經號:   
   (AN.5.43 更新)
增支部5集43經/想要的經(莊春江譯)
  那時,屋主給孤獨去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的屋主給孤獨說這個:
  「屋主!世間中有這想要的、所愛的、合意的、難得的五法,哪五個呢?屋主!壽命是世間中想要的、所愛的、合意的、難得的;美貌是世間中想要的、所愛的、合意的、難得的;快樂是世間中想要的、所愛的、合意的、難得的;名聲是世間中想要的、所愛的、合意的、難得的;天界是世間中想要的、所愛的、合意的、難得的,屋主!世間中有這想要的、所愛的、合意的、難得的五法。
  屋主!我說世間中這想要的、所愛的、合意的、難得的五法不因祈願或因希望獲得,屋主!如果世間中這想要的、所愛的、合意的、難得的五法因祈願或因希望而有,這裡,誰會失去什麼?
  屋主!想要壽命的聖弟子不該發願或歡喜於壽命或熱望壽命,屋主!導向壽命之行道應該被想要壽命的聖弟子實行,因為,當導向壽命之行道被實行時,[才]轉起壽命的獲得,他成為天或人壽命的得到者。
  屋主!想要美貌的聖弟子不該發願或歡喜於美貌或熱望美貌,屋主!導向美貌之行道應該被想要美貌的聖弟子實行,因為,當導向美貌之行道被實行時,[才]轉起美貌的獲得,他成為天或人美貌的得到者。
  屋主!想要快樂的聖弟子不該發願或歡喜於快樂或熱望快樂,屋主!導向快樂之行道應該被想要快樂的聖弟子實行,因為,當導向快樂之行道被實行時,[才]轉起快樂的獲得,他成為天或人快樂的得到者。
  屋主!想要名聲的聖弟子不該發願或歡喜於名聲或熱望名聲,屋主!導向名聲之行道應該被想要名聲的聖弟子實行,因為,當導向名聲之行道被實行時,[才]轉起名聲的獲得,他成為天或人名聲的得到者。
  屋主!想要天界的聖弟子不該發願或歡喜於天界或熱望天界,屋主!導向天界之行道應該被想要天界的聖弟子實行,因為,當導向天界之行道被實行時,[才]轉起天界的獲得,他成為天界的得到者。」
  「壽命、美貌、名聲、名望,天界、高貴的出生、上妙的喜樂再三欲求者,
   賢智者稱讚,在應該作的福德上不放逸。
   不放逸的賢智者,持有二種利益:
   在當生中的利益,以及後世的利益,
   現觀利益的堅固者,被稱為『賢智者』。」
AN.5.43/ 3. Iṭṭhasuttaṃ
   43. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca–
   “Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca? Āyu, gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
   “Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṃ vadāmi. Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
   “Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vāpi hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
   “Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.
   “Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.
   “Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.
   “Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā saggānaṃ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Saggasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti saggānan”ti.
  “Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ, saggaṃ uccākulīnataṃ;
  Ratiyo patthayānena, uḷārā aparāparā.
  “Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
  “Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
  “Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;
  Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. Tatiyaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「熱望」(vāpi hetu),菩提比丘長老依錫蘭本(vā pihetuṃ)英譯為「[被動地]熱望」([passively] yearn),今準此譯。