北傳:中阿含74經, 增壹阿含42品6經 南傳:增支部8集30經 關涉主題:實踐/八大人念 (更新)
中阿含74經/八念經(長壽王品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊婆奇瘦,在鼉山怖林鹿野園中。
  爾時,尊者阿那律陀在枝提瘦水渚林中。
  彼時,尊者阿那律陀在安靜處燕坐思惟,心作是念
  「道從無欲,非有欲得;道從知足,非無厭得;道從遠離,非樂聚會、非住聚會、非合聚會得;道從精勤,非懈怠得;道從正念,非邪念得;道從定意,非亂意得;道從智慧,非愚癡得。」
  於是,世尊他心智知尊者阿那律陀心中所念、所思、所行。世尊知已,即入如其像定,以如其像定猶若力士屈{申}[伸]臂頃,如是,世尊從婆奇瘦鼉山怖林鹿野園中忽沒不現,住枝提瘦水渚林中尊者阿那律陀前。是時,世尊便從覺,歎尊者阿那律陀曰:
  「善哉!善哉!阿那律陀!謂:汝在安靜處燕坐思惟,心作是念:『道從無欲,非有欲得;道從知足,非無厭得;道從遠離,非樂聚會、非住聚會、非合聚會得;道從精勤,非懈怠得;道從正念,非邪念得;道從定意,非亂意得;道從智慧,非愚癡得。』阿那律陀!汝從如來更受第八大人之念,受已,便思:道從不、樂不戲、行不戲、非戲、非樂戲、非行戲得。
  阿那律陀!若汝成就此大人八念者,汝必能離欲、離惡不善之法……至得第四禪成就遊。阿那律陀!若汝成就大人八念而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,如王、王臣有好緘簏,盛滿種種衣,中前欲著,便取著之;中時、中後若欲著衣,便取著之,隨意自在。阿那律陀!汝亦如是,得糞掃衣為第一服,汝心無欲,行此、住止行。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,如王、王臣有好廚宰,種種淨妙甘美餚饍。阿那律陀!汝亦如是,常行乞食為第一饌,汝心無欲,行此、住止行。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,如王、王臣有好屋舍,或樓閣、宮殿。阿那律陀!汝亦如是,依樹下止為第一舍,汝心無欲,行此、住止行。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,如王、王臣有好床座,敷以氍氀、毾㲪,覆以錦綺、羅縠,有襯體被,兩頭安枕加陵伽波惒邏波遮悉哆羅那。阿那律陀!汝亦如是,草座、葉座為第一座,汝心無欲,行此、住止行。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,如是,汝若遊東方,必得安樂,無眾苦患;若遊南方、西方、北方者,必得安樂,無眾苦患。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,我尚不說汝諸善法住,況說衰退?但當晝夜增長善法而不衰退。
  阿那律陀!若汝成就大人八念,而復得此四增上心現法樂居,易不難得者,汝於二果必得其一,或於現世究竟智,或復有餘,得阿那含
  阿那律陀!汝當成就此大人八念,亦應得此四增上心現法樂居,易不難得已,然後於枝提瘦水渚林中受夏坐也。」
  爾時,世尊為尊者阿那律陀說法,勸發渴仰,成就歡喜。無量方便為彼說法,勸發渴仰,成就歡喜已,入如其像定,以如其像定,猶若力士屈申(伸)臂頃,如是,世尊從枝提瘦水渚林中忽沒不見,住婆奇瘦鼉山怖林鹿野園中。
  彼時,尊者阿難執拂侍佛。於是,世尊便從定覺,迴顧告曰:
  「阿難!若有比丘遊鼉山怖林鹿野園中者,令彼一切皆集講堂。集講堂已,還來白我。」
  尊者阿難受佛教已,稽首禮足,即行宣敕,諸有比丘遊鼉山怖林鹿野園中者,令彼一切皆集講堂。集講堂已,還詣佛所,頭面禮足,卻住一面,白曰:
  「世尊!諸有比丘遊鼉山怖林鹿野園中者,已令一切皆集講堂,唯願世尊自當知時。」
