長部6經/摩訶里經(戒蘊品[第一])(莊春江譯)
婆羅門使者的事
被我這麼聽聞:
有一次,
世尊住在毘舍離大林重閣講堂。
當時,眾多憍薩羅國的
婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者正以某些應該被作的居住在毘舍離。那些憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者聽聞:
「
先生!釋迦人之子、從釋迦族出家的
沙門喬達摩住在毘舍離大林重閣講堂,又,對那位喬達摩
尊師,這樣的好名聲已傳播:『像這樣,那位世尊是
阿羅漢、
遍正覺者、
明行具足者、
善逝、
世間知者、
應該被調御人的無上調御者、
天-人們的大師、
佛陀、世尊。』他以證智自作證後,告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的
世代,他教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;
有意義的、
有文字的法,他說明完全圓滿、
遍純淨的梵行。又,有像那樣阿羅漢的看見,
那就好了!」(359)
那時,那些憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者去大林重閣講堂。當時,
尊者那提迦為世尊的侍者。那時,那些憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者去見尊者那提迦。抵達後,對尊者那提迦說這個:
「那提迦先生!那位喬達摩
尊師現在住在哪裡?因為我們是想要見那位喬達摩尊師者。」
「
朋友們!這不是見世尊的時機,世尊已
獨坐。」
那時,那些憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者就在那裡坐在一旁:「僅見到那位喬達摩尊師後,我們才將走。」(360)
離車族人歐德達的事
離車族人歐德達與大群離車群眾一起也去大林重閣講堂見尊者那提迦。抵達後,向尊者那提迦
問訊後,在一旁站立。在一旁站立的離車人歐德達對尊者那提迦說這個:
「那提迦
大德!那位世尊、阿羅漢、遍正覺者現在住在哪裡?因為我們想要見那位世尊、阿羅漢、遍正覺者。」
「摩訶里!這不是見世尊的時機,世尊已獨坐。」
離車族人歐德達也就在那裡坐在一旁:「僅見到那位喬達摩尊師後,我才將走。」(361)
那時,獅子
沙彌去見尊者那提迦。抵達後,向尊者那提迦問訊後,在一旁站立。在一旁站立的獅子沙彌對尊者那提迦說這個:
「迦葉大德!這些眾多的憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者為了見世尊前來這裡,離車族人歐德達與大群離車群眾一起也為了見世尊前來這裡,迦葉大德!讓這個群眾得到見世尊(對世尊的看見),那就好了!」
「獅子!那樣的話,就請你通知世尊。」
「是的,大德!」獅子沙彌回答尊者那提迦後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的獅子沙彌對世尊說這個:
「大德!這些眾多的憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者為了見世尊前來這裡,離車族人歐德達與大群離車群眾一起也為了見世尊前來這裡,大德!讓這個群眾得到見世尊,那就好了!」
「獅子!那樣的話,請你在住處陰影處設置座位。」
「是的,大德!」獅子沙彌回答世尊後,在住處陰影處設置座位。(362)
那時,世尊從住處出去後,在住處陰影處設置的座位坐下。
那時,那些眾多的憍薩羅國的婆羅門使者與摩揭陀國的婆羅門使者去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。離車族人歐德達與大群離車群眾一起去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。(363)
在一旁坐下的離車族人歐德達對世尊說這個:
「大德!在較早的幾天前,離車人之子善星來見我,抵達後,對我說這個:『摩訶里!我從依止世尊住以來近三年,看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。』大德!離車人之子善星沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,正是存在的,或者不存在的呢?」(364)
單一邊修習的定
「摩訶里!離車人之子善星沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,正是存在的,非不存在的。」
「大德!什麼因、什麼
緣,以那個,離車人之子善星沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,正是存在的,非不存在的呢?」(365)
「摩訶里!這裡,
比丘有向(在)東方
單一邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,在向東方單一邊修習的定時,在東方看見諸天諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有向東方單一邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。(366)
再者,摩訶里!這裡,比丘有向南方……(中略)向西方……向北方……上、下、橫向單一邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,上、下、橫向單一邊修習的定時,上、下、橫向看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有上、下、橫向單一邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。(367)
摩訶里!這裡,比丘有向東方單一邊修習的定:為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,在向東方單一邊修習的定時,在東方聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但沒看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有向東方單一邊修習的定:為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。(368)
