經號:   
   (長部21經 更新)
長部21經/帝釋的詢問經(大品[第二])(莊春江譯)[DA.14, MA.134]
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在摩揭陀國王舍城東方,名叫芒果林的婆羅門村落北邊能知山因陀沙羅樹洞中。當時,天帝釋見世尊的熱心生起。那時,天帝釋想這個:「現在,世尊、阿羅漢遍正覺者住在哪裡?」天帝釋看見住在摩揭陀國王舍城東方,名叫芒果林的婆羅門村落北邊能知山因陀沙羅樹洞中的世尊。看見後,召喚三十三天天神們:「親愛的先生!這位世尊、阿羅漢、遍正覺者住在摩揭陀國王舍城東方,名叫芒果林的婆羅門村落北邊能知山因陀沙羅樹洞中。親愛的先生!那麼,在這種情況下,願我們前往見那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」「是的,你的[話]是吉祥的。」那些三十三天天神回答天帝釋。(344)
  那時,天帝釋召喚乾達婆天子五髻:「親愛的五髻!這位世尊住在摩揭陀國王舍城東方,名叫芒果林的婆羅門村落北邊能知山因陀沙羅樹洞中,親愛的五髻!那麼,在這種情況下,願我們前往見那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」「是的,你的[話]是吉祥的。」乾達婆天子五髻回答天帝釋後,拿起淡黃色的橡木琵琶琴後,來到帝釋的隨行。(345)
  那時,被置於前面的天帝釋被三十三天神們、乾達婆天子五髻跟隨,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在三十三天消失,出現在摩揭陀國王舍城東方,名叫芒果林的婆羅門村落北邊能知山。當時,能知山與芒果林的婆羅門村落變成非常光亮,如以那個諸天的天威,以至於在村落周圍的人們這麼說:「確實今日能知山被點燃,確實今日能知山燃燒,確實今日能知山輝耀,為什麼確實今日能知山與芒果林的婆羅門村落變成非常光亮?」他們變成驚怖的、生起身毛豎立的。(346)
  那時,天帝釋召喚乾達婆天子五髻:「親愛的五髻!有禪定的、愛好禪定的、{那個獨坐中的}[無間獨坐的]如來,以像我這樣的是難往見的。五髻!那麼,在這種情況下,願你先使世尊歡喜。親愛的!被你先使歡喜,之後願我們前往見那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」「是的,你的[話]是吉祥的。」乾達婆天子五髻回答天帝釋後,拿起淡黃色的橡木琵琶琴後,去因陀沙羅樹洞處。抵達後[心想]:「就在這範圍,世尊與我將是既不在過遠處,也不在過近處,且他將聽到我的聲音。」他在一旁站立。(347)
五髻歌唱的偈頌
  在一旁站立的乾達婆天子五髻使聽到淡黃色的橡木琵琶琴,以及說這些與有關的,與法有關的,與僧團有關的,與欲有關的偈頌
  「跋陀!我禮拜你的父親,太陽輝耀者!丁玻魯,
   美女的你以他被出生,我的喜歡產生。
   如風對流汗者是可愛的,如飲水對口渴者,
   你對我是可愛的天女,如法對阿羅漢。
   如藥物對病苦者,如食物對飢餓者,
   跋陀!請你使我變寂靜,如以水對燃燒的。
   對冷水的蓮花池:以成雙的花糸花粉,
   如被熱乾枯的象,願投入你的乳房腹部
   如超出鉤棍的象,戳刺棒槍被我征服,
   我不知道原因,被特徵腿迷醉。
   我有在你上貪求的心,心已變易,
   我不能夠捨棄,如已吞鉤的魚。
   美腿的跋陀!請你擁抱我,溫柔眼睛者!請你擁抱我,
   美女!擁抱我,這被我希求。
   唉!我的欲是少的:在有捲髮者上,
   種種情況生起,如在阿羅漢上的供養
   凡我有所做的福德,在像這樣的阿羅漢們上,
   所有肢體美者!我的那個,與你一起被結果實。
   凡我有所做的福德,在這大地圓周,
   所有肢體美者!我的那個,與你一起被結果實。
   如釋迦之子以禪定,專一、明智、具念,
   牟尼不死欲求者:太陽輝耀者!我對你。
   又如牟尼會歡喜,到達最高的正覺後,
   美女!這樣我會歡喜,已與你到達性交。
   如果帝釋會給與我願望,三十三天的主宰者,
   跋陀!我們會選擇你,我的欲是這麼堅固的。
   對如花盛開不久的沙羅樹:極聰明者!對你的父親,
   禮拜的我禮敬,凡有像這樣的她之後裔者。」(348)
  在這麼說時,世尊對乾達婆天子五髻說這個:「五髻!你的絃聲與歌聲以及歌聲與絃聲合流,五髻!而且,你的絃聲對歌聲以及歌聲對絃聲不超越,五髻!那麼,什麼時候這些與佛有關的,與法有關的,與僧團有關的,與欲有關的偈頌被你聚集?」「大德!這裡,有一次,初現正覺的世尊住在優樓頻螺,尼連禪河邊牧羊人的榕樹處。大德!當時,我欲求(期待)那位乾達婆王丁玻魯的女兒,名叫跋陀-太陽輝耀者,大德!然而,那位姊妹是其他的有欲者:戰車御車手摩得利的兒子,名叫冠毛。大德!由於我以任何方式都沒得到那位姊妹,那時,我拿起淡黃色的橡木琵琶琴後,去乾達婆王丁玻魯的住處。抵達後,使聽到淡黃色的橡木琵琶琴,以及說這些與佛有關的,與法有關的,與僧團有關的,與欲有關的偈頌:
  『跋陀!我禮拜你的父親,太陽輝耀者!丁玻魯,
   以他美女的你被出生,我的喜歡產生。
   ……(中略)
   對如花已盛開不久的沙羅樹:極聰明者!對你的父親,
   禮拜的我禮敬,凡有像這樣的她之後裔者。』
  大德!在這麼說時,跋陀-太陽輝耀者對我說這個:『親愛的先生!那位世尊沒被我當面看見,但是,那位世尊在三十三天善法堂就被跳舞的我聽聞。親愛的先生!由於你稱讚那位世尊,願今天我們有聚集。』大德!那就有我們與那位姊妹的一起聚集。但,從那次之後到現在沒有。」(349)
帝釋請你前往
  那時,天帝釋想這個:「乾達婆天子五髻與世尊以及世尊與五髻互相問候。」那時,天帝釋召喚乾達婆天子五髻:「親愛的五髻!請你為我向世尊問訊:『大德!天帝釋包含大臣包含侍從以頭禮拜世尊的足。』」「是的,你的[話]是吉祥的。」乾達婆天子五髻回答天帝釋後,向世尊問訊:『大德!天帝釋包含大臣包含侍從以頭禮拜世尊的足。』」「五髻!這樣,願天帝釋包含大臣包含侍從有樂,因為諸天、人們、諸阿修羅、諸龍、諸乾達婆,以及凡其他存在的個個種類是想要樂的。」(350)
  而且,諸如來也這樣對像這樣大影響力的夜叉歡迎。被歡迎的天帝釋進入世尊的因陀沙羅樹洞後,向世尊問訊後,在一旁站立。三十三天天神們也進入因陀沙羅樹洞後,向世尊問訊後,在一旁站立。乾達婆天子五髻也進入因陀沙羅樹洞後,向世尊問訊後,在一旁站立。
  當時,因陀沙羅樹洞有不平整的變成平整的,有障礙的變成寬敞的,在洞窟中黑暗消失,光明生起,如以那個諸天的天威。(351)
