經號:   
   (AN.11.12 更新)
增支部11集12經/摩訶男經第二(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在釋迦族的迦毘羅衛城尼拘律園。當時,釋迦族摩訶男已從病痊癒,已從病痊癒不久。當時,眾多比丘為世尊作衣服的工作:「經過三個月,完成衣服的世尊將出發遊行。」
  釋迦族摩訶男聽聞:「聽說眾多比丘為世尊作衣服的工作:『經過三個月,完成衣服的世尊將出發遊行。』」那時,釋迦族摩訶男去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的釋迦族摩訶男對世尊說這個:「大德!這被我聽聞:『聽說眾多比丘為世尊作衣服的工作:「經過三個月,完成衣服的世尊將出發遊行。」』大德!對那些以種種住處住的我們,以哪個住處應該被他住?」
  「摩訶男!好!好!摩訶男!對善男子的你們,這是適當的:凡你們來見如來應該問:『大德!對那些以種種住處住的我們,以哪個住處應該被他住?』摩訶男!有信者是成功者,非無信者;活力已發動者是成功者,非怠惰者;念已現起者是成功者,非念已忘失者;得定者是成功者,非不得定者;有慧者是成功者,非劣慧者。摩訶男!在這五法上住立後,更應該在六法上修習:
  摩訶男!這裡,你應該隨念(回憶)如來:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。』摩訶男!凡在聖弟子隨念如來時,那時,他的心既不被貪纏縛,心也不被瞋纏縛,心也不被癡纏縛,那時,他的心是關於對如來只來到正直的。摩訶男!又,心來到正直的聖弟子得義的信受、得法的信受、得伴隨法的欣悅。對喜悅者,被生起;對意喜者,身變得寧靜身已寧靜者感受樂;對有樂者,心入定,摩訶男!對這個佛隨念,即使行走的你也應該修習;即使站著的你也應該修習;即使坐著的你也應該修習;即使躺臥的你也應該修習;即使執行工作的你也應該修習;即使居住兒子擁擠床的你也應該修習。
  再者,摩訶男!你應該隨念法……(中略)你應該隨念僧團……(中略)你應該隨念自己的戒……(中略)你應該隨念自己的施捨……(中略)你應該隨念諸天:『有四大王天……(中略)有其他更高之諸天。這些天具備像這樣的信,從此處死後,往生那裡,我也存在著像這樣的信;這些天具備這模樣的戒……(中略)博聞……(中略)施捨……(中略)這些天具備這模樣的慧,從此處死後,往生那裡,我也存在著像那模樣的慧。』摩訶男!凡在聖弟子隨念自己與諸天的信、戒、所聞、施捨、慧時,那時,他的心既不被貪纏縛,心也不被瞋纏縛,心也不被癡纏縛,那時,他的心是關於對諸天只來到正直的。摩訶男!又,心來到正直的聖弟子得義的信受、得法的信受、得伴隨法的欣悅。對喜悅者,喜被生起,對意喜者身變得寧靜,身已寧靜者感受樂;對有樂者,心入定,摩訶男!對這個諸天隨念,即使行走的你也應該修習;即使站著的你也應該修習;即使坐著的你也應該修習;即使躺臥的你也應該修習;即使執行工作的你也應該修習;即使居住兒子擁擠床的你也應該修習。」
AN.11.12/ 2. Dutiyamahānāmasuttaṃ
   12. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti– “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī”ti.
   Assosi kho mahānāmo sakko– “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti– ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca– “sutaṃ metaṃ, bhante– ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti– niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’ti. Tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabban”ti?
   “Sādhu sādhu, mahānāma! Etaṃ kho, mahānāma, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha– ‘tesaṃ no, bhante, nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabban’ti? Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho; āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto; upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati; samāhito ārādhako hoti no asamāhito; paññavā ārādhako hoti, no duppañño. Imesu kho tvaṃ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari bhāveyyāsi.
   “Idha tvaṃ, mahānāma, tathāgataṃ anussareyyāsi– ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ kho tvaṃ, mahānāma, buddhānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi.
   “Puna caparaṃ tvaṃ, mahānāma, dhammaṃ anussareyyāsi …pe… saṅghaṃ anussareyyāsi …pe… attano sīlāni anussareyyāsi …pe… attano cāgaṃ anussareyyāsi …pe… devatā anussareyyāsi– ‘santi devā cātumahārājikā …pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ kho tvaṃ, mahānāma, devatānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsī”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):