北傳:中阿含42經 南傳:增支部10集1經 關涉主題:實踐/持戒等十階 (更新)
中阿含42經/何義經(習相應品)(莊春江標點)
  我聞如是
  一時遊舍衛國,在勝林給孤獨園。
  爾時,尊者阿難則於晡時燕坐起,往詣佛所,稽首禮足,卻住一面,白曰:
  「世尊!持戒為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!持戒者,令不悔義。阿難!若有持戒者,便得不悔。」
  復問:「世尊!不悔為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!不悔者,令歡悅義。阿難!若有不悔者,便得歡悅。」
  復問:「世尊!歡悅為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!歡悅者,令義。阿難!若有歡悅者,便得喜。」
  復問:「世尊!喜為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!喜者,令義。阿難!若有喜者,便得止身。」
  復問:「世尊!止為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!止者,令樂義。阿難!若有止者,便得覺樂。」
  復問:「世尊!樂為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!樂者,令定義。阿難!若有樂者,便得定心。」
  復問:「世尊!定為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!定者,令見如實、知如真義。阿難!若有定者,便得見如實、知如真。」
  復問:「世尊!見如實、知如真為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!見如實、知如真者,令義。阿難!若有見如實、知如真者,便得厭。」
  復問:「世尊!厭為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!厭者,令無欲義。阿難!若有厭者,便得無欲。」
  復問:「世尊!無欲為何義?」
  世尊答曰:
  「阿難!無欲者,令解脫義。阿難!若有無欲者,便得解脫一切淫、怒、癡。是為,阿難!因持戒便得不悔;因不悔便得歡悅;因歡悅便得喜;因喜便得止;因止便得樂;因樂便得定。阿難!多聞聖弟子因定便得見如實、知如真;因見如實、知如真便得厭;因厭便得無欲;因無欲便得解脫;因解脫便知解脫生已盡梵行已立所作已辦不更受有,知如真。阿難!是為法法相益、法法相因,如是,此戒趣至第一,謂:度此岸,得至彼岸。」
  佛說如是,尊者阿難及諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。

增支部10集1經/為了什麼目的經(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  那時,尊者阿難去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!善戒是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!善戒的目的是不後悔,效益是不後悔。」
  「大德!但不後悔是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!不後悔的目的是欣悅,效益是欣悅。」
  「大德!但欣悅是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!欣悅的目的是喜,效益是喜。」
  「大德!但喜是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!喜的目的是寧靜,效益是寧靜。」
  「大德!但寧靜是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!寧靜的目的是樂,效益是樂。」
  「大德!但樂是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!樂的目的是定,效益是定。」
  「大德!但定是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!定的目的是如實智見,效益是如實智見。」
  「大德!但如實智見是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!如實智見的目的是厭與離貪,效益是厭與離貪。」
  「大德!但厭與離貪是為了什麼目的,有什麼效益呢?」
  「阿難!厭與離貪的目的是解脫智見,效益是解脫智見。
  阿難!像這樣,善戒的目的是不後悔,效益是不後悔;不後悔的目的是欣悅,效益是欣悅;欣悅的目的是喜,效益是喜;喜的目的是寧靜,效益是寧靜;寧靜的目的是樂,效益是樂;樂的目的是定,效益是定;定的目的是如實智見,效益是如實智見;如實智見的目的是厭與離貪,效益是厭與離貪;厭與離貪的目的是解脫智見,效益是解脫智見。阿難!像這樣,善戒次第地來到最高。」

巴利語經文(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
AN.10.1/ 1. Kimatthiyasuttaṃ
   1. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca–
   “Kimatthiyāni bhante, kusalāni sīlāni kimānisaṃsānī”ti? “Avippaṭisāratthāni kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsānī”ti.
   “Avippaṭisāro pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṃso”ti? “Avippaṭisāro kho, ānanda, pāmojjattho pāmojjānisaṃso”ti .
   “Pāmojjaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsan”ti? “Pāmojjaṃ kho, ānanda, pītatthaṃ pītānisaṃsan”ti.
   “Pīti pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṃsā”ti? “Pīti kho, ānanda, passaddhatthā passaddhānisaṃsā”ti.
   “Passaddhi pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṃsā”ti? “passaddhi kho ānanda, sukhatthā sukhānisaṃsā”ti.
   “Sukhaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsan”ti? “sukhaṃ kho, ānanda, samādhatthaṃ samādhānisaṃsan”ti
   “Samādhi pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṃso”ti? “samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso”ti.
   “Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsan”ti? “yathābhūtañāṇadassanaṃ kho, ānanda, nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsan”ti.
   “Nibbidāvirāgo pana, bhante kimatthiyo kimānisaṃso”ti? “nibbidāvirāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso.
   “Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni; avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso; pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ; pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā; passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā; sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ; samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso; yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ; nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī”ti. Paṭhamaṃ.
南北傳經文比對(莊春江作):
  「法法相益、法法相因」(法使法潤澤;法使法完成),參看MA.43。