增支部9集4經/難達葛經(莊春江譯)
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。當時,
尊者難達葛在講堂中對
比丘們以法說開示、勸導、鼓勵、
使歡喜。那時,世尊傍晚時,從
獨坐出來,去講堂。抵達後,站在門屋外面等待著談論結束。那時,世尊知道談論結束後,清喉嚨後叩門閂。那些比丘為世尊打開門。
那時,世尊進入講堂後,在設置的座位坐下。坐下後,世尊對尊者難達葛說這個:「難達葛!你的這個
法的教說為比丘們回答,是長的,站在外面門屋等待著談論結束的我的背也痛。」
在這麼說時,膽怯形色的尊者難達葛對世尊說這個:「
大德!但我們不知道:『世尊站在外面的門屋。』大德!因為,如果我們知道:『世尊站在外面的門屋。』我們也不回答這麼多的。」
那時,世尊知道膽怯形色的尊者難達葛後,對尊者難達葛說這個:「
好!好!難達葛!難達葛!對
以信從在家出家成為無家者善男子的你們,這是適當的:凡你們會為了法的談論共坐。難達葛!當你們聚集時,兩種應該被做:法談,或
聖沈默狀態。難達葛!比丘是有信者,但非持戒者,這樣,他以那部分成為不完全者,以那個,那部分應該被使之完成:『我如何成為有信者與持戒者?』比丘們!而當比丘是有信者與持戒者時,這樣,他以那部分成為完全者。[AN.8.71]
難達葛!比丘是有信者、持戒者,但非內在
心定的得到者,這樣,他以那部分成為不完全者,以那個,那部分應該被使之完成:『我如何成為有信者、持戒者、內在心定的得到者?』難達葛!當比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者時,這樣,他以那部分成為完全者。
難達葛!比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者,但非
觀法增上慧的得到者,這樣,他以那部分成為不完全者,難達葛!猶如有四足小生物(蟲),牠的一足是較低的、劣的,這樣,他以那部分成為不完全者。同樣的,難達葛!比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者,但非觀法增上慧的得到者,這樣,他以那部分成為不完全者,以那個,那部分應該被使之完成:『我如何成為有信者、持戒者、內在心定的得到者、觀法增上慧的得到者?』
難達葛!而當比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者、觀法增上慧的得到者時,這樣,他以那部分成為完全者。」世尊說這個,世尊說這個後,從座位起來後進入住處。
那時,當世尊離開不久,尊者難達葛召喚比丘們:「
學友們!現在,世尊以四句說明完全圓滿、
遍純淨的梵行後,從座位起來後已進入住處:『難達葛!比丘是有信者,但非持戒者,這樣,他以那部分成為不完全者,以那個,那部分應該被使之完成:「我如何成為有信者與持戒者?」難達葛!而當比丘是有信者與持戒者時,這樣,他以那部分成為完全者。難達葛!比丘是有信者、持戒者,但非內在心定的得到者……(中略)內在心定的得到者,但非觀法增上慧的得到者,這樣,他以那部分成為不完全者,難達葛!猶如有四足小生物,牠的一足是較低的、劣的,這樣,他以那部分成為不完全者。同樣的,難達葛!比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者,但非觀法增上慧的得到者,這樣,他以那部分成為不完全者,以那個,那部分應該被使之完成:「我如何成為有信者、持戒者、內在心定的得到者、觀法增上慧的得到者?」難達葛!而當比丘是有信者、持戒者、內在心定的得到者、觀法增上慧的得到者時,這樣,他以那部分成為完全者。』
學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上有這五種效益,哪五種?學友們!這裡,比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;
有意義的、
有文字的法,說明完全圓滿、
遍純淨的梵行法,學友們!如是、如是比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行法,如是、如是他是大師的可愛者、合意者、尊重者、能被尊敬者,學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是第一種效益。
再者,學友們!比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行法,學友們!如是、如是比丘教導比丘們開頭是善的……(中略)遍純淨的梵行法,如是、如是他在那些法上成為義理的經驗者與法的經驗者,學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是第二種效益。
再者,學友們!比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行法,學友們!如是、如是比丘教導比丘們開頭是善的……(中略)遍純淨的梵行法,如是、如是他在那些法上以慧
貫通後看見深的義句,學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是第三種效益。
再者,學友們!比丘教導比丘們開頭是善……(中略)遍純淨的梵行法,學友們!如是、如是比丘教導比丘們開頭是善……(中略)遍純淨的梵行法,如是、如是同梵行者們更上地尊敬他:『這位尊者確實已到達或
行去。』學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是第四種效益。
再者,學友們!比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行法,學友們!如是、如是比丘教導比丘們開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的、有文字的法,說明完全圓滿、遍純淨的梵行法,在那裡,凡心意未達成的
有學比丘們住於希求著無上
軛安穩,他們聽聞那個法後,為了未得到的之得到、未達到的之達到、未作證的之作證發動活力。又,在那裡,凡漏已滅盡的、已完成的、
應該被作的已作的、負擔已卸的、
自己的利益已達成的、
有之結已遍滅盡的、以
究竟智解脫的
阿羅漢比丘們,他們聽聞那個法後,就住於專修當生的樂住,學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是第五種效益。學友們!在適當時機法的聽聞、在適當時機法的交談上,這是五種效益。」
AN.9.4/ 4. Nandakasuttaṃ
4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nandako upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṃ āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṃ viditvā ukkāsetvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivariṃsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṃ.