  那時,世尊對天帝釋說這個:「對多麼許多工作的、許多應該被做的尊者憍尸迦,這是不可思議的,對尊者憍尸迦,這是未曾有的,即:這裡的到來。 」「大德!長久地,我想要前來見世尊,但是,對三十三天,總以某種應該被作的義務成為忙碌的,我都不能夠前來見世尊。大德!這裡,有一次,世尊住在舍衛城沙勒勒樹屋。大德!那時,我去舍衛城見世尊。大德!當時,世尊以某個定坐著,而毘沙門天王名叫布若滴的侍者對世尊合掌禮敬地站立,為侍奉者著。大德!那時,我對布若滴說這個:『姊妹!請你為我向世尊問訊:「大德!天帝釋包含大臣包含侍從以頭禮拜世尊的足。」』大德!在這麼說時,那位布若滴對我說這個:『親愛的先生!對見世尊是非適當時機,世尊已獨坐。』『姊妹!那樣的話,當世尊從那個禪定出來,那時,請你以我的名義向世尊問訊:「大德!天帝釋包含大臣包含侍從以頭禮拜世尊的足。」』大德!那位姊妹是否為我向世尊問訊?世尊記得那位姊妹的言語?」「天帝!那位姊妹向我問訊,我記得那位姊妹的言語。此外,以尊者的車輞聲,我從那個定中出來。」「大德!凡那些比我更先往生的三十三天身,從他們的面前被我聽聞,從面前被領受:『當諸如來、阿羅漢、遍正覺者在世間出現,使天族充滿,阿修羅族被減損。』大德!這被我當面看見它:當如來、阿羅漢、遍正覺者在世間出現,使天族充滿,阿修羅族被減損。(352)
守護者的事
  大德!這裡,就在迦毘羅衛城有一位名叫守護者的釋迦族女孩,她是在佛上淨信者,在法上淨信者,在僧團上淨信者,在諸戒上完全的實行者,她使女子的狀態脫離、修習男子的狀態後,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,三十三天們的共住狀態,來到我們兒子的狀態,在那裡,他們也這麼知道他『守護者天子,守護者天子』。大德!還有其他三位在世尊處行梵行比丘往生下劣的乾達婆身,賦有、擁有五種欲自娛的他們來到我們的侍者、我們的侍奉。守護者天子斥責來到我們的侍者、我們的侍奉的他們:『親愛的先生!而臉向哪裡:你們聽聞那位世尊的法?我只是位女子:在佛上淨信者,在法上淨信者,在僧團上淨信者,在諸戒上完全的實行者,使女子的狀態脫離、修習男子的狀態後,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,三十三天們的共住狀態,來到天帝釋兒子的狀態,這裡,他們也這麼知道我「守護者天子,守護者天子」。親愛的先生!然而,你們在世尊處行梵行後,往生下劣的乾達婆身。先生!我們確實看到難看的形色:凡我們看到同法者們往生下劣的乾達婆身。』大德!被守護者天子斥責的他們中,二位天神就在當生得到念,成為梵輔天身,然而,一位還居住在欲處。」(353)
  「我是有眼的優婆夷,我的名字也是『守護者』,
   是在佛與法上極淨信者,而我以淨信心侍奉僧團。
   就以那位世尊的善法性,我成為帝釋的大威力兒子,
   有光輝者往生三十三天,這裡他們也知道我『守護者』。
   那時我看見在以前所見的比丘們,走入乾達婆身的住者,
   與這幾位那些喬達摩弟子:而凡我們在以前是生為人的。
   我們以食物飲料侍奉,在自己的住處善待腳後
   而這些尊師的臉向哪裡:領受佛的諸法?
   法應該被各自體驗:被有眼者隨覺的、善教導的,
   我就侍奉著你們,聽聞聖者善說的後。
   我成為帝釋的大威力兒子,有光輝者往生三十三天,
   但跟隨(侍奉)最上者的你們,行無上的梵行後,
   尊師們往生下劣身:有不適當的往生。
   我們確實看到難看的形色,同法者們往生下劣身,
   尊師們走到乾達婆身,你們來到對諸天侍奉。
   屬於在家居住的我,請看這個殊勝狀態,
   是女子後今日我確實是男天神,具備天界的諸欲。」
  「他們被喬達摩弟子呵責,來到急迫感同意守護者:
   來吧!讓我們奮進,讓我們奮進,
   不要我們是服侍他人的。
   他們中兩位發動活力,回憶著喬達摩諸教說,
   就在此處使諸心離被染後,在諸欲上看見過患
   那些欲結縛繫縛,波旬束縛(軛)是難超越的,
   如龍象切斷沈沒的繩索後,兩位超越三十三天天神。
   包括帝釋天的包括生主神的,在善法堂近坐的全部,
   超越那些坐著的,英雄們是離貪離塵的作者。
   看見他們後襪瑟哇作急迫感征服天在一群天神的當中:
  『以這些那些往生下劣身者,超越三十三天天神們。』
   傾聽生起急迫感之語後,那位守護者對襪瑟哇說:
  『在人的世界中佛是人類的因陀羅,欲的征服者被知道為『釋迦牟尼』。
   他們正是他失去念的兒子,被我督促的他們得到念,
   他們三位中一位住在這裡,走到乾達婆身的住者,
   而兩位是正覺之路的隨行者,以入定的狀態他們都輕蔑諸天。
   像這樣在這裡有法的顯示,在那種情況下任何弟子不懷疑什麼,
   渡過暴流者、切斷疑者,讓我們禮敬佛-勝利者、人類的因陀羅。
   凡他們在這裡知道法後,他們到達殊勝,
   梵輔身:他們中兩位到達殊勝者。
   為了那個法的獲得,親愛的先生!我們到來,
   被世尊允許,親愛的先生!願我們問問題。」(354)
  那時,世尊想這個:「這位夜叉長久是清淨的,凡祂將問我任何問題,祂將全部問只伴隨利益的,非伴隨無益的,且凡我將解答祂的問題,祂都將快速地了知。」(355)
  那時,世尊以偈頌對天帝釋說:
  「襪瑟哇!請你問我問題:凡任何你在心(意)中想要,
   就對一一那個問題,我為你作終結。」(356)
  初誦分終了。
  被世尊允許的天帝釋問世尊這第一個問題:
  「親愛的先生!以什麼結,那些天、人、阿修羅、龍、乾達婆,以及凡其他存在的個個種類,像這樣,他們想:『願我們住於無怨恨的、無棍棒的、無敵對的、無瞋害的、無敵意的。』然而他們卻住於有怨恨的、有棍棒的、有敵對的、有瞋害的、有敵意的?」在這裡,天帝釋問世尊問題。世尊解答他所問的問題:
  「天帝!以嫉妒慳吝結,那些天、人、阿修羅、龍、乾達婆,以及凡其他存在的個個種類,像這樣,他們想:『願我們住於無怨恨的、無棍棒的、無敵對的、無瞋害的、無敵意的。』然而他們卻住於有怨恨的、有棍棒的、有敵對的、有瞋害的、有敵意的。」世尊如此地解答天帝釋所問的問題。悅意的天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說:「這是這樣,世尊!這是這樣,善逝!在這裡,聽聞世尊的問題解說後,我的懷疑已度脫,疑惑已消失。」(357)
  像這樣,天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說後,更進一步問世尊問題:
  「親愛的先生!那麼,嫉妒慳吝,什麼為因?什麼為?什麼生的?什麼為根源呢?在什麼存在時嫉妒慳吝存在?在什麼不存在時嫉妒慳吝不存在?」「天帝!嫉妒慳吝,可愛的不可愛的為因,可愛的不可愛的為集,可愛的不可愛的生的,可愛的不可愛的為根源,在可愛的不可愛的存在時嫉妒與慳吝存在;在可愛的不可愛的不存在時嫉妒與慳吝不存在。」
  「親愛的先生!那麼,可愛的不可愛的,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?在什麼存在時可愛的不可愛的存在?在什麼不存在時可愛的不可愛的不存在?」
  「天帝!可愛的不可愛的,意欲為因,意欲為集,意欲生的,意欲為根源,在意欲存在時可愛的不可愛的存在;在意欲不存在時可愛的不可愛的不存在。」
  「親愛的先生!那麼,意欲,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?在什麼存在時意欲存在?在什麼不存在時意欲不存在?」「天帝!意欲,為因,尋為集,尋生的,尋為根源,在尋存在時意欲存在;在尋不存在時意欲不存在。」
