中阿含57/即為比丘說經(習相應品)(莊春江標點)
我聞如是:
一時,
佛遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
爾時,
世尊告諸
比丘:
「心解脫未熟,欲令熟者,有五
習法,云何為五?
比丘!自
善知識與善知識俱,善知識共和合。心解脫未熟,欲令熟者,是謂第一習法。
復次,比丘!
修習禁戒,守護
從解脫,又復
善攝威儀禮節,見纖{介}[芥]罪常懷畏怖,
受持學戒。心解脫未熟,欲令熟者,是謂第二習法。
復次,比丘!謂所可說聖、
有義,令心柔軟,使
心無蓋,謂:說戒、說定、說慧、說解脫、說
解脫知見、
說漸損、
說不樂聚會、說少欲、說知足、說斷、說無欲、說
滅、
說燕坐、說
緣起,得如是比
沙門所說,具得,易不難得。心解脫未熟,欲令熟者,是謂第三習法。
復次,比丘!常行精進,斷惡不善,修諸善法,恒自起意,專一堅固,為諸善本,不捨方便。心解脫未熟,欲令熟者,是謂第四習法。
復次,比丘!修行智慧,
觀興衰法,得如此智:聖、
慧明達,分別曉了,以
正盡苦。心解脫未熟,欲令熟者,是謂第五習法。
彼有此五習法已,復修四法,云何為四?
修惡露令斷欲、修慈令斷恚、
修息出息入令斷亂念、修無常想令斷我慢。
若比丘自善知識與善知識俱,善知識共和合,當知必修習禁戒,守護從解脫,又復善攝威儀禮節,見纖{介}[芥]罪常懷畏怖,受持學戒;若比丘自善知識與善知識俱,善知識共和合,當知必得所可說聖、有義,令心柔軟,使
心無蓋,謂:說戒、說定、說慧、說解脫、說解脫知見、
說漸損、
說不樂聚會
、說少欲、說知足、說斷、說無欲、說滅、
說燕坐、說
緣起,得如是比沙門所說,具得,易不難得;若比丘自善知識與善知識俱,善知識共和合,當知必行精進,斷惡不善,修諸善法,恒自起意,專一堅固,為諸善本,不捨方便;若比丘自善知識與善知識俱,善知識共和合,當知必行智慧,觀興衰法,得如此智:聖、慧明達,分別曉了,以正盡苦;若比丘自善知識與善知識俱,善知識共和合,當知必修惡露令斷欲、修慈令斷恚、修息出息入令斷亂念、修無常想令斷我慢。若比丘得無常想者,必得無我想;若比丘得無我想者,便於
現法斷一切
我慢,得息、滅盡、
無為、涅槃。」
佛說如是,彼諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
增支部9集1經/正覺經(莊春江譯)
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。在那裡,世尊召喚
比丘們:
「比丘們!如果其他外道
遊行者們這麼問:『
道友們!為了
正覺分法的修習,
什麼是近因?』比丘們!被這麼問,你們應該怎樣回答那些
其他外道遊行者們?」「
大德!我們的法是世尊為根本的……(中略)聽聞世尊的[教說]後,比丘們將會憶持。」
「比丘們!那樣的話,你們要聽!你們
要好好作意!我將說。」「是的,
大德!」那些比丘回答世尊。世尊說這個:
「比丘們!如果其他外道遊行者們這麼問:『道友們!為了正覺分法的修習,什麼是近因?』比丘們!被這麼問,你們應該這麼回答那些其他外道遊行者們:
『道友們!這裡,比丘有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友,道友們!為了正覺分法的修習,這是第一個近因。
再者,道友們!比丘是持戒者,住於被
波羅提木叉的
自制自制,
具足正行行境,在諸微罪中看見可怕的,
在諸學處上受持後學習,道友們!為了正覺分法的修習,這是第二個近因。
再者,道友們!比丘凡這個
削減的、有益
心離蓋的談論,即:少欲論、知足論、
獨居論、
不交際論、活力激發論、戒論、定論、慧論、解脫論、
解脫智見論,是像這樣談論的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者,道友們!為了正覺分法的修習,這是第三個近因。
再者,道友們!比丘為了不善法的捨斷、為了善法的具足,住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的,道友們!為了正覺分法的修習,這是第四個近因。
再者,道友們!比丘是有慧者,具備
導向生起與滅沒、聖、洞察、導向
苦的完全滅盡之慧,道友們!為了正覺分法的修習,這是第五個近因。
比丘們!比丘有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友,這個能被預期:將是持戒者,將住於被波羅提木叉的自制自制,具足正行與行境,在諸微罪中看見可怕的,將在諸學處上受持後學習。
比丘們!比丘有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友,這個能被預期:凡這個削減的、有益心離蓋的談論,即:少欲論、知足論、獨居論、不交際論、活力激發論、戒論、定論、慧論、解脫論、解脫智見論,將是像這樣談論的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。
比丘們!比丘有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友,這個能被預期:為了不善法的捨斷、為了善法的具足,將住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的。
比丘們!比丘有善的朋友、善的同伴、善的親密朋友,這個能被預期:將是有慧者,具備導向生起與滅沒、聖、洞察、導向苦的完全滅盡之慧。
比丘們!還有,在這五法上住立後,四法應該更進一步被那位比丘修習:
為了貪的捨斷不淨應該被修習、為了惡意的捨斷慈應該被修習、
為了尋的斷絕入出息念應該被修習、為了我是之慢的根除無常想應該被修習。比丘們!對無常想者,無我想確立,無我想者
當生到達
我是之慢的根除、涅槃。』」
巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.9.1/ 1. Sambodhisuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi–
“Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ kā upanisā bhāvanāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthā”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.
“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ kā upanisā bhāvanāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha
“Idhāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko Sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ ayaṃ paṭhamā upanisā bhāvanāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ ayaṃ dutiyā upanisā bhāvanāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṃ– appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ ayaṃ tatiyā upanisā bhāvanāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ ayaṃ catutthī upanisā bhāvanāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Sambodhipakkhikānaṃ, āvuso, dhammānaṃ ayaṃ pañcamī upanisā bhāvanāya”.
“Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa– sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu.
“Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa– yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṃ– appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.
“Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa– āraddhavīriyo viharissati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
“Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa– paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.
“Tena ca pana, bhikkhave, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā– asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino, bhikkhave, anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan”ti Paṭhamaṃ.