  於是,世尊將尊者阿難往詣講堂,於比丘眾前敷座而坐。坐已,告曰:
  「諸比丘!我今為汝說大人八念,汝等諦聽!善思念之。」
  時,諸比丘受教而聽。佛言:
  「大人八念者,謂:道從無欲,非有欲得;道從知足,非無厭得;道從遠離,非樂聚會、非住聚會、非合聚會得;道從精勤,非懈怠得;道從正念,非邪念得;道從定意,非亂意得;道從智慧,非愚癡得;道從不戲、樂不戲、行不戲,非戲、非樂戲、非行戲得。
  云何道從無欲,非有欲得?謂:比丘得無欲,自知得無欲,不令他人知我無欲;得知足、得遠離、得精勤、得正念、得定意、得智慧、得不戲,自知得不戲,不欲令他知我無欲,是謂:道從無欲,非有欲得。
  云何道從知足,非無厭得?謂:比丘行知足,衣取覆形,食取充軀,是謂:道從知足,非無厭得。
  云何道從遠離,非樂聚會、非住聚會、非合聚會得?謂:比丘行遠離,成就二遠離,身及心俱遠離,是謂:道從遠離,非樂聚會、非住聚會、非合聚會得。
  云何道從精進,非懈怠得?謂:比丘常行精進,斷惡不善,修諸善法,恒自起意,專一堅固,為諸善本,不捨方便,是謂:道從精勤,非懈怠得。
  云何道從正念,非邪念得?謂:比丘觀內身如身,觀內……心……法如法,是謂:道從正念,非邪念得。
  云何道從定意,非亂意得?謂:比丘離欲、離惡不善之法……至得第四禪成就遊,是謂:道從定意,非亂意得。
  云何道從智慧,非愚癡得?謂:比丘修行智慧,觀興衰法,得如是智:聖、慧明達,分別曉了,以正盡苦,是謂:道從智慧,非愚癡得。
  云何道從不戲、樂不戲、行不戲,非戲、非樂戲、非行戲得?謂:比丘意常滅戲,樂住無餘涅槃,心恒樂住,歡喜意解,是謂:道從不戲、樂不戲、行不戲,非戲、非樂戲、非行戲得。
  諸比丘!阿那律陀比丘成就此大人八念已,然後枝提瘦水渚林中受夏坐也。我以此教彼,在遠離獨住,心無放逸,修行精勤。彼在遠離獨住,心無放逸,修行精勤已,族姓子所為,剃除鬚髮,著袈裟衣至信捨家無家學道者,唯無上梵行訖,於現法中自知、自覺,自作證成就遊:生已盡梵行已立所作已辦不更受有,知如真。」
  是時,尊者阿那律陀得阿羅呵,心正解脫,得長老上尊,則於爾時而說頌曰:
  「遙知我思念,無上世間師,正身心入定,乘虛忽來到。
   如我心所念,為說而復過,諸佛樂不戲,遠離一切戲。
   既從彼知法,樂住正法中,逮得三昧達,佛法作已辦。
   我不樂於死,亦不願於生,隨時任所適,立正念正智。
   鞞耶離竹林,我壽在彼盡,當在竹林下,無餘般涅槃。」
  佛說如是,尊者阿那律陀及諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增壹阿含42品6經[佛光本375經/8法](八難品)(莊春江標點)
  聞如是
  一時尊者阿那律遊在四佛所居之處。
  是時,阿那律在閑靜之處,便作是念
  「諸釋迦文佛弟子之中,戒德、智慧成就者皆依戒律,於此正法中而得長養,諸聲聞之中不具足戒律者,斯等之類皆離正法,不與戒律相應。如今此二法:戒與聞,何者為勝?我今可以此因緣之本,往問如來是事如何?」阿那律復作是念:
  「此法,知足者之所行,非無厭者之所行;少欲者之所行,非為多欲者之所行;此法,應閑居者之所行,非在憒閙(鬧)之所行;此法,持戒人之所行,非犯戒者之所行;三昧者之所行,非亂者之所行;智慧者之所行,非愚者之所行;多聞者之所行,非少聞者之所行。」
  是時,阿那律思惟此八大人念
  「今我可往至世尊所,而問此義。」
  爾時,世尊在舍衛城祇樹給孤獨園。
  是時,王波斯匿請如來及比丘僧夏坐九十日。
  是時,阿那律漸漸人間,將五百比丘遊化,轉至舍衛國,到如來所,頭面禮足,在一面坐。時,阿那律白世尊言:
  「我在閑靜之處,思惟此義,戒與聞,此二法何者最勝乎?」
  是時,世尊與阿那律便說此偈:
  「戒勝聞勝耶?汝今起狐疑:戒勝於聞者,於中何狐疑?
