經號:   
   (AN.10.89 更新)
增支部10集89經/瞿迦梨迦經(莊春江譯)[SA.1278, AA.21.5]
  那時,瞿迦梨迦比丘去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的瞿迦梨迦比丘對世尊說這個:「大德!舍利弗、目揵連是惡欲求者,被惡欲求支配者。」「瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!請你在舍利弗、目揵連上使心淨信,舍利弗、目揵連是美善的。」
  第二次,瞿迦梨迦比丘又對世尊說這個:大德!即使世尊對我是值得信者、能信賴者,[大德!]然而,舍利弗、目揵連就是惡欲求者,被惡欲求支配者。」[第二次,世尊又對瞿迦梨迦比丘說這個:]「瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!請你在舍利弗、目揵連上使心淨信,舍利弗、目揵連是美善的。」
  第三次,瞿迦梨迦比丘又對世尊說這個:「大德!即使世尊對我是值得信者、能信賴者,[大德!]然而,舍利弗、目揵連就是惡欲求者,被惡欲求支配者。」[第三次,世尊又對瞿迦梨迦比丘說這個:]「瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!不要這麼[說]!瞿迦梨迦!請你在舍利弗、目揵連上使心淨信,舍利弗、目揵連是美善的。」
  那時,瞿迦梨迦比丘從座位起來、向世尊問訊、作右繞後,離開。而離開不久的瞿迦梨迦比丘全身被芥子大小的膿腫遍滿。成為芥子大小後,成為綠豆大小;成為綠豆大小後,成為豌豆大小;成為豌豆大小後,成為棗核大小;成為棗核大小後,成為棗子大小;成為棗子大小後,成為餘甘子大小;成為餘甘子大小後,(成為鎮頭迦大小,成為鎮頭迦大小後,)成為未成熟的木瓜大小;成為未成熟的木瓜大小後,成為木瓜大小;成為木瓜大小後破裂,膿汁與血液流出,他像吞食毒的魚那樣躺在芭蕉葉上。
  那時,都路辟支梵天去見瞿迦梨迦比丘。抵達後,站在空中後對瞿迦梨迦比丘說這個:「瞿迦梨迦!請你在舍利弗、目揵連上使心淨信,舍利弗、目揵連是美善的。」「朋友!你是誰?」「我是都路辟支梵天。」「朋友!你被世尊記說為不還者,不是嗎?那樣的話,為何還是來這裡者呢?看!你的這個多大的罪。」
  那時,都路辟支梵天以偈頌對瞿迦梨迦比丘說:
  「當人(男子)被生時,斧頭被生在口中,
   以該者切斷自己:說惡說的愚者。
   凡稱讚應該被責備者,或他責備凡應該被稱讚者,
   他以口選擇不幸運的骰子,以那個不幸運的骰子找不到安樂。
   這個不幸運的骰子是少量的:凡在諸骰子上有財產的損敗,
   甚至一切的財產也連同以自己,這就是更大不幸運的骰子:
   凡如果在善逝上使意違犯。
   十萬尼羅部陀,三十六又五阿浮陀,
   凡呵責聖人者來到地獄:置邪惡的言語與意後。」
  那時,瞿迦梨迦比丘就以那個疾病命終,以及,在舍利弗、目揵連上心起瞋怒後,命終的瞿迦梨迦比丘往生紅蓮地獄。
  那時,在夜已深時,容色絕佳的梵王娑婆主使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的梵王娑婆主對世尊說這個:「大德!瞿迦梨迦比丘已命終,大德!在舍利弗、目揵連上心起瞋怒後,命終的瞿迦梨迦比丘往生紅蓮地獄。」梵王娑婆主說這個,說這個後,梵王娑婆主向世尊問訊、作右繞後,就在那裡消失。
  那時,那夜過後,世尊召喚比丘們:「比丘們!這夜,在夜已深時,容色絕佳的梵王娑婆主使整個祇樹林發光後,來見我。抵達後,向我問訊後,在一旁站立。比丘們!在一旁站立的梵王娑婆主對我說這個:『大德!在舍利弗、目揵連上心起瞋怒後,命終的瞿迦梨迦比丘往生紅蓮地獄。』比丘們!梵王娑婆主說這個,說這個後,梵王娑婆主向我問訊、作右繞後,就在那裡消失。」
  在這麼說時,某位比丘對世尊說這個:「大德!在紅蓮地獄中,壽命量有多長呢?」「比丘!在紅蓮地獄中,壽命量是長的,那不易計算『幾年』,或『幾百年』,或『幾千年』,或『幾十萬年』。」「大德!那麼,能夠作譬喻?」「比丘!能夠。」世尊說。
  「比丘!猶如二十佉梨份量的憍薩羅國芝麻車,如果男子每過一百年從那裡取出一粒芝麻,比丘!那個二十佉梨份量的憍薩羅國芝麻車以這個行動急速地走到遍盡、耗盡,而非一阿浮陀地獄。比丘!猶如二十阿浮陀地獄,這樣一尼羅部陀地獄。比丘!猶如二十尼羅部陀地獄,這樣一阿婆婆地獄。比丘!猶如二十阿婆婆地獄,這樣一阿得得地獄。比丘!猶如二十阿得得地獄,這樣一阿訶訶地獄。比丘!猶如二十阿訶訶地獄,這樣一古木達地獄。比丘!猶如二十古木達地獄,這樣一受更狄迦地獄。比丘!猶如二十受更狄迦地獄,這樣一優鉢羅地獄。比丘!猶如二十優鉢羅地獄,這樣一分陀利迦地獄。比丘!猶如二十分陀利迦地獄,這樣一紅蓮地獄,比丘!在舍利弗、目揵連上心起瞋怒後,命終的瞿迦梨迦比丘往生紅蓮地獄。」
  世尊說這個,說這個後,善逝大師又更進一步說這個:
  「當人(男子)被生時,斧頭被生在口中,
   以此切斷自己:當愚癡者說惡語時。
   凡稱讚應該被責備者,或他責備凡應該被稱讚者,
   他以口選擇不幸運的骰子,以那個不幸運的骰子找不到安樂。
   這個不幸運的骰子是少量的:凡在諸骰子上有財產的損敗,
   甚至一切的財產也連同以自己,這就是更大不幸運的骰子:
   凡如果在善逝上使意違犯。
   十萬尼羅部陀,三十六又五阿浮陀,
   凡呵責聖人者來到地獄:置邪惡的言語與意後。」[SN.6.9+SN.6.10, Sn.36, 662-665偈]
AN.10.89/ 9. Kokālikasuttaṃ
   89. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā”ti. “Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika! Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
   Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā”ti. “Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika! Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
   Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā”ti. “Mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika! Pasādehi, kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti.
   Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṃ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ, āmalakamattiyo hutvā (tiṇḍukamattiyo ahesuṃ, tiṇḍukamattiyo hutvā,) beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṃ, beḷuvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ, billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu, pubbañca lohitañca pagghariṃsu. So sudaṃ kadalipattesu seti macchova visagilito.
   Atha kho turū paccekabrahmā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāse ṭhatvā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca– “pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. “Kosi tvaṃ, āvuso”ti? “Ahaṃ turū paccekabrahmā”ti. “Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa yāvañca te idaṃ aparaddhan”ti.
   Atha kho turū paccekabrahmā kokālikaṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
  “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;
  Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
  “Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
  Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
  “Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;
  Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahattaro kali.
  Yo sugatesu manaṃ padūsaye.
  “Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
  Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.
   Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajjati sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.
   Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca– “kokāliko, bhante bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā”ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
   Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi– “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca– ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’ti. Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī”ti.
   Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “kīva dīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ. Na taṃ sukaraṃ saṅkhātuṃ– ‘ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā’”ti.
   “Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū,”ti bhagavā avoca– “seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya Khippataraṃ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padumaṃ kho pana, bhikkhu, nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā–
  “Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe.
  Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
  “Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.
  Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
  “Appamattako ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;
  Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahattaro kali.
  Yo sugatesu manaṃ padūsaye.
  “Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni.
  Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. Navamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):