經號:   
   (AN.7.53 更新)
增支部7集53經/難陀母親經(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次尊者舍利弗與尊者大目揵連與大比丘僧團一起在南山[地方]進行遊行。當時,威魯梗達居的難陀母親優婆夷在破曉時起來後,誦說波羅延。
  當時,毘沙門大王正以某些應該被作的從北方往南方行。毘沙門大王聽見難陀母親優婆夷正誦說波羅延,聽見後,站立等候話語結束。
  那時,難陀母親優婆夷誦說波羅延後,保持沈默。那時,毘沙門大王知道難陀母親優婆夷話語結束後,隨喜:「!姊妹!好!姊妹!」「這位賢面是誰?」「姊妹!我是你的兄弟,毘沙門大王。」「好!賢面!那樣的話,凡我說的這個法的教說,讓這個成為對你的款待。」「好!姊妹!讓這個成為對我的款待,連同明天未吃(未作)早餐的舍利弗與大目揵連為上首的比丘僧團將來到威魯梗達葛,你對那個僧團招待(給食)後,願你獻上我的供養,連同這個將是對我的款待。」
  那時,難陀母親優婆夷那夜過後在自己的住處裡準備勝妙的硬食、軟食。那時,未吃早餐的舍利弗與大目揵連為上首的比丘僧團抵達威魯梗達葛。那時,難陀母親優婆夷召喚某位男子:「喂!男子!來!請你去僧園後,告知比丘僧團:『大德!是時間,在聖難陀母親住處食物已完成。』」「是的,夫人!」那位男子回答難陀母親優婆夷後,前往僧園,告知比丘僧團:「大德!是時間,在聖難陀母親住處食物已完成。」那時,舍利弗與大目揵連為上首的比丘僧團午前時穿衣、拿起衣鉢後,去難陀母親住處。抵達後,在設置的座位坐下。那時,難陀母親優婆夷以勝妙的硬食、軟食親手款待舍利弗與大目揵連為上首的比丘僧團,使滿足。那時,對已食、手離鉢的尊者舍利弗,難陀母親在一旁坐下。尊者舍利弗對在一旁坐下的難陀母親優婆夷說這個:「難陀母親!那麼,誰通知(告知)你比丘僧團的到著?」
  「大德!這裡,我在破曉時起來、誦說波羅延後,保持沈默。大德!那時,毘沙門大王知道我的話語結束後,隨喜:『好!姊妹!好!姊妹!』『這位賢面是誰?』『姊妹!我是你的兄弟,毘沙門大王。』『好!賢面!那樣的話,凡我說的這個法的教說,讓這個成為對你的款待。』『好!姊妹!讓這個成為對我的款待,連同明天未吃早餐的舍利弗與大目揵連為上首的比丘僧團將來到威魯梗達葛,你對那個僧團招待後,願你獻上我的供養,連同這個將是對我的款待。』大德!凡這個布施上的福德與福德地,願那個成為毘沙門大王的安樂。」
  「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!確實是因為你能與毘沙門大王這麼大神通力、這麼大影響力的天子當面地共語。」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!這裡,我有所愛的、合意的獨子名叫難陀,國王們就在某種執行上不講理地拉走他奪取生命,大德!但,在那個男孩被抓或被抓中時,在被監禁或監禁中時,在被殺或被殺中時,我不記得(自證)心的變異。」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!確實是因為你也能使心的生起淨化。」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!這裡,我命終的丈夫已往生某個夜叉界,他就以那個先前自體對我顯示,大德!但,我不記得從那個因由有心的變異。」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!確實是因為你也能使心的生起淨化。」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!當我年輕時就對年輕丈夫被帶來,我不記得即使以心意對丈夫的違犯,又從哪裡以身!」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!確實是因為你也能使心的生起淨化。」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!當我宣告為優婆夷後,我不記得故意犯任何學處。」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!這裡,只要我希望,就從離諸欲後,從離諸不善法後,我進入後住於有尋、有伺離而生喜、樂的初禪;從尋與伺的平息,自身內的明淨心的專一性,我進入後住於無尋、無伺,定而生喜、樂的第二禪;從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,我進入後住於凡聖者們告知『他是平靜者、具念者、安樂住者』的第三禪;從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,我進入後住於不苦不樂,平靜、念遍純淨的第四禪。」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!」
  「大德!這不是我僅有的不可思議的未曾有法,我還有其他不可思議的未曾有法。大德!凡這五下分結被世尊教說,我沒看見那些中任何者在自己中未捨斷的。」「不可思議啊!難陀母親!未曾有啊!難陀母親!」
  那時,尊者舍利弗對難陀母親優婆夷以法說開示、勸導、鼓勵、使歡喜後,從座位起來後離開。
  大牲祭品第五,其攝頌
  「住與資糧,二則火與想二則在後,
   婬欲、結、布施,以難陀母親它們為十。」
  第一個五十則完成。
AN.7.53/ 10. Nandamātāsuttaṃ
   53. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ caranti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya pārāyanaṃ sarena bhāsati.
   Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyanaṃ sarena bhāsantiyā, sutvā kathāpariyosānaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi.
   Atha kho nandamātā upāsikā pārāyanaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosi. Atha kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaṃ viditvā abbhānumodi– “sādhu bhagini, sādhu bhaginī”ti! “Ko paneso, bhadramukhā”ti? “Ahaṃ te, bhagini, bhātā vessavaṇo, mahārājā”ti. “Sādhu, bhadramukha, tena hi yo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito idaṃ te hotu ātitheyyan”ti. “Sādhu, bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaṃ. Sveva sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇḍakaṃ āgamissati, tañca bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi. Etañceva me bhavissati ātitheyyan”ti.
   Atha kho nandamātā upāsikā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso yena veḷukaṇḍako tadavasari. Atha kho nandamātā upāsikā aññataraṃ purisaṃ āmantesi– “ehi tvaṃ, ambho purisa, ārāmaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṃ ārocehi– ‘kālo, bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaṃ bhattan’”ti. “Evaṃ, ayye”ti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paṭissutvā ārāmaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṃ ārocesi– “kālo, bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niṭṭhitaṃ bhattan”ti. Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nandamātāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
   Atha kho nandamātā upāsikā āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandamātaraṃ upāsikaṃ āyasmā sāriputto etadavoca– “ko pana te, nandamāte, bhikkhusaṅghassa abbhāgamanaṃ ārocesī”ti?
   “Idhāhaṃ, bhante rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya pārāyanaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosiṃ. Atha kho, bhante, vessavaṇo mahārājā mama kathāpariyosānaṃ viditvā abbhānumodi– ‘sādhu, bhagini, sādhu, bhaginī’ti! ‘Ko paneso, bhadramukhā’ti? ‘Ahaṃ te, bhagini, bhātā vessavaṇo, mahārājā’ti. ‘Sādhu, bhadramukha, tena hi yo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito idaṃ te hotu ātitheyyan’ti. ‘Sādhu, bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaṃ. Sveva sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇḍakaṃ āgamissati, tañca bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi. Etañceva me bhavissati ātitheyyan’ti. Yadidaṃ, bhante, dāne puññañca puññamahī ca taṃ vessavaṇassa mahārājassa sukhāya hotū”ti.
   “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte! Yatra hi nāma vessavaṇena mahārājena evaṃmahiddhikena evaṃmahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissasī”ti.
   “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idha me, bhante, nando nāma ekaputtako piyo manāpo. Taṃ rājāno kismiñcideva pakaraṇe okassa pasayha jīvitā voropesuṃ. Tasmiṃ kho panāhaṃ, bhante, dārake gahite vā gayhamāne vā vadhe vā vajjhamāne vā hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa aññathattan”ti. “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ nandamāte! Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti.
   “Na kho me, bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idha me, bhante, sāmiko kālaṅkato aññataraṃ yakkhayoniṃ upapanno. So me teneva purimena attabhāvena uddassesi. Na kho panāhaṃ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṃ cittassa aññathattan”ti. “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte! Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti.
   “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yatohaṃ, bhante, sāmikassa daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi sāmikaṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyenā”ti! “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte! Yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessasī”ti.
   “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yadāhaṃ, bhante, upāsikā paṭidesitā nābhijānāmi kiñci sikkhāpadaṃ sañcicca vītikkamitā”ti. “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte”ti!
   “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Idhāhaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Pītiyā ca virāgā upekkhikā ca viharāmi satā ca sampajānā sukhañca kāye paṭisaṃvedemi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti– ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmī”ti. “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte”ti!
   “Na kho me, bhante, eseva acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo. Yānimāni, bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni nāhaṃ tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmī”ti. “Acchariyaṃ, nandamāte, abbhutaṃ, nandamāte”ti!
   Atha kho āyasmā sāriputto nandamātaraṃ upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dasamaṃ.
   Mahāyaññavaggo pañcamo.
   Tassuddānaṃ–
   Ṭhiti ca parikkhāraṃ dve, aggī saññā ca dve parā;
   Methunā saṃyogo dānaṃ, nandamātena te dasāti.
   Paṭhamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「誦說」(sarena bhāsati,直譯為「以聲音說」),菩提比丘長老英譯為「吟誦」(chanted)。