  所以然者,阿那律當知:若比丘戒成就者,便得定意;已得定意,便獲智慧;已得智慧,便得多聞;已得多聞,便得解脫;已得解脫,於無餘涅槃而取滅度,以此明之,戒為最勝。」
  是時,阿那律向世尊說此八大人念。
  佛告阿那律曰:
  「善哉!善哉!阿那律!汝今所念者,正是大人之所思惟也:少欲知足、在閑居之處、戒成就、三昧成就、智慧成就、解脫成就、多聞成就。汝今,阿那律!當建是意,思惟八大人念,云何為八?此法精進者之所行,非懈怠者之所行,所以然者,彌勒菩薩應三十劫當成無上正真等正覺,我以精進之力超越成佛。阿那律知之:諸佛世尊皆同一類,同其戒律、解脫、智慧而無有異,亦復同空、無相願,有三十二相、八十種而莊嚴其身,視無厭足,無能見頂者,皆悉不異,唯有精進不同。於過去、當來諸佛、世尊精進者,吾最為勝。是故,阿那律!此第八大人之念,此為最為上,為尊為貴,為無有喻,猶如由乳有酪,由酪有酥,由酥有醍醐,然復醍醐於中最上,為無有比。此亦如是,精進之念,於八大人念中最上,實無有比。
  是故,阿那律!當奉八大人念,亦當與四部眾分別其義。設當八大人念流布在世者,令我弟子皆當成須陀洹道、斯陀含道、阿那含道、阿羅漢道,所以然者,我法少欲者之所行,非多欲者所行也;我法知足者之所行,非無厭者之所行也;我法閑居者之所行,非眾中者之所行也;我法持戒者之所行,非犯戒者之所行也;我法定者之所行,非亂者所行也;我法智者之所行,非愚者之所行也;我法多聞者之所行,非少聞者所行也;我法精進者之所行,非懈怠者所行也。是故,阿那律!四部之眾當求方便,行此八大人念。如是,阿那律!當作是學。」
  爾時,阿那律聞佛所說,歡喜奉行。

增支部8集30經/阿那律的大尋思經(莊春江譯)
  有一次世尊住在婆祇國蘇蘇馬拉山之配沙卡拉林的鹿林。
  當時,尊者阿那律住在支提的東竹林。
  那時,當尊者阿那律獨處、獨坐時,這樣心的深思生起
  「這是少欲者的法,這不是大欲求者的法;這是知足者的法,這不是不知足者的法;這是獨居者的法,這不是喜歡眾居者的法;這是活力已發動者的法,這不是懈怠者的法;這是念已現起者的法,這不是念已忘失者的法;這是得定者的法,這不是未得定者的法;這是有慧者的法,這不是劣慧者的法。」
  那時,世尊以心了知尊者阿那律心中的深思後,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在婆祇國蘇蘇馬拉山之配沙卡拉林的鹿林消失,出現在支提的東竹林尊者阿那律的面前。世尊在設置的座位坐下,尊者阿那律向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者阿那律說這個:
  「阿那律!!好!阿那律!好!你尋思[這大丈夫之尋]:『這是少欲者的法,這不是大欲求者的法;這是知足者的法,這不是不知足者的法;這是獨居者的法,這不是喜歡眾居者的法;這是活力已發動者的法,這不是懈怠者的法;這是念已現起者的法,這不是念已忘失者的法;這是得定者的法,這不是未得定者的法;這是有慧者的法,這不是劣慧者的法。』阿那律!那樣的話,你也應該尋思這第八大丈夫之尋:『這是樂於無虛妄者、好樂無虛妄者的法,這不是樂於虛妄者、好樂虛妄者的法。』
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋時,阿那律!只要你希望,就從離諸欲後,從離諸不善法後,你將進入後住於有尋、有伺離而生喜、樂的初禪。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋時,阿那律!則只要你希望,從尋與伺的平息,自身內的明淨心的專一性,你將進入後住於無尋、無伺,定而生喜、樂的第二禪。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋時,阿那律!則只要你希望,從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,你將進入後住於凡聖者們告知『他是平靜者、具念者、安樂住者』的第三禪。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋時,阿那律!則只要你希望,從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,你將進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋,是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者時,猶如屋主或屋主之子的衣櫃充滿種種顏色的衣服。同樣的,阿那律!當你住於知足時,你的糞掃衣看起來將是為了你的喜樂、不恐怖、安樂住、進入涅槃。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋,是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者時,猶如屋主或屋主之子的已去除黑粒之米飯與種種湯汁、種種咖哩。同樣的,阿那律!當你住於知足時,你的一點點團食食物看起來將是為了你的喜樂、不恐怖、安樂住、進入涅槃。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋,是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者時,猶如屋主或屋主之子的全面塗抹的、無風的、關閉門閂的、關閉窗戶的重閣。同樣的,阿那律!當你住於知足時,你的樹下住處看起來將是為了你的喜樂、不恐怖、安樂住、進入涅槃。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋,是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者時,猶如屋主或屋主之子的鋪上長羊毛的、鋪上白羊毛布的、鋪上繡花毛織布的、鋪上頂級羚鹿皮的、有頂篷的,兩端有紅色枕墊的床座。同樣的,阿那律!當你住於知足時,你的草蓆臥坐處看起來將是為了你的喜樂、不恐怖、安樂住、進入涅槃。
