經號:   
   (AN.5.178 更新)
增支部5集178經/國王經(莊春江譯)
  「比丘們!你們怎麼想它:這是否被你們看見或聽見:『「這位男子捨斷殺生後,是離殺生者。」國王捕捉他後,以殺生的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!!這也沒被我看見或聽見:『「這位男子捨斷殺生後,是離殺生者。」國王捕捉他後,以殺生的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』而是他們如實地告知他的惡業:『「這位男子奪取男子或女子生命。」國王捕捉他後,以殺生之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』像這樣是否被你們看見或聽見呢?」
  「大德!我們看見也聽見,[未來]也將[再]聽見。」
  「比丘們!你們怎麼想它:這是否被你們看見或聽見:『「這位男子捨斷未給予而取後,是離未給予而取者。」國王捕捉他後,以未給予而取的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!好!這也沒被我看見或聽見:『「這位男子捨斷未給予而取後,是離未給予而取者。」國王捕捉他後,以未給予而取的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』而是他們如實地告知他的惡業:『「這位男子從村落或林野未給予而取,被稱為偷盜的。」國王捕捉他後,以未給予而取之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』像這樣是否被你們看見或聽見呢?」
  「大德!我們看見也聽見,[未來]也將[再]聽見。」
  「比丘們!你們怎麼想它:這是否被你們看見或聽見:『「這位男子捨斷邪淫後,是離邪淫者。」國王捕捉他後,以邪淫的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!好!這也沒被我看見或聽見:『「這位男子捨斷邪淫後,是離邪淫者。」國王捕捉他後,以邪淫的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』而是他們如實地告知他的惡業:『「這位男子對他人的女子、其他少女性交。」國王捕捉他後,以邪淫之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』像這樣是否被你們看見或聽見呢?」
  「大德!我們看見也聽見,[未來]也將[再]聽見。」
  「比丘們!你們怎麼想它:這是否被你們看見或聽見:『「這位男子捨斷妄語後,是離妄語者。」國王捕捉他後,以妄語的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!好!這也沒被我看見或聽見:『「這位男子捨斷妄語後,是離妄語者。」國王捕捉他後,以妄語的戒絕之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』而是他們如實地告知他的惡業:『「這位男子以妄語破壞屋主或屋主之子的利益。」國王捕捉他後,以妄語之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』像這樣是否被你們看見或聽見呢?」
  「大德!我們看見也聽見,[未來]也將[再]聽見。」
  「比丘們!你們怎麼想它:這是否被你們看見或聽見:『「這位男子捨斷榖酒、果酒、酒放逸處後,是離榖酒、果酒、酒放逸處者。」國王捕捉他後,以戒絕榖酒、果酒、酒放逸處之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作嗎?』」
  「大德!這確實不是。」
  「比丘們!好!這也沒被我看見或聽見:『「這位男子捨斷榖酒、果酒、酒放逸處後,是離榖酒、果酒、酒放逸處者。」國王捕捉他後,以戒絕榖酒、果酒、酒放逸處之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』而是他們如實地告知他的惡業:『「這位男子為了榖酒、果酒、酒放逸處從事奪取男子或女子的生命;這位男子為了榖酒、果酒、酒放逸處從事從村落或林野未給予而取,被稱為偷盜的;這位男子為了榖酒、果酒、酒放逸處從事對他人的女子、其他少女性交;這位男子為了榖酒、果酒、酒放逸處從事以妄語破壞屋主或屋主之子的利益。」國王捕捉他後,以榖酒、果酒、酒放逸處之因而或殺或繫縛或驅逐或依他想的而作。』像這樣是否被你們看見或聽見呢?」
  「大德!我們看見也聽見,[未來]也將[再]聽見。」
AN.5.178/ 8. Rājāsuttaṃ
   178. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā– ‘ayaṃ puriso pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ– ‘ayaṃ puriso pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca, khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti – ‘ayaṃ puriso itthiṃ vā purisaṃ vā jīvitā voropesīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā pāṇātipātahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā– ‘ayaṃ puriso adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ– ‘ayaṃ puriso adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti– ‘ayaṃ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā adinnādānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā– ‘ayaṃ puriso kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesumicchācārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ– ‘ayaṃ puriso kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesumicchācārā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti– ‘ayaṃ puriso paritthīsu parakumārīsu cārittaṃ āpajjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā kāmesumicchācārahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti.
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā– ‘ayaṃ puriso musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘ayaṃ puriso musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti– ‘ayaṃ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṃ pabhañjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā musāvādahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti
   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā– ‘ayaṃ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘ayaṃ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamāda-ṭṭhānā paṭiviratoti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇihetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karontī’ti. Api ca khvassa tatheva pāpakammaṃ pavedenti– ‘ayaṃ puriso surāmerayamajja-pamādaṭṭhānaṃ anuyutto itthiṃ vā purisaṃ vā jīvitā voropesi; ayaṃ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ anuyutto gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi; ayaṃ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ anuyutto paritthīsu parakumārīsu cārittaṃ āpajji; ayaṃ puriso surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ anuyutto gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṃ pabhañjīti. Tamenaṃ rājāno gahetvā surāmerayamajjapamādaṭṭhānahetu hananti vā bandhanti vā pabbājenti vā yathāpaccayaṃ vā karonti. Api nu tumhehi evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. Aṭṭhamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「或依他想的而作」(yathāpaccayaṃ vā karontī'ti,逐字譯為「如+緣-或-作」),菩提比丘長老英譯為「依情況的需求處理他」(or do with him as the occasion demands),或「或其他懲罰」(or otherwise penalize),或「依他們的願望處理它們」(doing with them as they wish, SN.22.33)。