再者,摩訶里!這裡,比丘有向南方……(中略)向西方……向北方……上、下、橫向單一邊修習的定:為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,上、下、橫向單一邊修習的定時,上、下、橫向聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但沒看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有上、下、橫向單一邊修習的定:為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,但非為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。(369)
「摩訶里!這裡,比丘有向東方兩邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,在向東方兩邊修習的定時,在東方看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有向東方兩邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。(370)
再者,摩訶里!這裡,比丘有向南方……(中略)向西方……向北方……上、下、橫向兩邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的。他為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,上、下、橫向兩邊修習的定時,上、下、橫向看見諸天的諸色:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,那是什麼原因?摩訶里!在比丘有上、下、橫向兩邊修習的定:為了諸天諸色的看見:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,以及為了諸天諸聲音的聽聞:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的時,這確實是這樣。摩訶里!這是因、這是緣,以那個,離車人之子善星沒聽聞諸天的諸聲音:可愛形色的、伴隨欲的、能被染的,正是存在的,非不存在的。(371)
「大德!比丘們為了這些定之
修習的作證之因在世尊處行梵行,是嗎?」
「摩訶里!比丘們非為了這些定之修習的作證之原因在我處行梵行,摩訶里!正有更上的與更勝妙的其它諸法,比丘們為了這些的作證之因在我處行梵行。」(372)
四聖果
「大德!那麼,哪些是那些更上與更勝妙的法,比丘們為了這些的作證之因在世尊處行梵行呢?」
「摩訶里!這裡,比丘以三結的遍盡,為
入流者、不墮惡趣法者、
決定者、
正覺為彼岸者,這是更上與更勝妙的法,比丘們是為了這個的作證之原因在我處行梵行。
再者,摩訶里!比丘以三結的遍盡,以貪、瞋、癡薄的狀態,為
一來者,只回來這個世間一次後,
作苦的終結,這也是更上與更勝妙的法,比丘們是為了這個的作證之原因在我處行梵行。
再者,摩訶里!比丘以
五下分結的滅盡,成為
化生者,在那裡入了究竟涅槃,為不從那個世間返還者,這也是更上與更勝妙的法,比丘們是為了這個的作證之原因在我處行梵行。
再者,摩訶里!比丘以諸
漏的滅盡,以證智自作證後,
在當生中進入後住於無漏
心解脫、
慧解脫,這也是更上與更勝妙的法,比丘們是為了這個的作證之原因在我處行梵行。摩訶里!這些是更上與更勝妙的法,比丘們是為了這些的作證之原因在我處行梵行。」(373)
八支聖道
「大德!那麼,為了這些法的作證,有道、有道跡嗎?」
「摩訶里!為了這些法的作證,有道、有道跡。」(374)
「大德!那麼,為了這些法的作證,哪個是道、哪個是道跡呢?」
「就是這
八支聖道,即:正見、正志、正語、正業、正命、正精進、正念、正定,摩訶里!為了這些法的作證,這是道、這是道跡。(375)
二位出家者的事
摩訶里!有這一次,我住在
憍賞彌瞿師羅園,那時,有兩位出家者:遊行者目地亞與木鉢者的徒弟若里亞來見我。抵達後,與我一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁站立。在一旁站立的那兩位出家者對我說這個:『喬達摩
朋友!如何,命即是身體,或者,
命是一身體是另一呢?』(376)
『朋友們!那樣的話,你們要聽!你們要
好好作意!我將說。』
『是的,朋友!』那兩位出家者回答我。
我說這個:『朋友們!這裡,
如來、
阿羅漢、
遍正覺者、
明行具足者、
善逝、
世間知者、
應該被調御人的無上調御者、
天-人們的大師、
佛陀、
世尊在世間出現……(中略)(在簡略中應該如同190-212[DN.2「更勝妙的沙門果」段落]使之被細說)朋友們!這樣,比丘是戒具足者。……(中略)進入後住於初禪。朋友們!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這是他適當的言語嗎?』
『朋友!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這[不?]是他適當的言語。』
『朋友們!但,我這麼知、這麼見,而我不說:「命即是身體」或「命是一身體是另一」。……(中略)第二禪……(中略)的第三禪……(中略)進入後住於第四禪。朋友們!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這是他適當的言語嗎?』
『朋友!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這[不?]是他適當的言語。』
『朋友們!但,我這麼知、這麼見,而我不說:「命即是身體」或「命是一身體是另一」。……(中略)他抽出心使轉向
智與見……(中略)。朋友們!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這是他適當的言語嗎?』
『朋友!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這[不?]是他適當的言語。』
『朋友們!但,我這麼知、這麼見,而我不說:「命即是身體」或「命是一身體是另一」。……(中略)他知道:「
出生已盡,
梵行已完成,
應該被作的已作,
不再有此處[輪迴]的狀態。」朋友們!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這是他適當的言語嗎?』
『朋友!凡比丘這麼知、這麼見,「命即是身體」或「命是一身體是另一」:這[不?]是他適當的言語。』
『朋友們!但,我這麼知、這麼見,而我不說:「命即是身體」或「命是一身體是另一」。』」
世尊說這個,悅意的離車族人歐德達歡喜世尊的所說。(377)
摩訶里經第六終了。
DN.6/(6) Mahālisuttaṃ
Brāhmaṇadūtavatthu
359. Evaṃ me sutaṃ– u-ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā vesāliyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā– “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti.
360. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamiṃsu. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavocuṃ– “kahaṃ nu kho, bho nāgita, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotaman”ti. “Akālo kho, āvuso, bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā”ti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā tattheva ekamantaṃ nisīdiṃsu– “disvāva mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ gamissāmā”ti.
Oṭṭhaddhalicchavīvatthu
361. Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho oṭṭhaddhopi licchavī āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca – “kahaṃ nu kho, bhante nāgita, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan”ti. “Akālo kho, mahāli, bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā”ti. Oṭṭhaddhopi licchavī tattheva ekamantaṃ nisīdi– “disvāva ahaṃ taṃ bhagavantaṃ gamissāmi arahantaṃ sammāsambuddhan”ti.
362. Atha kho sīho samaṇuddeso yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca– “ete, bhante kassapa, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṃ dassanāya; oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ idhūpasaṅkanto bhagavantaṃ dassanāya, sādhu, bhante kassapa, labhataṃ esā janatā bhagavantaṃ dassanāyā”ti.
“Tena hi, sīha, tvaññeva bhagavato ārocehī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho sīho samaṇuddeso āyasmato nāgitassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso bhagavantaṃ etadavoca– “ete, bhante, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṃ dassanāya, oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ idhūpasaṅkanto bhagavantaṃ dassanāya. Sādhu, bhante, labhataṃ esā janatā bhagavantaṃ dassanāyā”ti. “Tena hi, sīha, vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapehī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho sīho samaṇuddeso bhagavato paṭissutvā vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapesi.
363. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
364. Ekamantaṃ nisinno kho oṭṭhaddho licchavī bhagavantaṃ etadavoca– “purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca– ‘yadagge ahaṃ, mahāli, bhagavantaṃ upanissāya viharāmi, na ciraṃ tīṇi vassāni, dibbāni hi kho rūpāni passāmi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāmi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyānī’ti. Santāneva nu kho, bhante, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, udāhu asantānī”ti?
Ekaṃsabhāvitasamādhi
365. “Santāneva kho, mahāli, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti?
366. “Idha mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
367. “Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
368. “Idha mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
369. “Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya… uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
370. “Idha mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
371. “Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya …pe… pacchimāya disāya… uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Ayaṃ kho mahāli, hetu, ayaṃ paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī”ti.
372. “Etāsaṃ nūna, bhante, samādhibhāvanānaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti. “Na kho, mahāli, etāsaṃ samādhibhāvanānaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, mahāli, aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
Catu-ariyaphalaṃ
373. “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī”ti? “Idha, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
“Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
“Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
“Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho te, mahāli, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī”ti.
Ariya-aṭṭhaṅgikamaggo
374. “Atthi pana, bhante, maggo atthi paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, mahāli, maggo atthi paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā”ti.
375. “Katamo pana, bhante, maggo katamā paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, mahāli, maggo ayaṃ paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya.
Dvepabbajitavatthu
376. “Ekamidāhaṃ, mahāli, samayaṃ kosambiyaṃ viharāmi ghositārāme Atha kho dve pabbajitā– muṇḍiyo ca paribbājako jāliyo ca dārupattikantevāsī yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te dve pabbajitā maṃ etadavocuṃ– ‘kiṃ nu kho, āvuso gotama, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, udāhu aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti?
377. “‘Tena hāvuso, suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmī”ti. ‘Evamāvuso’ti kho te dve pabbajitā mama paccassosuṃ. Ahaṃ etadavocaṃ– idhāvuso tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho …pe… (yathā 190-212anucchedesu evaṃ vitthāretabbaṃ). Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati kallaṃ tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā …pe… ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti …pe… yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran”ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati na kallaṃ tassetaṃ vacanāya– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi– ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti vā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
Mahālisuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.