Atha kho bhagavā upaṭṭhānasālaṃ pavisitvā paññattāsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ etadavoca– “dīgho kho tyāyaṃ, nandaka, dhammapariyāyo bhikkhūnaṃ paṭibhāsi. Api me piṭṭhi āgilāyati bahidvārakoṭṭhake ṭhitassa kathāpariyosānaṃ āgamayamānassā”ti.
Evaṃ vutte āyasmā nandako sārajjamānarūpo bhagavantaṃ etadavoca – “na kho pana mayaṃ, bhante, jānāma ‘bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’ti. Sace hi mayaṃ, bhante, jāneyyāma ‘bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’ti, ettakampi no nappaṭibhāseyyā”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ sārajjamānarūpaṃ viditvā āyasmantaṃ nandakaṃ etadavoca– “sādhu, sādhu, nandaka! Etaṃ kho, nandaka, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ, yaṃ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaṃ vo, nandaka, dvayaṃ karaṇīyaṃ– dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo. Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ– ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
“Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṃ cetosamādhissa. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ– ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
“Saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Seyyathāpi, nandaka, pāṇako catuppādako assa. Tassa eko pādo omako lāmako. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro assa. Evamevaṃ kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ– ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyā’”ti.
“Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena paripūro hotī”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
Atha kho āyasmā nandako acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi– “idāni, āvuso, bhagavā catūhi padehi kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘saddho ca, nandaka, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ– kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā’ti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṃ cetosamādhissa …pe… lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Seyyathāpi nandaka pāṇako catuppādako assa, tassa eko pādo omako lāmako, evaṃ so tenaṅgena aparipūro assa. Evamevaṃ kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti, tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyā’ti. Yato ca kho, nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamādhissa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena paripūro hotī”ti.
“Pañcime, āvuso, ānisaṃsā kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. Katame pañca? Idhāvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti tathā tathā so satthu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Ayaṃ, āvuso, paṭhamo ānisaṃso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ …pe… brahmacariyaṃ pakāseti, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Ayaṃ, āvuso, dutiyo ānisaṃso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ …pe… brahmacariyaṃ pakāseti, tathā tathā so tasmiṃ dhamme gambhīraṃ atthapadaṃ paññāya ativijjha passati. Ayaṃ, āvuso, tatiyo ānisaṃso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ …pe… brahmacariyaṃ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ …pe… brahmacariyaṃ pakāseti, tathā tathā naṃ sabrahmacārī uttari sambhāventi– ‘addhā ayamāyasmā patto vā pajjati vā’. Ayaṃ, āvuso, catuttho ānisaṃso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya.
“Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti, tattha ye kho bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te taṃ dhammaṃ sutvā vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ye pana tattha bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā, te taṃ dhammaṃ sutvā diṭṭhadhammasukhavihāraṃyeva anuyuttā viharanti. Ayaṃ, āvuso, pañcamo ānisaṃso kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya. Ime kho, āvuso, pañca ānisaṃsā kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāyā”ti. Catutthaṃ.