva soratasorato hoti, nivātanivāto hoti, upasantupasanto hoti, yāva satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ. Yato ca kho so vapakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Seyyathāpi, āvuso, goṇo kiṭṭhādo dāmena vā baddho vaje vā oruddho. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dānāyaṃ goṇo kiṭṭhādo punadeva kiṭṭhaṃ otarissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ so goṇo kiṭṭhādo dāmaṃ vā chetvā vajaṃ vā bhinditvā, atha punadeva kiṭṭhaṃ otareyyāti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo tāvadeva soratasorato hoti, nivātanivāto hoti, upasantupasanto hoti yāva satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ. Yato ca kho so vapakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhāniyehi sabrahmacārīhi, so saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Idha panāvuso, ekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi paṭhamassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, cātumahāpathe thullaphusitako devo vassanto rajaṃ antaradhāpeyya, cikkhallaṃ pātukareyya. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dāni amusmiṃ cātumahāpathe punadeva rajo pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ amusmiṃ cātumahāpathe manussā vā atikkameyyuṃ, gopasū vā atikkameyyuṃ, vātātapo vā snehagataṃ pariyādiyeyya, atha punadeva rajo pātubhaveyyāti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi paṭhamassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Idha panāvuso, ekacco puggalo vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi dutiyassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi āvuso, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ taḷākaṃ. Tattha thullaphusitako devo vuṭṭho sippisambukampi sakkharakaṭhalampi antaradhāpeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dāni amusmiṃ taḷāke punadeva sippisambukā vā sakkharakaṭhalā vā pātubhavissantī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ amusmiṃ taḷāke manussā vā piveyyuṃ, gopasū vā piveyyuṃ, vātātapo vā snehagataṃ pariyādiyeyya, atha punadeva sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi pātubhaveyyunti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi dutiyassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Idha panāvuso, ekacco puggalo pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi tatiyassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, purisaṃ paṇītabhojanaṃ bhuttāviṃ ābhidosikaṃ bhojanaṃ nacchādeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dāni amuṃ purisaṃ punadeva bhojanaṃ chādessatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, amuṃ purisaṃ paṇītabhojanaṃ bhuttāviṃ yāvassa sā ojā kāye ṭhassati tāva na aññaṃ bhojanaṃ chādessati. Yato ca khvassa sā ojā antaradhāyissati, atha punadeva taṃ bhojanaṃ chādeyyāti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi tatiyassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Idha panāvuso, ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi catutthassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, pabbatasaṅkhepe udakarahado nivāto vigata-ūmiko. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dāni amusmiṃ udakarahade punadeva ūmi pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so, āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, yā puratthimāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi. Sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyya. Yā pacchimāya disāya āgaccheyya …pe… yā uttarāya disāya āgaccheyya… yā dakkhiṇāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi. Sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyyāti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi catutthassa jhānassā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi …pe… sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
   “Idha, panāvuso, ekacco puggalo sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi animittassa cetosamādhissā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Seyyathāpi, āvuso, rājā vā rājamahāmatto vā caturaṅginiyā senāya addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṃ vanasaṇḍe ekarattiṃ vāsaṃ upagaccheyya. Tatra hatthisaddena assasaddena rathasaddena pattisaddena bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddena cīrikasaddo antaradhāyeyya. Yo nu kho, āvuso, evaṃ vadeyya– ‘na dāni amusmiṃ vanasaṇḍe punadeva cīrikasaddo pātubhavissatī’ti, sammā nu kho so āvuso, vadamāno vadeyyā”ti? “No hidaṃ, āvuso”. “Ṭhānañhetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ so rājā vā rājamahāmatto vā tamhā vanasaṇḍā pakkameyya, atha punadeva cīrikasaddo pātubhaveyyāti. Evamevaṃ kho, āvuso, idhekacco puggalo sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. So ‘lābhimhi animittassa cetosamādhissā’ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissatthassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī”ti.
   Atha kho āyasmā citto hatthisāriputto aparena samayena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Atha kho cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavocuṃ– “kiṃ nu kho āyasmatā mahākoṭṭhikena citto hatthisāriputto cetasā ceto paricca vidito– ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ citto hatthisāriputto lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’ti; udāhu devatā etamatthaṃ ārocesuṃ– ‘citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’”ti? “Cetasā ceto paricca vidito me, āvuso– ‘citto hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatī’ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ – ‘citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatī”ti.
   Atha kho cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “citto, bhante, hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī”ti. “Na, bhikkhave, citto ciraṃ sarissati nekkhammassā”ti.
   Atha kho citto hatthisāriputto nacirasseva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Atha kho āyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṃ ahosīti. Chaṭṭhaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「支離彌梨蟲聲」,南傳作「蟋蟀聲」(cīrikasaddo),菩提比丘長老英譯為「蟋蟀聲」(the sound of the crickets)。按:「支離彌梨」顯然是「蟋蟀」(cīrika, cīriḷikā)的音譯。
  「不控制地從事談論的」(pākatassa bhassamanuyuttassa),菩提比丘長老英譯為「當他放鬆與他們交談」(as he loosens up and talk with them)。按:《滿足希求》以「根不控制的」(pākatindriyassa)解說「本能地」。
  「將想起出離」(sarissati nekkhammassāti),菩提比丘長老英譯為「將想棄世」(will think of renouncing)。按:《滿足希求》以「出家德行」(pabbajjāya guṇaṃ)解說,並說,這位長老七次為在家人後七次出家(Ayañhi thero satta vāre gihī hutvā satta vāre pabbaji),什麼原因呢?在迦葉遍正覺者時,他在一位比丘成為在家人時(gihibhāve,即「還俗」)稱讚(vaṇṇaṃ kathesi),他以這個業當就有阿羅漢根機時(arahattassa upanissaye vijjamāneyeva)七次為在家人七次出家來回,在第七次出家後到達阿羅漢。