  「親愛的先生!那麼,尋,什麼為因?什麼為集?什麼生的?什麼為根源?在什麼存在時尋存在?在什麼不存在時尋不存在?」「天帝!尋,虛妄想之部分為因,虛妄想之部分為集,虛妄想之部分生的,虛妄想之部分為根源,在虛妄想之部分存在時尋存在;在虛妄想之部分不存在時尋不存在。」
  「親愛的先生!那麼,怎樣行道的比丘是適合導向虛妄想之部分滅道跡的行者?」(358)
受之業處
  「天帝!我以二種說喜悅:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說憂:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說平靜:應該被實行及不應該被實行。(359)
  『天帝!我以二種說喜悅:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道喜悅:『當我實行這個喜悅時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的喜悅不應該被實行。在那裡,凡如果知道喜悅:『當我實行這個喜悅時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的喜悅應該被實行。在那裡,凡如果有尋、有伺,凡如果無尋、無伺,凡那些無尋、無伺是更勝妙的。『天帝!我以二種說喜悅:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。(360)
  『天帝!我也以二種說憂:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道憂:『當我實行這個憂時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的憂不應該被實行。在那裡,凡如果知道憂:『當我實行這個憂時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的憂應該被實行。在那裡,凡如果有尋、有伺,凡如果無尋、無伺,凡那些無尋、無伺是更勝妙的。『天帝!我也以二種說憂:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。(361)
  『天帝!我也以二種說平靜:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道平靜:『當我實行這個平靜時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的平靜不應該被實行。在那裡,凡如果知道平靜:『當我實行這個平靜時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的平靜應該被實行。在那裡,凡如果有尋、有伺,凡如果無尋、無伺,凡那些無尋、無伺是更勝妙的。『天帝!我也以二種說平靜:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。(362)
  天帝!這樣行道的比丘是適合導向虛妄想之部分滅道跡的行者。」世尊如此地解答天帝釋所問的問題。悅意的天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說:「這是這樣,世尊!這是這樣,善逝!在這裡,聽聞世尊的問題解說後,我的懷疑已度脫,疑惑已消失。」(363)
波羅提木叉自制
  像這樣,天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說後,更進一步問世尊問題:
  「親愛的先生!那麼,怎樣行道的比丘是為了波羅提木叉自制的行者?」「天帝!我以二種說身行為:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說語行為:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說遍求:應該被實行及不應該被實行。
  『天帝!我以二種說身行為:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道身行為:『當我實行這個身行為時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的身行為不應該被實行。在那裡,凡如果知道身行為:『當我實行這個身行為時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的身行為應該被實行。『天帝!我以二種說身行為:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。
  『天帝!我也以二種說語行為:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道語行為:『當我實行這個語行為時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的語行為不應該被實行。在那裡,凡如果知道語行為:『當我實行這個語行為時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的語行為應該被實行。『天帝!我也以二種說語行為:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。
  『天帝!我也以二種說遍求:應該被實行及不應該被實行。』又,像這樣這個被說,緣於什麼而這個被說?在那裡,凡如果知道遍求:『當我實行這個遍求時,諸不善法增加,諸善法衰退。』像這樣的遍求不應該被實行。在那裡,凡如果知道遍求:『當我實行這個遍求時,諸不善法衰退,諸善法增加。』像這樣的遍求應該被實行。『天帝!我也以二種說遍求:應該被實行、不應該被實行。』像這樣,凡那個被說,這是緣於這個被說。
  天帝!這樣行道的比丘是為了波羅提木叉自制的行者。」世尊如此地解答天帝釋所問的問題。悅意的天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說:「這是這樣,世尊!這是這樣,善逝!在這裡,聽聞世尊的問題解說後,我的懷疑已度脫,疑惑已消失。」(364)
根自制
  像這樣,天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說後,更進一步問世尊問題:
