增支部7集42經/無十經第一(莊春江譯)
那時,
尊者舍利弗午前時穿衣、拿起衣鉢後,
為了托鉢進入舍衛城。那時,尊者舍利弗想這個:「在舍衛城為了托鉢行走大致上還太早,讓我前往
其他外道遊行者們的園林。」那時,尊者舍利弗前往其他外道遊行者們的園林。抵達後,與那些其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。當時,當其他外道遊行者們在圓亭棚共坐聚集時,這個談論中間出現:「
道友們!凡任何人行十二年圓滿、遍純淨的梵行,『無十
比丘』是適合的言詞。」
那時,尊者舍利弗對那些其他外道遊行者的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,從座位起來後離開:「我在
世尊的面前將了知這所說的義理。」那時,尊者舍利弗在舍衛城為了托鉢行走後,
餐後已從施食返回,去見世尊。抵達後,向世尊
問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者舍利弗對世尊說這個:
「
大德!這裡,我午前時穿衣、拿起衣鉢後,為了托鉢進入舍衛城。大德!那個我想這個:『在舍衛城為了托鉢行走大致上還太早,讓我前往其他外道遊行者們的園林。』大德!那時,我前往其他外道遊行者們的園林。抵達後,與那些其他外道遊行者一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。大德!當時,當其他外道遊行者們在圓亭棚共坐聚集時,這個談論中間出現:『道友們!凡任何人行十二年圓滿、遍純淨的梵行,「無十比丘」是適合的言詞。』大德!那時,我對那些其他外道遊行者的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,從座位起來後離開:『我在世尊的面前將了知這所說的義理。』大德!在這法、律中會能夠唯獨以年資(年計算量)
安立無十比丘嗎?」
「舍利弗!在這法、律中不能夠唯獨以年資安立無十比丘,舍利弗!有這七個
無十之事被我以證智自作證後宣說,哪七個?舍利弗!這裡,這裡,比丘是在學的
受持上極意欲者,且未來在學的受持上是不離愛情者;是在法的注意上極意欲者,且未來在法的注意上是不離愛情者;是在欲求的調伏上極意欲者,且未來在欲求的調伏上是不離愛情者;是在
獨坐上極意欲者,且未來在獨坐上是不離愛情者;是在活力發動上極意欲者,且未來在活力發動上是不離愛情者;是在
念與聰敏上極意欲者,且未來在念與聰敏上是不離愛情者;是在見的通達上極意欲者,且未來在見的通達上是不離愛情者[AN.7.20],舍利弗!這是七個無十之事被我以證智自作證後宣說,舍利弗!具備這七個無十之事的比丘行十二年圓滿、遍純淨的梵行,『無十比丘』是適合的言詞;行二十四年圓滿、遍純淨的梵行,『無十比丘』是適合的言詞;行三十六年圓滿、遍純淨的梵行,『無十比丘』是適合的言詞;行四十八年圓滿、遍純淨的梵行,『無十比丘』是適合的言詞。」
AN.7.42/ 11. Paṭhamaniddasasuttaṃ
42. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi– “atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– “yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
Atha kho āyasmā sāriputto tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi– “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca–
“Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan’ti. Atha khvāhaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Tena kho pana, bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi ‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyā’ti. Atha khvāhaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ – ‘bhagavato santike etassa atthaṃ ājānissāmī’ti. Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetun”ti?
“Na kho, sāriputta, sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetuṃ. Satta kho imāni, sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
“Katamāni satta? Idha, sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo, dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo, icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo, diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, sāriputta, satta niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho, sāriputta, sattahi niddasavatthūhi samannāgato bhikkhu dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya; catubbīsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya; chattiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya, aṭṭhacattārīsaṃ cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti. Ekādasamaṃ.