經號:   
   (AN.4.197 更新)
增支部4集197經/茉莉皇后經(莊春江譯)
  有一次世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  那時,茉莉皇后去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的茉莉皇后對世尊說這個:
  「大德!什麼因、什麼,以那個這裡某位婦女是醜的、惡色的、極難看的,而且,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的呢?
  大德!又,什麼因、什麼緣,以那個這裡某位婦女是醜的、惡色的、極難看的,但,是富有的、大富的、大財富的、大力量的呢?
  大德!又,什麼因、什麼緣,以那個這裡某位婦女是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,但,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的呢?
  大德!又,什麼因、什麼緣,以那個這裡某位婦女是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,而且,是富有的、大富的、大財富的、大力量的呢?」
  「茉莉!這裡,某位婦女是有憤怒者、常惱者,當被稍微說時,也成為不高興,動搖、害心、反抗,顯出憤恨與瞋恚及不滿,她對沙門婆羅門不是食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,又,她是嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬羨慕、憤慨,嫉妒,如果她從那個[狀況]死去來此處(為人),無論再生到哪裡,她都是醜的、惡色的、極難看的,而且,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的。
  又,茉莉!這裡,某位婦女是有憤怒者、常惱者,當被稍微說時,也成為不高興,動搖、害心、反抗,顯出憤恨與瞋恚及不滿,她對沙門或婆羅門是食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,又,她是不嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬不羨慕、不憤慨,不懷嫉妒,如果她從那個[狀況]死去來此處(為人),無論再生到哪裡,她都是醜的、惡色的、極難看的,但,是富有的、大富的、大財富的、大力量的。
  又,茉莉!這裡,某位婦女是非有憤怒者、常無惱者,當被多說時,也不成為不高興,不動搖、無害心、不反抗,不顯出憤恨與瞋恚及不滿 ,她對沙門或婆羅門不是食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,又,她是嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬羨慕、憤慨,懷嫉妒,如果她從那個[狀況]死去來此處(為人),無論再生到哪裡,她都是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,但,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的。
  又,茉莉!這裡,某位婦女是非有憤怒者、常無惱者,當被多說時,也不成為不高興,不動搖、無害心、不反抗,不顯出憤恨與瞋恚及不滿 ,她對沙門或婆羅門是食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,又,她是不嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬不羨慕、不憤慨,不懷嫉妒,如果她從那個[狀況]死去來此處(為人),無論再生到哪裡,她都是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,而且,是富有的、大富的、大財富的、大力量的。
  茉莉!這是因、這是緣,依此而這裡某位婦女是醜的、惡色的、極難看的,而且,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的;又,茉莉!這是因、這是緣,依此而這裡某位婦女是醜的、惡色的、極難看的,但,是富有的、大富的、大財富的、大力量的;又,茉莉!這是因、這是緣,依此而這裡某位婦女是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,但,是貧窮的、少自己的、少財富的、少力量的;又,茉莉!這是因、這是緣,依此而這裡某位婦女是美麗的、好看的、端正的、具備最上如蓮花般容色的,而且,是富有的、大富的、大財富的、大力量的。」
  在這麼說時,茉莉皇后對世尊說這個:
  「大德!我其他[前]生一定曾是有憤怒者、常惱者,當被稍微說時,也成為不高興,動搖、害心、反抗,顯出憤恨與瞋恚及不滿,大德![所以]我現在是醜的、惡色的、極難看的。
  大德!我其他[前]生一定曾對沙門或婆羅門是食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,大德![所以]我現在是富有的、大富的、大財富的。
  大德!我其他[前]生一定曾是不嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬不羨慕、不憤慨,不懷嫉妒,大德![所以]我現在是大力量的,大德!又,在這王宮中有剎帝利女孩、婆羅門女孩、屋主女孩,我對她們自在地作支配。
   大德!從今天起,這個我要成為非有憤怒者、常無惱者,當被多說時,也不成為不高興,不動搖、無害心、不反抗,不顯出憤恨與瞋恚及不滿 ,我要對沙門或婆羅門成為食物、飲料、衣物、交通工具、花環、香料、塗油、臥床、房舍、燈燭的施與者,又,我要成為不嫉妒者,對他人的利得、恭敬、尊重、尊敬、敬意、崇敬不羨慕、不憤慨,不懷嫉妒。
  太偉大了,大德!……(中略)大德!請世尊記得我為優婆夷,從今天起已起終生歸依。」
AN.4.197/ 7. Mallikādevīsuttaṃ
   197. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho mallikā devī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho mallikā devī bhagavantaṃ etadavoca–
   “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca?
   “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca?
   “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca?
   “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti?
   “Idha mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Issāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṃ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.
   “Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Anissāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṃ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca.
   “Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Issāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṃ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca.
   “Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Anissāmanikā kho pana hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. Sā ce tato cutā itthattaṃ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca.
   “Ayaṃ kho, mallike, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. Ayaṃ pana, mallike, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. Ayaṃ kho, mallike, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. Ayaṃ pana, mallike, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti.
   Evaṃ vutte mallikā devī bhagavantaṃ etadavoca– “yā nūnāhaṃ bhante, aññaṃ jātiṃ kodhanā ahosiṃ upāyāsabahulā, appampi vuttā samānā abhisajjiṃ kuppiṃ byāpajjiṃ patitthīyiṃ kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsiṃ, sāhaṃ, bhante, etarahi dubbaṇṇā durūpā supāpikā dassanāya.
   “Yā nūnāhaṃ, bhante, aññaṃ jātiṃ dātā ahosiṃ samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, sāhaṃ, bhante, etarahi aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā.
   “Yā nūnāhaṃ, bhante, aññaṃ jātiṃ anissāmanikā ahosiṃ, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issiṃ na upadussiṃ na issaṃ bandhiṃ, sāhaṃ, bhante, etarahi mahesakkhā. Santi kho pana, bhante, imasmiṃ rājakule khattiyakaññāpi brāhmaṇakaññāpi gahapatikaññāpi, tāsāhaṃ issarādhipaccaṃ kāremi. Esāhaṃ, bhante, ajjatagge akkodhanā bhavissāmi anupāyāsabahulā, bahumpi vuttā samānā nābhisajjissāmi na kuppissāmi na byāpajjissāmi na patitthīyissāmi, kopañca dosañca appaccayañca na pātukarissāmi; dassāmi samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Anissāmanikā bhavissāmi, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na ississāmi na upadussissāmi na issaṃ bandhissāmi. Abhikkantaṃ, bhante …pe… upāsikaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):