  「親愛的先生!那麼,怎樣行道的比丘是為了根自制的行者?」「天帝!我以二種說能被眼識知的色:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說能被耳識知的聲音:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說能被鼻識知的氣味:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說能被舌識知的味道:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說能被身識知的所觸:應該被實行及不應該被實行。天帝!我也以二種說能被意識知的法:應該被實行及不應該被實行。」
  在這麼說時,天帝釋對世尊說這個:
  「大德!我這樣詳細地了知被世尊以簡要說的這個義理:大德!如這樣,當實行能被眼識知的色時,諸不善法增加,諸善法衰退,像這樣能被眼識知的色不應該被實行。大德!以及如這樣,當實行能被眼識知的色時,諸不善法衰退,諸善法增加,像這樣能被眼識知的色應該被實行。大德!以及如這樣,當實行能被耳識知的聲音……(中略)實行能被鼻識知的氣味……實行能被舌識知的味道……實行能被身識知的所觸……當實行能被意識知的法時,諸不善法增加,諸善法衰退,像這樣能被意識知的法不應該被實行。大德!以及如這樣,當實行能被意識知的法時,諸不善法衰退,諸善法增加,像這樣能被意識知的法應該被實行。
  大德!當我這樣詳細地了知被世尊以簡要說的這個義理時,聽聞世尊的問題解說後,我的懷疑已度脫,疑惑已消失。」(365)
  像這樣,天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說後,更進一步問世尊問題:
  「親愛的先生!一切沙門婆羅門都是單一論說者、單一戒者、單一意欲者、單一取著者嗎?」「天帝!一切沙門婆羅門不是單一論說者、單一戒者、單一意欲者、單一取著者。」
  「親愛的先生!那麼,為何一切沙門婆羅門不是單一論說者、單一戒者、單一意欲者、單一取著者?」「天帝!世間有許多界、種種界。在那個許多界、種種界的世間中,眾生們不論就什麼界執著,他們就對一一那個剛毅地、執取地執著後斷定(說):『這才是真實的,其它都是空虛的。』因此,一切沙門婆羅門不是單一論說者、單一戒者、單一意欲者、單一取著者。」
  「親愛的先生!一切沙門婆羅門都是究竟終結者、究竟軛安穩者、究竟梵行者、究竟完結者嗎?」「天帝!一切沙門婆羅門不是究竟終結者、究竟軛安穩者、究竟梵行者、究竟完結者。」「親愛的先生!那麼,為何一切沙門婆羅門不是究竟終結者、究竟軛安穩者、究竟梵行者、究竟完結者?」「天帝!凡渴愛之滅盡解脫的比丘們,他們是究竟終結者、究竟軛安穩者、究竟梵行者、究竟完結者。因此,一切沙門婆羅門不是究竟終結者、究竟軛安穩者、究竟梵行者、究竟完結者。」世尊如此地解答天帝釋所問的問題。悅意的天帝釋歡喜、隨喜世尊所說:「這是這樣,世尊!這是這樣,善逝!在這裡,聽聞世尊的問題解說後,我的懷疑已度脫,疑惑已消失。」(366)
  像這樣,天帝釋歡喜、隨喜世尊的所說後,更進一步問世尊問題:
  「大德!擾動是病,擾動是腫瘤,擾動是箭,擾動拉這位男子入就一一那個有的生出處,因此,這位男子來到高的低的。大德!對諸問題,凡在這裡外的其他沙門婆羅門處,我都沒得到允許。那些被世尊為我解答。還有,我的長久潛伏的懷疑、疑惑之箭,而那個被世尊拔除。」
  「天帝!你記得(證知)在其他沙門婆羅門處已問這些問題嗎?」「大德!我記得在其他沙門婆羅門處已問這些問題。」「天帝!那麼,他們如怎樣解答?如果對你不麻煩,請你說。」「大德!對我不麻煩,如果於該處坐著的是世尊或世尊形色者。」「天帝!那樣的話,請你說。」「大德!那個我認為凡住在林野的、住邊地的沙門婆羅門,我去見他們後問這些問題,他們不解說被我問的。不解說者們反問我:『尊者是什麼名字?』我回答他們問的:『親愛的先生!我是天帝釋。』他們就更進一步反問我:『帝釋!那麼,尊者作什麼業後到達這個狀態(處)?』我教導在他們處如是聽聞的、如是學得的法,他們僅以那樣程度成為悅意的:『天帝釋被我們看見,以及凡確實我們問,而他為我們解答。』既然那樣,他們就變成我的弟子,而非我變成他們的。大德!然而,我是世尊的弟子,是入流者、不墮惡趣法者、決定者正覺為彼岸者。」(367)
喜悅的獲得之談論
  「天帝!你記得在這之前有像這樣信受的獲得、喜悅的獲得嗎?」「大德!我記得在這之前有像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。」「天帝!那麼,如怎樣你記得在這之前有像這樣信受的獲得、喜悅的獲得?」
  「大德!從前,神、阿修羅的戰鬥已群集。大德!又,在那場戰鬥中,天神們戰勝,阿修羅們敗北。大德!打勝那場戰鬥後,戰勝戰鬥的那個我想這個:『現在,凡天的滋養素,連同凡阿修羅的滋養素,這兩者諸天將受用。』大德!但,那個我的信受的獲得、喜悅的獲得是有棍棒的領域、有刀劍的領域,不對、不對離貪、不對、不對寂靜、不對正智、不對正覺、不對涅槃轉起。大德!但,聽聞世尊的法後,凡我的這個信受的獲得、喜悅的獲得是無棍棒的領域、無刀劍的領域,對厭、對離貪、對滅、對寂靜、對正智、對正覺、對涅槃轉起。」(368)
  「天帝!那麼,看見什麼義理的你告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得呢?」「大德!看見六個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得:
  當就住立在這裡,我是天神生命類時,
  以及更進一步壽命被我得到,親愛的先生!請你這麼知道。
  大德!看見這第一個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  從天身死沒的我,捨棄非人的壽命後,
  我將不癡地入(去)胎,於該處我的心(意)喜樂。
  大德!看見這第二個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  不癡慧的那個我,住於在教說上愛好的,
  我將以真理住,正知的、朝向念的。
  大德!看見這第三個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  而當我以真理行時,如果將有正覺,
  我將住於了知者,那就將有終結。
  大德!看見這第四個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  從人身死沒的我,捨棄人的壽命後,
  我將再成為天神,在世界中最高天的天神。
  大德!看見這第五個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  祂們是更勝妙的天神,有名聲的色究竟天,
  在最後存在時,那個將是住處。
  大德!看見這第六個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。
  大德!看見這六個義理的我告知像這樣信受的獲得、喜悅的獲得。」(369)
  「意向未完成者,懷疑者、有疑惑者,
   我長時間地伺察,探求著如來。
   我認為凡如果是沙門們:獨居的居住者,
   我認為確實是『正覺者』,我去接近他們。
   怎樣是成功?怎樣是失敗?
