經號:   
   (AN.8.42 更新)
增支部8集42經/布薩廣說經(莊春江譯)
  「比丘們!具備八支所入的布薩有大果、大效益、大光輝、大遍滿。比丘們!而怎樣具備八支所入的布薩有大果、大效益、大光輝、大遍滿?比丘們!這裡,聖弟子像這樣深慮:『阿羅漢們終身捨斷殺生後,成為離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀劍的、有羞恥的、來到同情的、對一切活的生命類有憐愍的,今天,這日與這夜,我也捨斷殺生後,成為離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀劍的、有羞恥的、來到同情的、對一切活的生命類有憐愍的,也以這個部分我仿效阿羅漢,以及入布薩的我將有布薩。』具備這第一支。……(中略)
  『阿羅漢們終身捨斷高床、大床者,是離高床、大床者,作低臥床:在小床上或草敷床上,今天,這日與這夜,我也捨斷高床、大床後,是離高床、大床者,作低臥床:在小床上或草敷床上,也以這個部分我仿效阿羅漢,以及入布薩的我將有布薩。』具備這第八支。比丘們!這樣,具備八支所入的布薩這樣有大果、大效益、大光輝、大遍滿。
  有多少大果、多少大效益、多少大光輝、多少大遍滿?比丘們!猶如凡如果作這十六大國很多七寶的統治權支配王位,即:鴦伽的、摩揭陀的、迦尸的、憍薩羅的、跋耆的、末羅的、支提的、番伽的、俱盧的、般遮羅的、婆蹉的、首羅先那的、阿濕伽的、阿槃提的、健陀羅的、劍浮闍的,比具備八支布薩,不值得十六分之一,那是什麼原因?比丘們!人間的王位比較天樂是卑微的。
  比丘們!凡人間的五十年是這四大王天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,五百天年是四大王天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生四大王天天神們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』
  比丘們!凡人間的一百年是這三十三天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,一千天年是三十三天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生三十三天天們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』
  比丘們!凡人間的二百年是這夜摩天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,二千天年是夜摩天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生夜摩天天們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』
  比丘們!凡人間的四百年是這兜率天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,四千天年是兜率天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生兜率天天們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』
  比丘們!凡人間的八百年是這化樂天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,八千天年是化樂天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生化樂天天們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』
  比丘們!凡人間的一千六百年是這他化自在天的一日夜,以那個夜,三十夜是月,以那個月,十二個月是年,以那個年,一萬六千天年是他化自在天的壽命量。比丘們!又,這存在可能性:凡這裡某位女子或男子具備這八支入布薩後,以身體的崩解,死後往生他化自在天天們的共住狀態。比丘們!又,關於這個,這被說:『人間的王位比較天樂是卑微的。』」
  「生命不應該被殺以及不應該未被給與的拿取,不應該虛妄地說不應該成為飲酒者,
   應該從非梵行婬欲戒絕,在夜間不應該吃非時食
   不應該佩戴花環以及不應該使用芳香,應該在床或地面鋪墊上躺臥,
   他們說這八支布薩,被已達到苦終結的佛陀說明。
   好看的日與月兩者:只要照耀者繞著走,
   它們是破除黑暗者又是空中行走者,四方照耀者們在天空中輝耀。
   凡財物在這中間被知道,真珠、寶珠與好的琉璃,
   角狀黃金又或即使山金,凡天然金、被稱為『沙金』,
   對具備八支布薩者,那些連十六分之一也不及(不隨成為),
   如全部群星對月光[,像那樣連十六分之一都不值得-AN.8.1]。
   因此持戒的女與男,具備八支入布薩後,
   做福德後生起樂者,不被責備者們到達天界處。」[≃AN.3.71]
AN.8.42/ 2. Vitthatūposathasuttaṃ
   42. “Aṭṭhaṅgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṃ upavuttho ca, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati– ‘yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā, sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahaṃ pajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpaṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe….
   “‘Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṃ kappenti– mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahaṃ pajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi– mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti. Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti. Evaṃ upavuttho kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro
   “Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṃso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, bhikkhave, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtarattaratanānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathidaṃ– aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ sūrasenānaṃ assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṃ kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. Taṃ kissa hetu? Kapaṇaṃ, bhikkhave, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni vassasatāni, tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.
   “Yāni, bhikkhave, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ– ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyā’”ti.
  “Pāṇaṃ na haññe na cadinnamādiye,
  Musā na bhāse na ca majjapo siyā.
  Abrahmacariyā virameyya methunā,
  Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
  “Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
  Mañce chamāyaṃ va sayetha santhate.
  Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,
  Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
  “Cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
  Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā.
  Tamonudā te pana antalikkhagā,
  Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.
  “Etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ,
  Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ.
  Siṅgīsuvaṇṇaṃ atha vāpi kañcanaṃ,
  Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati.
  “Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
  Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ.
  Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.
  “Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
  Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ.
  Puññāni katvāna sukhudrayāni,
  Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Dutiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):