  阿那律!當你尋思這八大丈夫之尋,是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者時,猶如屋主或屋主之子的種種藥,即:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖蜜。同樣的,阿那律!當你住於知足時,你的牛尿發酵的藥看起來將是為了你的喜樂、不恐怖、安樂住、進入涅槃。
  阿那律!那樣的話,未來的雨季安居你也應該就住在這支提的東竹林中。」
  「是的,大德!」尊者阿那律回答世尊。
  那時,世尊以這個勸誡勸誡尊者阿那律後,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在支提的東竹林消失,出現在婆祇國蘇蘇馬拉山之配沙卡拉林的鹿林。世尊在設置的座位坐下,坐下後,世尊召喚比丘們:
  「比丘們!我將教導八大丈夫之尋,你們要聽它!……(中略)。比丘們!而什麼是八大丈夫之尋呢?這是少欲者的法,這不是大欲求者的法;這是知足者的法,這不是不知足者的法;這是獨居者的法,這不是喜歡眾居者的法;這是活力已發動者的法,這不是懈怠者的法;這是念已現起者的法,這不是念已忘失者的法;這是得定者的法,這不是未得定者的法;這是有慧者的法,這不是劣慧者的法;這是樂於無虛妄者、好樂無虛妄者的法,這不是樂於虛妄者、好樂虛妄者的法。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是少欲者的法,這不是大欲求者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,當比丘是少欲者時,他不欲求:『願人們知道我是「少欲者」。』當他是知足者時,他不欲求:『願人們知道我是「知足者」。』當他是獨居者時,他不欲求:『願人們知道我是「獨居者」。』當他是活力已發動者時,他不欲求:『願人們知道我是「活力已發動者」。』當他是念已現起者時,他不欲求:『願人們知道我是「念已現起者」。』當他是得定者時,他不欲求:『願人們知道我是「得定者」。』當他是有慧者時,他不欲求:『願人們知道我是「有慧者」。』當他是不樂於虛妄者時,他不欲求:『願人們知道我是「不樂於虛妄者」。』當像這樣說:『比丘們!這是少欲者的法,這不是大欲求者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是知足者的法,這不是不知足者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘被無論怎樣的衣服、施食、臥坐處、病人需物、醫藥必需品滿足(知足)。當像這樣說:『比丘們!這是知足者的法,這不是不知足者的法。』時,緣於此而說。
  比丘們!而,當像這樣說:『這是獨居者的法,這不是喜歡眾居者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,對住於獨居的比丘,有比丘、比丘尼、優婆塞優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子拜訪者,在那裡,比丘以傾向遠離的、斜向遠離的、坡斜向遠離的、住立遠離的、極樂於離欲的心必然只是作使之離開關聯的談論者[MN.121]。當像這樣說:『這是獨居者的法,這不是喜歡眾居者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是活力已發動者的法,這不是懈怠者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘為了不善法的捨斷、為了善法的具足,住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的。當像這樣說:『比丘們!這是活力已發動者的法,這不是懈怠者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是念已現起者的法,這不是念已忘失者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘是有念者,具備最高的念與聰敏,是很久以前做過的及很久以前說過的記得者、回憶者。當像這樣說:『比丘們!這是念已現起者的法,這不是念已忘失者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是得定者的法,這不是未得定者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘就從離諸欲後,從離諸不善法後……(中略)進入後住於……第四禪。當像這樣說:『比丘們!這是得定者的法,這不是未得定者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是有慧者的法,這不是劣慧者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘是有慧者,具備導向生起與滅沒、聖、洞察、導向苦的完全滅盡之慧。當像這樣說:『比丘們!這是有慧者的法,這不是劣慧者的法。』時,緣於此而說。
  而,當像這樣說:『比丘們!這是樂於無虛妄者、好樂無虛妄者的法,這不是樂於虛妄者、好樂虛妄者的法。』而像這樣這個被說,緣於什麼這個被說?比丘們!這裡,比丘的心躍入於虛妄之滅,得到淨信、住立、解脫。當像這樣說:『比丘們!這是樂於無虛妄者、好樂無虛妄者的法,這不是樂於虛妄者、好樂虛妄者的法。』時,緣於此而說。」
  那時,尊者阿那律在未來的雨季安居就住在這支提的東竹林中。那時,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的尊者阿那律不久就以證智自作證後,在當生中進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:「出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。」然後尊者阿那律成為眾阿羅漢之一。
  當尊者阿那律已得到阿羅漢時,那時,他說這些偈頌
  「了知我的思惟後,世間的無上大師
   以神通以意生身而來。
   他教導比我思惟的還多,
   樂於無虛妄的佛陀,教導無虛妄。