   像被這樣問他們不解說:在道與諸道跡上。
   當他們確實知道我,天帝釋已到來,
   他們確實還問我:作什麼後你到達這個。
   我如聽聞的教導他們法:在人們處聽聞的,
   他們以那個成為悅意的:『而我們已看見襪瑟哇。』
   但當我看見佛陀時,有懷疑的度脫,
   今日那個我是離害怕者:侍奉正覺者後。
   對渴愛之箭的破壞者,對無與倫比的佛陀,
   我應該禮拜大英雄,太陽族人的佛陀。
   等同凡我們應該對梵天做[禮拜],親愛的先生!與天神們,
   所以今日我們將對你做,來吧!我們要親自對你做。
   你就是正覺者,你是無上的大師
   在包括天的世間中,沒有與你對等者。」(370)
  那時,天帝釋召喚乾達婆天子五髻:「親愛的五髻!你對我是多助益者:凡你先使世尊歡喜,親愛的!被你先使歡喜,之後我前往見世尊、阿羅漢、遍正覺者。我或將置[你]於父親的位置(處)上,你將成為乾達婆王,且我將施與你跋陀-太陽輝耀者,因為她被你希求。」
  那時,天帝釋以手碰觸地後,吟出優陀那三次:「對那位世尊、阿羅漢、遍正覺者禮敬。」
  還有,在當這個解說被說時,天帝釋的遠塵、離垢之法眼生起:「凡任何集法全部是滅法。」以及其他八千位天神的。像這樣,凡被天帝釋希求的諸問題被問,那些被世尊解說,因此,「帝釋的詢問」就為這個解說的「名稱」。(371)
  帝釋的詢問經第八終了。
DN.21/(8) Sakkapañhasuttaṃ
   344. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi– “kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho”ti? Addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṃ magadhesu viharantaṃ pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Disvāna deve tāvatiṃse āmantesi– “ayaṃ, mārisā, bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi pana, mārisā, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhan”ti? “Evaṃ bhaddantavā”ti kho devā tāvatiṃsā sakkassa devānamindassa paccassosuṃ.
   345. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi– “ayaṃ, tāta pañcasikha, bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi pana tāta pañcasikha, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhan”ti? “Evaṃ bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaṃ upāgami.
   346. Atha kho sakko devānamindo devehi tāvatiṃsehi parivuto pañcasikhena gandhabbadevaputtena purakkhato seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito magadhesu pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena. Apissudaṃ parito gāmesu manussā evamāhaṃsu– “ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatisu nāmajja vediyako pabbato jalatisu nāmajja vediyako pabbato kiṃsu nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo”ti saṃviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṃ.
   347. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi– “durupasaṅkamā kho, tāta pañcasikha, tathāgatā mādisena, jhāyī jhānaratā, tadantaraṃ paṭisallīnā. Yadi pana tvaṃ, tāta pañcasikha, bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi, tayā, tāta, paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhan”ti. “Evaṃ bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena indasālaguhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā “ettāvatā me bhagavā neva atidūre bhavissati nāccāsanne, saddañca me sossatī”ti ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Pañcasikhagītagāthā
   348. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesi, imā ca gāthā abhāsi buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā–
   “Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchase;
   Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama.
   “Vātova sedataṃ kanto, pānīyaṃva pipāsato;
   Aṅgīrasi piyāmesi, dhammo arahatāmiva.
   “Āturasseva bhesajjaṃ, bhojanaṃva jighacchato;
   Parinibbāpaya maṃ bhadde, jalantamiva vārinā.
   “Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ, yuttaṃ kiñjakkhareṇunā;
   Nāgo ghammābhitattova, ogāhe te thanūdaraṃ.
   “Accaṅkusova nāgova, jitaṃ me tuttatomaraṃ;
   Kāraṇaṃ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā.
   “Tayi gedhitacittosmi, cittaṃ vipariṇāmitaṃ;
   Paṭigantuṃ na sakkomi, vaṅkaghastova ambujo.
   “Vāmūru saja maṃ bhadde, saja maṃ mandalocane;
   Palissaja maṃ kalyāṇi, etaṃ me abhipatthitaṃ.
   “Appako vata me santo, kāmo vellitakesiyā;
   Anekabhāvo samuppādi, arahanteva dakkhiṇā.
   “Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ, arahantesu tādisu;
   Taṃ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṃ vipaccataṃ.
   “Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ, asmiṃ pathavimaṇḍale;
   Taṃ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṃ vipaccataṃ.
   “Sakyaputtova jhānena, ekodi nipako sato;
   Amataṃ muni jigīsāno, tamahaṃ sūriyavacchase.
   “Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamaṃ;
   Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi, missībhāvaṃ gato tayā.
   “Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
   Tāhaṃ bhadde vareyyāhe, evaṃ kāmo daḷho mama.
   “Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ, pitaraṃ te sumedhase;
   Vandamāno namassāmi, yassā setādisī pajā”ti.
   349. Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ etadavoca– “saṃsandati kho te, pañcasikha, tantissaro gītassarena, gītassaro ca tantissarena; na ca pana te pañcasikha, tantissaro gītassaraṃ ativattati, gītassaro ca tantissaraṃ. Kadā saṃyūḷhā pana te, pañcasikha, imā gāthā buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā”ti? “Ekamidaṃ, bhante, samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho Tena kho panāhaṃ, bhante, samayena bhaddā nāma sūriyavacchasā timbaruno gandhabbarañño dhītā, tamabhikaṅkhāmi. Sā kho pana, bhante, bhaginī parakāminī hoti; sikhaṇḍī nāma mātalissa saṅgāhakassa putto, tamabhikaṅkhati. Yato kho ahaṃ, bhante, taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci pariyāyena. Athāhaṃ beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesiṃ, imā ca gāthā abhāsiṃ buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā–
   “Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchase;
   Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama. …Pe…
   Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ, pitaraṃ te sumedhase;
   Vandamāno namassāmi, yassā setādisī pajā”ti.
   “Evaṃ vutte, bhante, bhaddā sūriyavacchasā maṃ etadavoca– ‘na kho me, mārisa, so bhagavā sammukhā diṭṭho api ca sutoyeva me so bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ upanaccantiyā. Yato kho tvaṃ, mārisa, taṃ bhagavantaṃ kittesi, hotu no ajja samāgamo’ti. Soyeva no, bhante, tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi. Na ca dāni tato pacchā”ti.
Sakkūpasaṅkama
   350. Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi – “paṭisammodati pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavatā, bhagavā ca pañcasikhenā”ti. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi– “abhivādehi me tvaṃ, tāta pañcasikha, bhagavantaṃ– ‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’ti”. “Evaṃ bhaddantavā”ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā bhagavantaṃ abhivādeti– “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. “Evaṃ sukhī hotu, pañcasikha, sakko devānamindo sāmacco saparijano; sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā”ti.
   351. Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti. Abhivadito sakko devānamindo bhagavato indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Devāpi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
   Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi, sambādhā santī urundā samapādi, andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi, āloko udapādi yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena.
