經號:   
   (AN.5.180 更新)
增支部5集180經/額偉細經(莊春江譯)
  有一次世尊與大比丘僧團一起在憍薩羅進行著遊行。
  旅途中行走的世尊在某處看見大沙羅樹林。看見後,離開道路,去那個沙羅樹林。抵達後,進入那個沙羅樹林,在某處顯露微笑。
  那時,尊者阿難想這個:
  「什麼因、什麼,世尊有微笑的顯露呢?諸如來不無原因地顯露微笑。」
  那時,尊者阿難對世尊說這個:
  「大德!什麼因、什麼緣,世尊有微笑的顯露呢?諸如來不無原因地顯露微笑。」
  「阿難!從前,這個地方是繁榮的,同時也富裕的,以及人多的、人雜亂的城市,又,阿難!迦葉世尊、阿羅漢遍正覺者近依這個城市而住。阿難!有迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者名叫額偉細的優婆塞,他在戒上不是全分行者,阿難!五百位被額偉細優婆塞承認、勸導的優婆塞[也]在戒上不是全分行者。
  阿難!那時,額偉細優婆塞想這個:『我對這五百位優婆塞是很有助益者、先導者、勸導者,我在戒上不是全分行者,這五百位優婆塞也在戒上不是全分行者,這樣,這是相同的,沒有任何多的,來吧!我是為了超越者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞去見那五百位優婆塞,抵達後,對那五百位優婆塞說這個:
  『尊者們!從今天起,請你們憶持我在戒上是全分行者。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞想這個:
  『額偉細對我們是很有助益者、先導者、勸導者,聖額偉細在戒上將成為全分行者,更何況我們。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞去見額偉細優婆塞,抵達後,對額偉細優婆塞說這個:
  『聖額偉細!從今天起,請你憶持這五百位優婆塞在戒上是全分行者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞想這個:『我對這五百位優婆塞是很有助益者、先導者、勸導者,我在戒上是全分行者,這五百位優婆塞也在戒上是全分行者,這樣,這是相同的,沒有任何多的,來吧!我是為了超越者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞去見那五百位優婆塞,抵達後,對那五百位優婆塞說這個:
  『尊者們!從今天起,請你們憶持我是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞想這個:
  『聖額偉細對我們是很有助益者、先導者、勸導者,聖額偉細將成為梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法,更何況我們。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞去見額偉細優婆塞,抵達後,對額偉細優婆塞說這個:
  『聖額偉細!從今天起,請你憶持這五百位優婆塞是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞想這個:『我對這五百位優婆塞是很有助益者、先導者、勸導者,我在戒上是全分行者,這五百位優婆塞也在戒上是全分行者;我是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法,這五百位優婆塞也是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法,這樣,這是相同的,沒有任何多的,來吧!我是為了超越者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞去見那五百位優婆塞,抵達後,對那五百位優婆塞說這個:
  『尊者們!從今天起,請你們憶持我是晚上停止、戒絕非時食的一日一食者。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞想這個:
  『聖額偉細對我們是很有助益者、先導者、勸導者,聖額偉細將成為晚上停止、戒絕非時食的一日一食者,更何況我們。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞去見額偉細優婆塞,抵達後,對額偉細優婆塞說這個:
  『聖額偉細!從今天起,請你憶持這五百位優婆塞是晚上停止、戒絕非時食的一日一食者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞想這個:『我對這五百位優婆塞是很有助益者、先導者、勸導者,我在戒上是全分行者,這五百位優婆塞也在戒上是全分行者;我是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法,這五百位優婆塞也是梵行者,行遠離,戒絕婬欲、俗法;我是晚上停止、戒絕非時食的一日一食者,這五百位優婆塞也是晚上停止、戒絕非時食的一日一食者,這樣,這是相同的,沒有任何多的,來吧!我是為了超越者。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞去見迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者,抵達後,對迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者說這個:
  『大德!願我得到在世尊的面前出家,願我得到受具足戒。』
  阿難!那時,額偉細優婆塞得在迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者面前出家,得到受具足戒。
  還有,已受具足戒不久,住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的額偉細比丘不久就以證智自作證後,在當生中進入後住於善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他證知:『出生已盡梵行已完成應該被作的已作不再有此處[輪迴]的狀態。』
  然後額偉細比丘成為眾阿羅漢之一。
  阿難!那時,那五百位優婆塞想這個:
  『聖額偉細對我們是很有助益者、先導者、勸導者,聖額偉細剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,將從在家出家成為無家者,更何況我們。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞去見迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者,抵達後,對迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者說這個:
  『大德!願我們得到在世尊的面前出家,願我們得到受具足戒。』
  阿難!那時,那五百位優婆塞得到在迦葉世尊、阿羅漢、遍正覺者面前出家,得到受具足戒。
  阿難!那時,額偉細比丘想這個:『我是這無上解脫樂的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者,啊!這五百位比丘確實也會是這無上解脫樂的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。』
  阿難!那時,那五百位比丘住於隱退、不放逸、熱心、自我努力時,就不久,以證智自作證後,在當生中進入後住於凡善男子們為了利益正確地從在家出家成為無家者的那個無上梵行結尾,他們證知:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』
  阿難!像這樣,額偉細為上首的那五百位比丘更高再更高、勝妙再勝妙地努力,作證無上解脫,阿難!因此,在這裡,應該被這麼學:『我們要更高再更高、勝妙再勝妙地努力,作證無上解脫。』阿難!應該被你們這麼學。」
  優婆塞品第三,其攝頌
  「怯怖、無畏、地獄,怨恨、旃陀羅為第五則,
   喜、買賣、國王,在家人與額偉細。」
AN.5.180/ 10. Gavesīsuttaṃ
   180. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṃ padese mahantaṃ sālavanaṃ; disvāna maggā okkamma yena taṃ sālavanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ sālavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi.
   Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi– “ko nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti.
   “Bhūtapubbaṃ, ānanda, imasmiṃ padese nagaraṃ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Taṃ kho panānanda, nagaraṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Kassapassa kho panānanda, bhagavato arahato sammāsambuddhassa gavesī nāma upāsako ahosi sīlesu aparipūrakārī. Gavesinā kho, ānanda, upāsakena pañcamattāni upāsakasatāni paṭidesitāni samādapitāni ahesuṃ sīlesu aparipūrakārino. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi– ‘ahaṃ kho imesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu aparipūrakārī, imāni ca pañca upāsakasatāni sīlesu aparipūrakārino. Iccetaṃ samasamaṃ, natthi kiñci atirekaṃ; handāhaṃ atirekāyā’”ti.
   “Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca– ‘ajjatagge maṃ āyasmanto sīlesu paripūrakāriṃ dhārethā’ti! Atha kho, ānanda, tesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ etadahosi– ‘ayyo kho gavesī amhākaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā Ayyo hi nāma gavesī sīlesu paripūrakārī bhavissati. Kimaṅgaṃ pana mayan’ti! Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā gavesiṃ upāsakaṃ etadavocuṃ– ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino dhāretū’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi– ‘ahaṃ kho imesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā, ahañcamhi sīlesu paripūrakārī, imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino Iccetaṃ samasamaṃ, natthi kiñci atirekaṃ; handāhaṃ atirekāyā’”ti!
   “Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca– ‘ajjatagge maṃ āyasmanto brahmacāriṃ dhāretha ārācāri virataṃ methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ etadahosi– ‘ayyo kho gavesī amhākaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī brahmacārī bhavissati ārācārī virato methunā gāmadhammā. Kimaṅgaṃ pana mayan’ti! Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā gavesiṃ upāsakaṃ etadavocuṃ– ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino dhāretu ārācārino viratā methunā gāmadhammā’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi – ‘ahaṃ kho imesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Iccetaṃ samasamaṃ, natthi kiñci atirekaṃ; handāhaṃ atirekāyā’”ti.
   “Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena tāni pañca upāsakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tāni pañca upāsakasatāni etadavoca– ‘ajjatagge maṃ āyasmanto ekabhattikaṃ dhāretha rattūparataṃ virataṃ vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, tesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ etadahosi– ‘ayyo kho gavesī bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī ekabhattiko bhavissati rattūparato virato vikālabhojanā. Kimaṅgaṃ pana mayan’ti! Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena gavesī upāsako tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā gavesiṃ upāsakaṃ etadavocuṃ ‘ajjatagge ayyo gavesī imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattike dhāretu rattūparate virate vikālabhojanā’ti. Atha kho, ānanda, gavesissa upāsakassa etadahosi– ‘ahaṃ kho imesaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ahañcamhi sīlesu paripūrakārī. Imānipi pañca upāsakasatāni sīlesu paripūrakārino. Ahañcamhi brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imānipi pañca upāsakasatāni brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā. Ahañcamhi ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imānipi pañca upāsakasatāni ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Iccetaṃ samasamaṃ, natthi kiñci atirekaṃ; handāhaṃ atirekāyā’”ti.
   “Atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca– ‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadan’ti. Alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṃ ahosi.
   “Atha kho, ānanda, tesa pañcannaṃ upāsakasatānaṃ etadahosi – ‘ayyo kho gavesī amhākaṃ bahūpakāro pubbaṅgamo samādapetā. Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. Kimaṅgaṃ pana mayan’ti! Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ– ‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampadan’ti. Alabhiṃsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alabhiṃsu upasampadaṃ.
   “Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi– ‘ahaṃ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī. Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti. Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññiṃsu”.
   “Iti kho ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṃ vāyamamānā anuttaraṃ vimuttiṃ sacchākaṃsu. Tasmātiha, ānanda, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘uttaruttari paṇītapaṇītaṃ vāyamamānā anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarissāmā’ti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. Dasamaṃ.
  Upāsakavaggo tatiyo.
   Tassuddānaṃ–
   Sārajjaṃ visārado nirayaṃ, veraṃ caṇḍālapañcamaṃ.
  Pīti vaṇijjā rājāno, gihī ceva gavesināti.
漢巴經文比對(莊春江作):