   我了知他的法後,在教說中住於喜樂,
   已到達三明,佛陀的教說已被作。」
  屋主品第三,其攝頌
  「二則郁伽、二則如手,摩訶男、耆婆,
   二則力、非時說,以阿那律它們為十。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.8.30/ 10. Anuruddhamahāvitakkasuttaṃ
   30. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho cetīsu viharati pācīnavaṃsadāye. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– “appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā”ti.
   Atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evamevaṃ– bhaggesu suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye antarahito cetīsu pācīnavaṃsadāye āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
   Nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca–
   “Sādhu sādhu, anuruddha! Sādhu kho tvaṃ, anuruddha, (yaṃ taṃ mahāpurisavitakkaṃ) vitakkesi– ‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti. Tena hi tvaṃ, anuruddha, imampi aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ vitakkehi– ‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’”ti.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha yāvadeva ākaṅkhissasi, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedissasi yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti– ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro; evamevaṃ te paṃsukūlacīvaraṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā sālīnaṃ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; evamevaṃ te piṇḍiyālopabhojanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phusitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ; evamevaṃ te rukkhamūlasenāsanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sa-uttaracchado ubhatolohitakūpa-dhāno; evamevaṃ te tiṇasanthārakasayanāsanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.
   “Yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānābhesajjāni, seyyathidaṃ– sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ; evamevaṃ te pūtimuttabhesajjaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Tena hi tvaṃ, anuruddha, āyatikampi vassāvāsaṃ idheva cetīsu pācīnavaṃsadāye vihareyyāsī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi.
   Atha kho bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ iminā ovādena ovaditvā– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ– cetīsu pācīnavaṃsadāye antarahito bhaggesu suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye pāturahosīti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “aṭṭha kho, bhikkhave, mahāpurisavitakke desessāmi, taṃ suṇātha …pe… katame ca, bhikkhave, aṭṭha mahāpurisavitakkā? Appicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassa; nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino”.