   352. Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – “acchariyamidaṃ āyasmato kosiyassa, abbhutamidaṃ āyasmato kosiyassa tāva bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṃ idhāgamanan”ti. “Cirapaṭikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo; api ca devānaṃ tāvatiṃsānaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo; evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ekamidaṃ, bhante, samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgārake. Atha khvāhaṃ, bhante, sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya. Tena kho pana, bhante, samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti, bhūjati ca nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti, pañjalikā namassamānā tiṭṭhati. Atha khvāhaṃ, bhante, bhūjatiṃ etadavocaṃ ‘abhivādehi me tvaṃ, bhagini, bhagavantaṃ– “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. Evaṃ vutte, bhante, sā bhūjati maṃ etadavoca– ‘akālo kho, mārisa, bhagavantaṃ dassanāya; paṭisallīno bhagavā’ti. ‘Tena hī, bhagini, yadā bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti, atha mama vacanena bhagavantaṃ abhivādehi– “sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. Kacci me sā, bhante, bhaginī bhagavantaṃ abhivādesi? Sarati bhagavā tassā bhaginiyā vacanan”ti? “Abhivādesi maṃ sā, devānaminda, bhaginī, sarāmahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ. Api cāhaṃ āyasmato nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito”ti. “Ye te, bhante, devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā, tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’ti. Taṃ me idaṃ, bhante, sakkhidiṭṭhaṃ yato tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyāti.
Gopakavatthu
   353. “Idheva, bhante, kapilavatthusmiṃ gopikā nāma sakyadhītā ahosi buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī. Sā itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti– ‘gopako devaputto, gopako devaputto’ti. Aññepi, bhante, tayo bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā. Te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ. Te amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgate amhākaṃ pāricariyaṃ gopako devaputto paṭicodesi ‘kutomukhā nāma tumhe mārisā, tassa bhagavato dhammaṃ assuttha – ahañhi nāma itthikā samānā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sakkassa devānamindassa puttattaṃ ajjhupagatā. Idhāpi maṃ evaṃ jānanti “gopako devaputto gopako devaputto’ti. Tumhe pana, mārisā, bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā. Duddiṭṭharūpaṃ vata, bho, addasāma, ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanne’ti. Tesaṃ, bhante, gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitaṃ, eko pana devo kāme ajjhāvasi.
   354.“‘Upāsikā cakkhumato ahosiṃ,
   Nāmampi mayhaṃ ahu ‘gopikā’ti.
   Buddhe ca dhamme ca abhippasannā,
   Saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā.
   “‘Tasseva buddhassa sudhammatāya,
   Sakkassa puttomhi mahānubhāvo.
   Mahājutīko tidivūpapanno,
   Jānanti maṃ idhāpi ‘gopako’ti.
   “‘Athaddasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe,
   Gandhabbakāyūpagate vasīne.
   Imehi te gotamasāvakāse,
   Ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtā.
   “‘Annena pānena upaṭṭhahimhā,
   Pādūpasaṅgayha sake nivesane.
   Kutomukhā nāma ime bhavanto,
   Buddhassa dhammāni paṭiggahesuṃ.
   “‘Paccattaṃ veditabbo hi dhammo,
   Sudesito cakkhumatānubuddho.
   Ahañhi tumheva upāsamāno,
   Sutvāna ariyāna subhāsitāni.
   “‘Sakkassa puttomhi mahānubhāvo,
   Mahājutīko tidivūpapanno.
   Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā,
   Anuttaraṃ brahmacariyaṃ caritvā.
   “‘Hīnaṃ kāyaṃ upapannā bhavanto,
   Anānulomā bhavatūpapatti.
   Duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma,
   Sahadhammike hīnakāyūpapanne.
   “‘Gandhabbakāyūpagatā bhavanto,
   Devānamāgacchatha pāricariyaṃ.
   Agāre vasato mayhaṃ,
   Imaṃ passa visesataṃ.
   “‘Itthī hutvā svajja pumomhi devo,
   Dibbehi kāmehi samaṅgibhūto’.
   Te coditā gotamasāvakena,
   Saṃvegamāpādu samecca gopakaṃ.
   “‘Handa viyāyāma byāyāma,
   Mā no mayaṃ parapessā ahumhā’.
   Tesaṃ duve vīriyamārabhiṃsu,
   Anussaraṃ gotamasāsanāni.
   “Idheva cittāni virājayitvā,
   Kāmesu ādīnavamaddasaṃsu.
   Te kāmasaṃyojanabandhanāni,
   Pāpimayogāni duraccayāni.
   “Nāgova sannāni guṇāni chetvā,
   Deve tāvatiṃse atikkamiṃsu.
   Sa-indā devā sapajāpatikā,
   Sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā.
   “Tesaṃ nisinnānaṃ abhikkamiṃsu,
   Vīrā virāgā virajaṃ karontā.
   Te disvā saṃvegamakāsi vāsavo,
   Devābhibhū devagaṇassa majjhe.
   “‘Imehi te hīnakāyūpapannā,
   Deve tāvatiṃse abhikkamanti’.
   Saṃvegajātassa vaco nisamma,
   So gopako vāsavamajjhabhāsi.
   “‘Buddho janindatthi manussaloke,
   Kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati.
   Tasseva te puttā satiyā vihīnā,
   Coditā mayā te satimajjhalatthuṃ.
   “‘Tiṇṇaṃ tesaṃ āvasinettha eko,
   Gandhabbakāyūpagato vasīno.
   Dve ca sambodhipathānusārino,
   Devepi hīḷenti samāhitattā.
   “‘Etādisī dhammappakāsanettha,
   Na tattha kiṃkaṅkhati koci sāvako.
   Nitiṇṇa-oghaṃ vicikicchachinnaṃ,
   Buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ’.
   “Yaṃ te dhammaṃ idhaññāya,
   Visesaṃ ajjhagaṃsu te.
   Kāyaṃ brahmapurohitaṃ,
   Duve tesaṃ visesagū.
   “Tassa dhammassa pattiyā,
   Āgatamhāsi mārisa.
   Katāvakāsā bhagavatā,
   Pañhaṃ pucchemu mārisā”ti.
   355. Atha kho bhagavato etadahosi– “dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkho, yaṃ kiñci maṃ pañhaṃ pucchissati, sabbaṃ taṃ atthasañhitaṃyeva pucchissati, no anatthasañhitaṃ. Yañcassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi, taṃ khippameva ājānissatī”ti.
   356. Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
   “Puccha vāsava maṃ pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;
   Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te”ti.
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito
   357. Katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā imaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi–
   “Kiṃ saṃyojanā nu kho, mārisa, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te– ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṃ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino”ti? Itthaṃ sakko devānamindo bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi–
   “Issāmacchariyasaṃyojanā kho, devānaminda, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te– ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṃ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino”ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi– “evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā”ti.
