經號:   
   (AN.8.46 更新)
增支部8集46經/阿那律經(莊春江譯)
  有一次世尊住在憍賞彌瞿師羅園。
  當時,尊者阿那律已進入白天的住處,已獨坐
  那時,眾多合意天眾的天神來見尊者阿那律。抵達後,向尊者阿那律問訊後,在一旁站立。在一旁站立的那些天神對尊者阿那律說這個:
  「阿那律大德!我們名叫合意天眾的天神,在三處作統治權,行使自在:阿那律大德!我們希望怎樣的容色,我們立即得到那樣的容色;我們希望怎樣的聲音,我們立即得到那樣的聲音;我們希望怎樣的樂,我們立即得到那樣的樂,阿那律大德!我們名叫合意天眾的天神,在這三處作統治權,行使自在。」
  那時,尊者阿那律想這個:
  「喔!願這些天神全都成為青色:青色容色、青色衣服、青色裝飾。」
  那時,那些天神了知尊者阿那律的心後,全都成為青色:青色容色、青色衣服、青色裝飾。
  那時,尊者阿那律想這個:
  「喔!願這些天神全都成為黃色……(中略)全都成為赤色……全都成為白色:白色容色、白色衣服、白色裝飾。」
  那時,那些天神了知尊者阿那律的心後,全都成為白色:白色容色、白色衣服、白色裝飾。
  那時,那些天神一個唱歌,一個跳舞,一個彈指演奏,猶如被善練訓者善彈奏、被有技術者打擊五種樂器的聲音是可愛的、誘人的、適宜的、有愛情的、陶醉的。同樣的,那些天神裝飾的聲音是可愛的、誘人的、適宜的、有愛情的、陶醉的。
  那時,尊者阿那律丟下諸根。
  那時,那些天神[心想]:「阿那律不享用。」就在那裡消失了。
  那時,尊者阿那律傍晚時,從獨坐出來去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者阿那律對世尊說這個:
  「大德!這裡,我已進入白天的住處,已獨坐。 大德!那時,眾多合意天眾的天神來見我。抵達後,向我問訊後,在一旁站立。在一旁站立的那些天神對我說這個:『阿那律大德!我們名叫合意天眾的天神,在三處作統治權,行使自在:阿那律大德!我們希望怎樣的容色,我們立即得到那樣的容色;我們希望怎樣的聲音,我們立即得到那樣的聲音;我們希望怎樣的樂,我們立即得到那樣的樂,阿那律大德!我們名叫合意天眾的天神,在這三處作統治權,行使自在。』大德!那時,我想這個:『喔!願這些天神全都成為青色:青色容色、青色衣服、青色裝飾。』大德!那時,那些天神了知我的心後,全都成為青色:青色容色、青色衣服、青色裝飾。大德!那時,我想這個:『喔!願這些天神全都成為黃色……(中略)全都成為赤色……全都成為白色:白色容色、白色衣服、白色裝飾。』大德!那時,那些天神了知我的心後,全都成為白色:白色容色、白色衣服、白色裝飾。大德!那時,那些天神一個唱歌,一個跳舞,一個彈指演奏,猶如被善練訓者善彈奏、被有技術者打擊五種樂器的聲音是可愛的、誘人的、適宜的、有愛情的、陶醉的。同樣的,那些天神裝飾的聲音是可愛的、誘人的、適宜的、有愛情的、陶醉的。大德!那時,我丟下諸根。大德!那時,那些天神[心想]:『聖阿那律不享用。』就在那裡消失了。大德!具備多少法,婦女以身體的崩解,死後往生合意天眾的天神們的共住狀態呢?」
  「阿那律!具備八法,婦女以身體的崩解,死後往生合意天眾的天神們的共住狀態,哪八個呢?
  阿那律!這裡,婦女對凡父母為她欲求利益、尋求利益、以憐愍、出自憐愍而給與的丈夫,對他,她是比他早起者、比他晚睡者、順從者、行合意者、說喜歡聽的話者。
   凡那些丈夫尊重者:[他的]父親或母親或沙門婆羅門,她恭敬、尊重、尊敬、崇敬他們,並且當[他們]到來時,她以座位與水尊敬。
  凡那些丈夫[家]內部的工作:『羊毛[類的]』或『綿花[類的]』,在那裡,她是熟練者、不懶惰者,具備足以執行、足以安排的適當方法與思察。
  凡那些丈夫[家]內部的人:『奴僕』或『報信者』或『工人』,對他們,她對已作的知道已被作,她對未作的知道未被作,她知道生病者有力氣[或]無力氣,她以部分硬食、軟食分享。
  凡丈夫帶回來的財物或穀物或黃金,她達成守護、保護,在那裡,她是不墮落者、不盜取者、不酒醉者、不毀壞者。
  她是優婆夷歸依佛、歸依法、歸依僧團
  她是持戒者:離殺生、離未給予而取、離邪淫、離妄語者、離榖酒、果酒、酒放逸處
  她是施捨者:以離慳垢之心住於在家,是自由施捨者,親手施與的,樂於棄捨的,回應乞求,樂於布施物均分者
  阿那律!具備這八法,婦女以身體的崩解,死後往生合意天眾的天神們的共住狀態。」
  「她不輕蔑丈夫:凡一切時都支持她者,
   常熱心者、熱切者,帶給她一切想要的之男子。
   吉祥者也不對丈夫,以嫉妒而起之話語瞋惱,
   對丈夫所尊重的一切,賢智者尊敬。
   比他早起者、不懶惰者,從僕的愛護者,
   行丈夫合意的,守護已得的。
   凡婦人是這樣轉起者,丈夫的意欲與權力之隨順者,
   那些名為合意天,她往生該處。」
AN.8.46/ 6. Anuruddhasuttaṃ
   46. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho divāvihāraṃ gato hoti paṭisallīno. Atha kho sambahulā manāpakāyikā devatā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ– “mayaṃ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema vasaṃ vattema. Mayaṃ, bhante anuruddha, yādisakaṃ vaṇṇaṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ vaṇṇaṃ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṃ saraṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ saraṃ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṃ sukhaṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ sukhaṃ ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaṃ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema vasaṃ vattemā”ti.
   Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi– “aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā”ti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuṃ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā.
   Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi– “aho vatimā devatā sabbāva pītā assu …pe… sabbāva lohitakā assu… sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā”ti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva odātā ahesuṃ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā.
   Atha kho tā devatā ekā ca gāyi ekā ca nacci ekā ca accharaṃ vādesi. Seyyathāpi nāma pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca; evamevaṃ tāsaṃ devatānaṃ alaṅkārānaṃ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipi.
   Atha kho tā devatā “na khvayyo anuruddho sādiyatī”ti tatthevantaradhāyiṃsu. Atha kho āyasmā anuruddho sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṃ etadavoca–
   “Idhāhaṃ, bhante, divāvihāraṃ gato homi paṭisallīno. Atha kho, bhante, sambahulā manāpakāyikā devatā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhante, tā devatā maṃ etadavocuṃ– ‘mayaṃ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema vasaṃ vattema. Mayaṃ, bhante anuruddha, yādisakaṃ vaṇṇaṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ vaṇṇaṃ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṃ saraṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ saraṃ ṭhānaso paṭilabhāma; yādisakaṃ sukhaṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ sukhaṃ ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaṃ, bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema vasaṃ vattemā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā’ti. Atha kho, bhante, tā devatā mama cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuṃ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā.
   “Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘aho vatimā devatā sabbāva pītā assu …pe… sabbāva lohitakā assu …pe… sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā’ti Atha kho, bhante, tā devatā mama cittamaññāya sabbāva odātā ahesuṃ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā.
   “Atha kho, bhante, tā devatā ekā ca gāyi ekā ca nacci ekā ca accharaṃ vādesi. Seyyathāpi nāma pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca; evamevaṃ tāsaṃ devatānaṃ alaṅkārānaṃ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca. Atha khvāhaṃ, bhante, indriyāni okkhipiṃ.
   “Atha kho, bhante, tā devatā ‘na khvayyo anuruddho sādiyatī’ti tatthevantaradhāyiṃsu. Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti?
   “Aṭṭhahi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, anuruddha, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.
   “Ye te bhattu garuno honti– mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā– te sakkaroti, garuṃ karoti, māneti, pūjeti, abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.
   “Ye te bhattu abbhantarā kammantā– uṇṇāti vā kappāsāti vā– tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.
   “Yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā– tesaṃ katañca katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena saṃvibhajati.
   “Yaṃ bhattu āharati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā jātarūpaṃ vā taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.
   “Upāsikā kho pana hoti buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā.
   “Sīlavatī kho pana hoti– pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.
   “Cāgavatī kho pana hoti. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā.
   “Imehi kho, anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti.
  “Yo naṃ bharati sabbadā, niccaṃ ātāpi ussuko;
  Taṃ sabbakāmadaṃ posaṃ, bhattāraṃ nātimaññati.
  “Na cāpi sotthi bhattāraṃ, issāvādena rosaye;
  Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.
  “Uṭṭhāhikā analasā, saṅgahitaparijjanā;
  Bhattu manāpaṃ carati, sambhataṃ anurakkhati.
  “Yā evaṃ vattati nārī, bhattu chandavasānugā;
  Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「丟下」(okkhipi),菩提比丘長老英譯為「縮入」(drew in)。按:《滿足希求》以「不睜開眼睛注視」(na akkhīni ummīletvā olokesi)解說。
  「比他早起者」(Uṭṭhāhikā, uṭṭhāyikā),菩提比丘長老英譯為「我們要比他早起」(rises before him)。按:uṭṭhāyikā原意為「奮起者;有氣力者」,「比他早起者」應為pubbuṭṭhāyikā, pubbuṭṭhāyiniyo,後者前段長行就用此字,這裡依長行譯。