經號:   
   (AN.5.30 更新)
增支部5集30經/那提迦經(莊春江譯)[SA.1250]
  被我這麼聽聞
  有一次,在憍薩羅進行遊行的世尊與大比丘僧團一起抵達名叫一奢能伽羅的憍薩羅婆羅門村落,在那裡,世尊住在一奢能伽羅的一奢能伽羅叢林中。一奢能伽羅的婆羅門屋主們聽聞:「先生!在憍薩羅進行遊行的釋迦人之子、從釋迦族出家的沙門喬達摩,與大比丘僧團一起已到達一奢能伽羅,又,對那位喬達摩尊師,有這樣的好名聲被傳播:『像這樣,那位世尊是阿羅漢遍正覺者明行具足者善逝世間知者應該被調御人的無上調御者天-人們的大師佛陀、世尊。』他以證智自作證後,告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的世代,他教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;有意義的有文字的法,他說明完全圓滿、遍純淨的梵行。又,有像那樣阿羅漢的看見,那就好了!」
  那時,一奢能伽羅的婆羅門屋主們那夜過後,拿取豐盛的硬食、軟食前往一奢能伽羅叢林。抵達後,高聲地、大聲地站在外面的門屋。當時,尊者那提迦為世尊的侍者。那時,世尊召喚尊者那提迦:「那提迦!那麼,那些高聲者、大聲者是誰,看起來像漁夫在魚的掠奪中?」「大德!這些是一奢能伽羅的婆羅門屋主們,拿取豐盛的硬食、軟食後,高聲地、大聲地站在外面的門屋,指定世尊與比丘僧團。」「那提迦!我不要以名聲聚集,以及不要以我有名聲,那提迦!凡不會是這些離欲樂、獨居樂、寂靜樂、正覺樂的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者:對該離欲樂、獨居樂、寂靜樂、正覺樂我是隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者,願他受用那個不淨樂、睡眠樂、利得-恭敬-名聲樂。」
  「大德!現在,請世尊同意!請善逝同意!大德!現在是世尊的同意時機,現在,就每個去處世尊將去,城鎮連同地方的婆羅門屋主們將成為傾斜那個者。大德!猶如在天下大雨時,水像那樣傾斜地流動。同樣的,大德!現在,就每個去處世尊將去,城鎮連同地方的婆羅門屋主們將成為傾斜那個者,那是什麼原因?大德!因為,世尊有像這樣的戒、慧。」
  「那提迦!我不要以名聲聚集,以及不要以我有名聲,那提迦!凡不會是這些離欲樂、獨居樂、寂靜樂、正覺樂的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者:對該離欲樂、獨居樂、寂靜樂、正覺樂我是隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者,願他受用那個不淨樂、睡眠樂、利得-恭敬-名聲樂。
  那提迦!對吃的、喝的、嚼的、品嘗的,有大小便,這是它的結果(等流)。
  那提迦!對諸可愛的,以變易變異生起愁、悲、苦、憂、絕望,這是它的結果。
  那提迦!對致力不淨相實踐者,在淨相上確立厭逆性,這是它的結果。
  那提迦!對在六觸處上住於無常隨看者,在觸上確立厭逆性,這是它的結果。
  那提迦!對在五取蘊上住於隨看生滅的者,在取(執取)上確立厭逆性,這是它的結果。」
  五支品第三,其攝頌
  「二則不尊重、隨雜染,破戒與資助,
   解脫、定、五支,經行與那提迦。」
AN.5.30/ 10. Nāgitasuttaṃ
   30. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā– “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto; icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddamahāsaddā. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi– “ke pana kho, nāgita, uccāsaddamahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaññeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. “Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā”ti.
   “Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni bhagavā gamissati taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti.
   “Māhaṃ nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya. Asitapītakhāyitasāyitassa kho, nāgita, uccārapassāvo– eso tassa nissando. Piyānaṃ kho, nāgita, vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā– eso tassa nissando. Asubhanimittānuyogaṃ anuyuttassa kho, nāgita, subhanimitte pāṭikulyatā saṇṭhāti– eso tassa nissando. Chasu kho, nāgita, phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikulyatā saṇṭhāti– eso tassa nissando. Pañcasu kho, nāgita, upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikulyatā saṇṭhāti– eso tassa nissando”ti. Dasamaṃ.
  Pañcaṅgikavaggo tatiyo.
   Tassuddānaṃ–
   Dve agāravupakkilesā, dussīlānuggahitena ca;
   Vimuttisamādhipañcaṅgikā, caṅkamaṃ nāgitena cāti.
漢巴經文比對(莊春江作):