   358. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi–
   “Issāmacchariyaṃ pana, mārisa, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ; kismiṃ sati issāmacchariyaṃ hoti; kismiṃ asati issāmacchariyaṃ na hotī”ti? “Issāmacchariyaṃ kho, devānaminda, piyāppiyanidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ piyāppiyapabhavaṃ; piyāppiye sati issāmacchariyaṃ hoti, piyāppiye asati issāmacchariyaṃ na hotī”ti.
   “Piyāppiyaṃ kho pana, mārisa, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ; kismiṃ sati piyāppiyaṃ hoti; kismiṃ asati piyāppiyaṃ na hotī”ti? “Piyāppiyaṃ kho, devānaminda, chandanidānaṃ chandasamudayaṃ chandajātikaṃ chandapabhavaṃ; chande sati piyāppiyaṃ hoti; chande asati piyāppiyaṃ na hotī”ti.
   “Chando kho pana, mārisa, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo; kismiṃ sati chando hoti; kismiṃ asati chando na hotī”ti? “Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo; vitakke sati chando hoti; vitakke asati chando na hotī”ti.
   “Vitakko kho pana, mārisa, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo; kismiṃ sati vitakko hoti; kismiṃ asati vitakko na hotī”ti? “Vitakko kho, devānaminda, papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhā-jātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo; papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko hoti; papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotī”ti.
   “Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodha-sāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotī”ti?
Vedanākammaṭṭhānaṃ
   359. “Somanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi.
   360. “Somanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ ‘imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ ‘imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Somanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   361. “Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ ‘imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ ‘imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   362. “Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ ‘imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā upekkhā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ ‘imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā upekkhā sevitabbā. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   363. “Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotī”ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi– “evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata, tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā”ti.
Pātimokkhasaṃvaro
   364. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi–
   “Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotī”ti? “Kāyasamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Vacīsamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Pariyesanaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbam”pi.
   “Kāyasamācāraṃpāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ ‘imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ ‘imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. Kāyasamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “Vacīsamācāraṃpāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampī’ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ ‘imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ ‘imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. Vacīsamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “Pariyesanaṃpāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. Pariyesanaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
   “Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotī”ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi– “evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā”ti.
Indriyasaṃvaro
   365. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi–
   “Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu indriyasaṃvarāya paṭipanno hotī”ti? “Cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Sotaviññeyyaṃ saddaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Ghānaviññeyyaṃ gandhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Jivhāviññeyyaṃ rasaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampi. Manoviññeyyaṃ dhammaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi– sevitabbampi, asevitabbampī”ti.
   Evaṃ vutte, sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca–
   “Imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Yathārūpaṃ, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ Yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho, bhante, sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevato …pe… ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato… jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato… kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato… manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.
   “Imassa kho me, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānato tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā”ti.
   366. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi–
   “Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekanta-ajjhosānā”ti? “Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekanta-ajjhosānā”ti.
   “Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekanta-ajjhosānā”ti? “Anekadhātu nānādhātu kho, devānaminda, loko. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ yadeva sattā dhātuṃ abhinivisanti, taṃ tadeva thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti– ‘idameva saccaṃ moghamaññan’ti. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekanta-ajjhosānā”ti.
   “Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā Accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti? “Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti.
   “Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti? “Ye kho, devānaminda, bhikkhū taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā”ti.
   Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi– “evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā”ti.
   367. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ etadavoca–
   “Ejā, bhante, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Tasmā ayaṃ puriso uccāvacamāpajjati Yesāhaṃ, bhante, pañhānaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaṃ, te me bhagavatā byākatā. Dīgharattānusayitañca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ, tañca bhagavatā abbuḷhan”ti.
   “Abhijānāsi no tvaṃ, devānaminda, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti? “Abhijānāmahaṃ, bhante, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti. “Yathā kathaṃ pana te, devānaminda, byākaṃsu? Sace te agaru bhāsassū”ti. “Na kho me, bhante, garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā”ti. “Tena hi, devānaminda, bhāsassū”ti. “Yesvāhaṃ, bhante maññāmi samaṇabrāhmaṇā āraññikā pantasenāsanāti, tyāhaṃ upasaṅkamitvā ime pañhe pucchāmi, te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaṃyeva paṭipucchanti– ‘ko nāmo āyasmā’ti? Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi – ‘ahaṃ kho, mārisa, sakko devānamindo’ti. Te mamaṃyeva uttari paṭipucchanti– ‘kiṃ panāyasmā, devānaminda, kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto’ti? Tesāhaṃ yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desemi. Te tāvatakeneva attamanā honti– ‘sakko ca no devānamindo diṭṭho, yañca no apucchimhā, tañca no byākāsī’ti. Te aññadatthu mamaṃyeva sāvakā sampajjanti, na cāhaṃ tesaṃ. Ahaṃ kho pana, bhante, bhagavato sāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti
Somanassapaṭilābhakathā
   368. “Abhijānāsi no tvaṃ, devānaminda, ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhan”ti? “Abhijānāmahaṃ bhante, ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhan”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, devānaminda, abhijānāsi ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhan”ti?
   “Bhūtapubbaṃ, bhante, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhante, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājayiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmassa etadahosi– ‘yā ceva dāni dibbā ojā yā ca asurā ojā, ubhayametaṃ devā paribhuñjissantī’ti. So kho pana me, bhante, vedapaṭilābho somanassapaṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo kho pana me ayaṃ, bhante, bhagavato dhammaṃ sutvā vedapaṭilābho somanassapaṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī”ti.
   369. “Kiṃ pana tvaṃ, devānaminda, atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedesī”ti? “Cha kho ahaṃ, bhante, atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;
   Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisa.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, paṭhamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Cutāhaṃ diviyā kāyā, āyuṃ hitvā amānusaṃ;
   Amūḷho gabbhamessāmi, yattha me ramatī mano.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Svāhaṃ amūḷhapaññassa, viharaṃ sāsane rato;
   Ñāyena viharissāmi, sampajāno paṭissato.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, tatiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Ñāyena me carato ca, sambodhi ce bhavissati;
   Aññātā viharissāmi, sveva anto bhavissati.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Cutāhaṃ mānusā kāyā, āyuṃ hitvāna mānusaṃ;
   Puna devo bhavissāmi, devalokamhi uttamo.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, pañcamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Te paṇītatarā devā, akaniṭṭhā yasassino;
   Antime vattamānamhi, so nivāso bhavissati.
   “Imaṃ kho ahaṃ, bhante, chaṭṭhaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   “Ime kho ahaṃ, bhante, cha atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
   370.“Apariyositasaṅkappo vicikiccho kathaṃkathī.