   “‘Appicchassāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu appiccho samāno ‘appicchoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, santuṭṭho samāno ‘santuṭṭhoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, pavivitto samāno ‘pavivittoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, āraddhavīriyo samāno ‘āraddhavīriyoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, upaṭṭhitassati samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṃ jāneyyun’ti na icchati, samāhito samāno ‘samāhitoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, paññavā samāno ‘paññavāti maṃ jāneyyun’ti na icchati, nippapañcārāmo samāno ‘nippapañcārāmoti maṃ jāneyyun’ti na icchati. ‘Appicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. ‘Santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Pavivittassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vivekaṭṭhena nekkhammābhiratena aññadatthu uyyojanikapaṭisaṃyuttaṃyeva kathaṃ kattā hoti. ‘Pavivittassāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Āraddhavīriyassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ‘Āraddhavīriyassāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Upaṭṭhitassatissāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ‘Upaṭṭhitassatissāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo, muṭṭhassatissā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ‘Samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. ‘Paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “‘Nippapañcārāmassāyaṃ bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhuno papañcanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. ‘Nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttan”ti.
   Atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaṃ tattheva cetīsu pācīnavaṃsadāye vihāsi. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosīti. Atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –
   “Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro.
   Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami.
   “Yathā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi;
   Nippapañcarato buddho, nippapañcaṃ adesayi.
   “Tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato;
   Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanan”ti. Dasamaṃ.
   Gahapativaggo tatiyo.
   Tassuddānaṃ–
   Dve uggā dve ca hatthakā, mahānāmena jīvako;
   Dve balā akkhaṇā vuttā, anuruddhena te dasāti.
南北傳經文比對(莊春江作):
  按:《滿足希求》說,上座在出家後第一個雨季安居中生起看見千世界程度的天眼智(dibbacakkhuñāṇaṃ uppādesi),他到舍利弗上座面前說這個:「舍利弗學友,我以這超越常人清淨的天眼注視(olokemi)千世界,對我來說活力已被發動成為不退的,念已現起成為不忘失的,身已寧靜成為無激情的,已得定成為心一境的,然而我的心沒不執取後從諸被解脫。」[舍利弗]上座說:「…天眼,這是關於你的慢(idaṃ te mānasmiṃ)…活力已被發動,這是關於你的掉舉(uddhaccasmiṃ)…沒不執取後從諸被解脫,這是關於你的追悔(kukkuccasmiṃ),尊者阿那律捨斷這三法、不作意這三法後,心能集中於不死界(amatāya dhātuyā)那就好了。」他取了這些業處,請求大師允許後去支提國(cetiraṭṭhaṃ),他以經行度過八個月,他以努力的力量鎮壓狀態而身體疲倦坐在一竹叢下,這樣心的深思生起,這大丈夫之尋生起,參看AN.3.131。
  「緘簏(MA)」,南傳作「衣櫃」(dussakaraṇḍako,另譯為「衣箱」),菩提比丘長老英譯為「箱子;櫃子」(chest)。
  「尋思」(vitakkesi),菩提比丘長老英譯為「深思」(have reflected on)。
  「牛尿發酵的藥」(pūtimuttabhesajjaṃ,另譯為「腐尿藥;陳棄藥」),菩提比丘長老英譯為「發酵牛尿的藥」(medicine of fermented cow's urine)。
  《大毘婆沙論》「問:此相異熟業[按:三十二相]經於幾時修習圓滿?答:多分經百大劫,唯除釋迦菩薩,以釋迦菩薩極精進故超九大劫,但經九十一劫修習圓滿,便得無上正等菩提。其事云何?如契經說,過去有佛號曰底砂,或曰補砂,彼佛有二菩薩弟子勤修梵行,一名釋迦牟尼[按:能寂],二名梅怛儷藥[按:metteyya-彌勒-慈氏],爾時,彼佛觀二弟子誰先根熟,即如實知慈氏先熟,能寂後熟。復觀二士所化有情誰根先熟,又如實知釋迦所化應先根熟……。」又,AA.20.6亦同。
  「三十二相(AA)」,參看MA.59。