經號:   
   (AN.10.216 更新)
增支部10集216經/蛇行經(莊春江譯)[SA.1046]
  「比丘們!我將為你們教導蛇行(爬行)法門法的教說,你們要聽它!你們要好好作意!我將說。」「是的,大德!」那些比丘回答世尊。世尊說這個:
  「比丘們!而哪個是蛇行法門法的教說?比丘們!眾生有自己的業,是業的繼承者、業為根源者業的眷屬者、業的所依處,凡[他們]作業,善的或惡的,是它的繼承者。
  比丘們!這裡,某人是殺生者、兇暴者、血手者、執著殺戮者、在一切活的生命類上不來到同情者,他以身蛇行、以語爬行、以意蛇行,他的身業是歪曲的;語業是歪曲的;意業是歪曲的;趣處是歪曲的;往生是歪曲的。
  比丘們!又,我說,趣處歪曲者、往生歪曲者有兩個趣處中某個趣處:凡一向苦的地獄或蛇行類的畜生界。比丘們!而哪個是那個些蛇行類的畜生界?蛇、蠍、蜈蚣、鼬鼠、貓、鼠、貓頭鷹,或凡其它任何畜生界眾生,看見人後爬行。比丘們!像這樣,生類的往生是由於生類,凡[他]做,以那個往生,諸觸接觸這個往生者,比丘們!這樣,我說:『眾生是業的繼承者。』
  比丘們!這裡,某人是未給予而取者……(中略)是邪淫者……是妄語者……是離間語者……是粗惡語者……是雜穢語者……是貪婪者……是有瞋害心者……是邪見者,有顛倒見:『無布施……(中略)以證智自作證後告知……。』他以身蛇行、以語爬行、以意蛇行,他的身業是歪曲的;語業是歪曲的;意業是歪曲的;趣處是歪曲的;往生是歪曲的。
  比丘們!又,我說,趣處歪曲者、往生歪曲者有兩個趣處中某個趣處:凡一向苦的地獄或蛇行類的畜生界。比丘們!比丘們!而哪個是那個些蛇行類的畜生界?蛇、蠍、蜈蚣、鼬鼠、貓、鼠、貓頭鷹,或凡其它任何畜生界眾生,看見人後爬行。比丘們!像這樣,生類的往生是由於生類,凡[他]做,以那個往生,諸觸接觸這個往生者,比丘們!這樣,我說:『眾生是業的繼承者。』比丘們!眾生有自己的業,是業的繼承者、業為根源者、業的眷屬者、業的所依處,凡[他們]作業,善的或惡的,是它的繼承者。
  比丘們!這裡,某人捨斷殺生後,是離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀劍的、有羞恥的、來到同情的、對一切活的生命類同情的,他不以身蛇行、不以語爬行、不以意蛇行,他的身業是正直的;語業是正直的;意業是正直的;趣處是正直的;往生是正直的。
  比丘們!又,我說,趣處正者、往生正者有兩個趣處中某個趣處:一向樂的天界或那些高貴家庭:大財富剎帝利家,或大財富婆羅門家,或大財富屋主家:富有的、大富的、大財富的、多金銀的、多財產資具的、多財穀的。比丘們!像這樣,生類的往生是由於生類,凡[他]做,以那個往生,諸觸接觸這個往生者,比丘們!這樣,我說:『眾生是業的繼承者。』
  比丘們!這裡,某人捨斷未給予而取後,是離未給予而取者……(中略)捨斷邪淫後,是離邪淫者……捨斷妄語後,是離妄語者……捨斷離間語後,是離離間語者……捨斷粗惡語後,是離粗惡語者……捨斷雜穢語後,是離雜穢語者……是不貪婪者……是無瞋害心者……是正見者,無顛倒見:『有布施……(中略)凡以證智自作證後告知這個世間與其他世間。』他不以身蛇行、不以語爬行、不以意蛇行,他的身業是正直的;語業是正直的;意業是正直的;趣處是正直的;往生是正直的。
  比丘們!又,我說,趣處正者、往生正者有兩個趣處中某個趣處:一向樂的天界或那些高貴家庭:大財富剎帝利家,或大財富婆羅門家,或大財富屋主家:富有的、大富的、大財富的、多金銀的、多財產資具的、多財穀的。比丘們!像這樣,生類的往生是由於生類,凡[他]做,以那個往生,諸觸接觸這個往生者,比丘們!這樣,我說:『眾生是業的繼承者。』
  比丘們!眾生有自己的業,是業的繼承者、業為根源者、業的眷屬者、業的所依處,凡[他們]作業,善的或惡的,是它的繼承者。比丘們!這是蛇行法門法的教說。」
AN.10.216/ 6. Saṃsappanīyasuttaṃ
   216. “Saṃsappanīyapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Katamo ca, bhikkhave, saṃsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti– kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā– tassa dāyādā bhavanti.
   “Idha bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati, jimhupapatti.
   “Jimhagatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi– ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṃsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṃsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
   “Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe… kāmesumicchācārī hoti… musāvādī hoti… pisuṇavāco hoti… pharusavāco hoti… samphappalāpī hoti… abhijjhālu hoti… byāpannacitto hoti… micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano– ‘natthi dinnaṃ …pe… sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati, jimhupapatti
   “Jimhagatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi– ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṃsappajātikā tiracchānayoni Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṃsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti– kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā– tassa dāyādā bhavanti.
   “Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṃ hoti, uju vacīkammaṃ, uju manokammaṃ, uju gati, ujupapatti.
   “Ujugatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi– ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
   “Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… kāmesumicchācārā paṭivirato hoti… musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti… pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti… pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti… samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti… anabhijjhālu hoti… abyāpannacitto hoti… sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano– ‘atthi dinnaṃ …pe… ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṃ hoti, uju vacīkammaṃ, uju manokammaṃ, uju gati, ujupapatti.
   “Ujugatikassa kho pana ahaṃ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi– ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
   “Kammassakā bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti– kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā– tassa dāyādā bhavanti. Ayaṃ kho so, bhikkhave, saṃsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti. Chaṭṭhaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):