   Vicariṃ dīghamaddhānaṃ, anvesanto tathāgataṃ.
   “Yassu maññāmi samaṇe, pavivittavihārino;
   Sambuddhā iti maññāno, gacchāmi te upāsituṃ.
   “‘Kathaṃ ārādhanā hoti, kathaṃ hoti virādhanā’;
   Iti puṭṭhā na sampāyanti, magge paṭipadāsu ca.
   “Tyassu yadā maṃ jānanti, sakko devānamāgato;
   Tyassu mameva pucchanti, ‘kiṃ katvā pāpuṇī idaṃ’.
   “Tesaṃ yathāsutaṃ dhammaṃ, desayāmi jane sutaṃ;
   Tena attamanā honti, ‘diṭṭho no vāsavoti ca’.
   “Yadā ca buddhamaddakkhiṃ, vicikicchāvitāraṇaṃ;
   Somhi vītabhayo ajja, sambuddhaṃ payirupāsiya.
   “Taṇhāsallassa hantāraṃ, buddhaṃ appaṭipuggalaṃ;
   Ahaṃ vande mahāvīraṃ, buddhamādiccabandhunaṃ.
   “Yaṃ karomasi brahmuno, samaṃ devehi mārisa;
   Tadajja tuyhaṃ kassāma, handa sāmaṃ karoma te.
   “Tvameva asi sambuddho, tuvaṃ satthā anuttaro;
   Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi te paṭipuggalo”ti.
   371. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi– “bahūpakāro kho mesi tvaṃ, tāta pañcasikha, yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādesi. Tayā, tāta, paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamimhā arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Pettike vā ṭhāne ṭhapayissāmi gandhabbarājā bhavissasi, bhaddañca te sūriyavacchasaṃ dammi, sā hi te abhipatthitā”ti.
   Atha kho sakko devānamindo pāṇinā pathaviṃ parāmasitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi– “Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti.
   Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi– “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti. Aññesañca asītiyā devatāsahassānaṃ iti ye sakkena devānamindena ajjhiṭṭhapañhā puṭṭhā te bhagavatā byākatā. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sakkapañhātveva adhivacananti.
   Sakkapañhasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「欲相應偈(MA.134);亦說欲縛/頌說欲縛(DA.14)」,南傳作「與欲有關的偈頌」(gāthā…kāmūpasañhitā),Maurice Walshe先生英譯為「愛情詩歌」(verses…love)。按:這是指乾達婆(gandhabba,音樂神)五髻(pañcasikha,另譯為「五結」)對乾達婆王丁玻魯(timbaruṃ,梵文Stumburu,另音譯為「耽浮樓;耽迷樓」)的女兒跋陀(Bhadda,義譯為「賢;吉祥」)一見鍾情的追求。印順法師評為:「五髻將自己對跋陀的愛念,對三寶的敬愛,結合而作出這首歌。這樣的歌曲,竟然得到了佛的讚美!嚴肅的,樸實無華的佛法,漸漸的引入了世俗的歡樂氣氛。」(《初期大乘佛教之起源與開展》p.266)
  「求欲(MA.134)」,南傳作「欲求」(tamabhikaṅkhāmi),Maurice Walshe先生英譯為「愛上」(fell in love)。
  「盡當為決斷(MA.134)」,南傳作「我為你作終結」(antaṃ karomi te),Maurice Walshe先生英譯為「置你的心於安然;使你安心」(put your mind at rest)。
  「愛不愛(MA.134);愛憎(DA.14)」,南傳作「可愛的不可愛的」(Piyāppiyaṃ),Maurice Walshe先生英譯為「喜歡與不喜歡」(like and dislike)。按:《吉祥悅意》說,對可愛的執著行(行為及其習慣力)之因而處於慳吝(piyasattasaṅkhāranidānaṃ macchariyaṃ),對不可愛的執著行之因而成為嫉妒(issā)。
  「念(MA.134);想(DA.14)」,南傳作「尋」(Vitakko),Maurice Walshe先生英譯為「想」(thinking),菩提比丘長老英譯為「心思」(thought)。
  「一意(MA.134)」,南傳作「單一取著」(ekanta-ajjhosānāti),Maurice Walshe先生英譯為「追求同一個目標」(pursue the same goal)。按:《吉祥悅意》以「單一終結」(ekantapariyosānā)解說。
  「隨其力(MA.134);堅固(DA.14)」,南傳作「剛毅地」(thāmasā),Maurice Walshe先生英譯為「有力地」(powerfully)。
  「乳房腹部」(thanūdaraṃ),Maurice Walshe先生英譯為「甜蜜的懷抱」(bosom sweet)。
  「溫柔眼睛者」(mandalocane,原意為「遲鈍的眼睛」),Maurice Walshe先生英譯為「以你可愛的眼睛」(with your lovely eyes)。按:《吉祥悅意》說,女子不銳利地靜觀(na tikhiṇaṃ nijjhāyanti),鈍鈍地商量、檢視(mandaṃ ālocenti olokenti),被稱為「鈍鈍的眼睛」。註疏以「溫柔的(鈍的)、柔軟的」解說「鈍鈍的」(Mandanti mudu siniddhaṃ.)更合於上下文意,今準此譯。
  「同法者們」(sahadhammike),Maurice Walshe先生英譯為「我們在法上的同伴」(our fellows in the Dhamma)。按:《吉祥悅意》說,在一位大師教說中行相同的法、作福德。
  「善待腳後」(Pādūpasaṅgayha),Maurice Walshe先生英譯為「等候」(waited on)。按:《吉祥悅意》說,在腳上善待腳後(pāde upasaṅgayha),以給與洗腳塗腳供養與禮敬。
  「征服天」(Devābhibhū),Maurice Walshe先生英譯為「首長」(Chief)。按:這裡應指「三十三天王;天帝釋」。
  「人類的因陀羅」(janindaṃ),Maurice Walshe先生英譯為「統治者;君主;首長」(Lord)。按:「因陀羅」(indaṃ),原為天帝釋的稱名中的「帝」,另譯為「帝王;王」,「人類的因陀羅」即指「世尊」,《吉祥悅意》以「一切世間的最高者」(sabbalokuttamaṃ)解說。
  「部分」(saṅkhā,原意為「計數,名稱,思念),Maurice Walshe先生英譯為「傾向於」(the tendency to),坦尼沙羅比丘長老英譯為「類別」(categories of, MN/DN),菩提比丘長老英譯為「觀念[所生的]」(notions [born of], MN)。按:《吉祥悅意》沒解說,但《破斥猶豫》以「部分」(koṭṭhāso, MN.18)解說,今準此譯。
  「有的生出處」(bhavassa abhinibbattiyā),Maurice Walshe先生英譯為「成為[有]的狀態」(state of becoming)。