增支部5集162經/嫌恨的調伏經第二(莊春江譯)
在那裡,
尊者舍利弗召喚
比丘們:
「比丘
學友們!」
「學友!」那些比丘回答尊者舍利弗。
尊者舍利弗說這個:
「學友們!有這五種嫌恨的調伏,在那裡,比丘已生起的嫌恨全都能被調伏,哪五個?學友們!這裡,某人有不清淨的
身行為、清淨的語行為,學友們!應該對像這樣的人調伏嫌恨。學友們!又,這裡,某人有不清淨的語行為、清淨的身行為,學友們!應該對像這樣的人調伏嫌恨。學友們!又,這裡,某人有不清淨的身行為、不清淨的語行為,但時常得到心的開闊、心的
明淨,學友們!應該對像這樣的人調伏嫌恨。學友們!又,這裡,某人有不清淨的身行為、不清淨的語行為,且不時常得到心的開闊、心的明淨,學友們!應該對像這樣的人調伏嫌恨。學友們!又,這裡,某人有清淨的身行為、清淨的語行為,且時常得到心的開闊、心的明淨,學友們!應該對像這樣的人調伏嫌恨。
學友們!在這裡,應該如何對這位不清淨身行為、清淨語行為的人調伏嫌恨呢?學友們!猶如穿糞掃衣的比丘看見道路旁的破布後,會以左腳踩著,以右腳張平,在那裡
撕下堅固處,拿起來後離開。同樣的,學友們!當這個人有不清淨身行為、清淨語行為時,那時,不應該作意他的不清淨身行為,那時,應該作意他的清淨語行為,應該這樣調伏對他的嫌恨。
學友們!在這裡,應該如何對這位不清淨語行為、清淨身行為的人調伏嫌恨呢?學友們!猶如蓮花池被藻類與水草覆蓋,那時,被熱壓迫、被熱折磨、疲累、乾透了、口渴的男子走來,他跳入那個蓮花池,以雙手除去像這樣堆積的藻類與水草後,以合掌[掬水]喝飲後離開。同樣的,學友們!當這個人有不清淨語行為、清淨身行為時,那時,不應該作意他的不清淨語行為,那時,應該作意他的清淨身行為,應該這樣調伏對他的嫌恨。
學友們!在這裡,應該如何對這位不清淨身行為、不清淨語行為,但時常得到心的開闊、心的明淨的人調伏嫌恨呢?學友們!猶如在牛足跡中有少量水,那時,被熱壓迫、被熱折磨、疲累、乾透了、口渴的男子走來,他想這個:『這牛足跡中有少量水,如果我以合掌[掬水]或以容器[舀水]喝,我將攪動、攪混它,使它不能喝,
讓我四[肢]彎曲投地,如牛舔飲後離開。』他四[肢]彎曲投地,如牛舔飲後離開。同樣的,學友們!當這個人有不清淨身行為、不清淨語行為,但時常得到心的開闊、心的明淨時,那時,不應該作意他的不清淨身行為,不應該作意他的不清淨語行為,那時,應該作意他時常得到心的開闊、心的明淨,應該這樣調伏對他的嫌恨。
學友們!在這裡,應該如何對這位不清淨身行為、不清淨語行為,且不時常得到心的開闊、心的明淨的人調伏嫌恨呢?學友們!猶如生病的、受苦的、重病的男子是旅途中的行走者,他前面的村落是在遠處、後面的村落也是在遠處,他沒得到適當的飲食、醫藥、看護,他沒得到[遇見]村落領導者。另一位旅途中的男子看見他,他對那位男子起悲愍、憐愍、同情而看護他:『啊!願這位男子得到適當的飲食、醫藥、看護,得到[遇見]村落領導者,那是什麼原因?不要讓這位男子在這裡遭遇不幸與災厄。』同樣的,學友們!當這個人有不清淨身行為、不清淨語行為,且不時常得到心的開闊、心的明淨時,學友們!對這樣的男子應該起悲愍、憐愍、同情而看護他:『啊!願這位尊者捨斷身惡行後
修習身善行,捨斷語惡行後修習語善行,捨斷意惡行後修習
意善行,那是什麼原因?不要讓這位尊者以身體的崩解,死後往生
苦界、
惡趣、
下界、地獄。』應該這樣調伏對他的嫌恨。
學友們!在這裡,應該如何對這位清淨身行為、清淨語行為,且時常得到心的開闊、心的明淨的人調伏嫌恨呢?學友們!猶如有清澈水的、悅意水的、冷水的、透明水的、美麗堤岸的、能被喜樂的蓮花池被種種樹木遮蔭,那時,被熱壓迫、被熱折磨、疲累、乾透了、口渴的男子走來,他跳入那個蓮花池沐浴、喝飲後再出來,然後會就在那樹蔭下或坐或躺。同樣的,學友們!當這個人有清淨身行為、清淨語行為,且時常得到心的開闊、心的明淨時,那時,應該作意他的清淨身行為,那時,應該作意他的清淨語行為,那時,應該作意他時常得到心的開闊、心的明淨,應該這樣調伏對他的嫌恨,學友們!因為全方位端正的人之故,心明淨。
學友們!這是五種嫌恨的調伏,在那裡,比丘已生起的嫌恨全都能被調伏。」
AN.5.162/
2. Dutiya-āghātapaṭivinayasuttaṃ
162. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–
“Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.
“Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṃsukūliko rathiyāya nantakaṃ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṃ paripātetvā ādāya pakkameyya; evamevaṃ khvāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā, yā ca khvāssa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
“Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṃ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya. Evamevaṃ kho, āvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā, yā ca khvāssa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
“Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, parittaṃ gopade udakaṃ. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa– ‘idaṃ kho parittaṃ gopade udakaṃ. Sacāhaṃ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṃ loḷessāmipi taṃ apeyyampi taṃ karissāmi. Yaṃnūnāhaṃ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyyan’ti. So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyya. Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Yañca kho so labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tamevassa tasmiṃ samaye manasi kātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
“Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacī-samācāro na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno. Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo. So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, na labheyya gāmantanāyakaṃ. Tamenaṃ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno. So tasmiṃ purise kāruññaṃyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṃyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṃyeva upaṭṭhāpeyya– ‘aho vatāyaṃ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, labheyya gāmantanāyakaṃ! Taṃ kissa hetu? Māyaṃ puriso idheva anayabyasanaṃ āpajjī’ti! Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṃyeva upaṭṭhāpetabbaṃ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā– ‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveyya, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveyya, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveyya Taṃ kissa hetu? Māyaṃ āyasmā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjī’ti! Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
“Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā. Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yampi labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tampissa tasmiṃ samaye manasi kātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Samantapāsādikaṃ, āvuso, puggalaṃ āgamma cittaṃ pasīdati.
“Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti. Dutiyaṃ.