經號:   
   (AN.4.157 更新)
增支部4集157經/病經(莊春江譯)
  「比丘們!有這二種病,哪二種呢?身體的病與心理病。比丘們!以身體的病而自稱一年無病,二年無病、三年無病、四年無病、五年無病、十年無病、二十年無病、三十年無病、四十年無病、五十年無病、一百年或更久無病的眾生被看得見,比丘們!除了諸漏已盡者外,那些眾生以心理病而自稱須臾無病者,在世間中非常難獲得。
  比丘們!有這四種出家人的病,哪四種呢?比丘們!這裡,比丘是強欲者、有惱害者,不被無論怎樣的衣服、施食、住處、病人需要物、醫藥必需品滿足;當他是強欲者、有惱害者,不被無論怎樣的衣服、施食、住處、病人需要物、醫藥必需品滿足時,他為名譽的獲得與利養、恭敬、名聲的獲得而設定惡欲求;他為名譽的獲得與利養、恭敬、名聲的獲得而奮起、努力、勤勉;他算計後去俗家,算計後坐下,算計後說法,算計後行大小便,比丘們!這是四種出家人的病。
  比丘們!因此,在這裡,應該被這麼學:『我們不要成為強欲者、有惱害者,不被無論怎樣的衣服、施食、住處、病人需要物、醫藥必需品滿足;我們要不為名譽的獲得與利養、恭敬、名聲的獲得而設定惡欲求;我們要不為名譽的獲得與利養、恭敬、名聲的獲得而奮起、努力、勤勉;我們要成為寒、暑、飢、渴,與虻蚊風烈日蛇的接觸,辱罵、誹謗說話方式(語路)的忍耐者,我們要成為屬於已生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意、奪命的身體感受的忍住者。』比丘們!應該被你們這麼學。」
AN.4.157/ 7. Rogasuttaṃ
   157. “Dveme, bhikkhave, rogā. Katame dve? Kāyiko ca rogo cetasiko ca rogo. Dissanti, bhikkhave, sattā kāyikena rogena ekampi vassaṃ ārogyaṃ paṭijānamānā, dvepi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, tīṇipi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, cattāripi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, pañcapi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, dasapi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, vīsatipi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, tiṃsampi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, cattārīsampi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, paññāsampi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā, vassasatampi, bhiyyopi ārogyaṃ paṭijānamānā Te, bhikkhave, sattā sudullabhā lokasmiṃ ye cetasikena rogena muhuttampi ārogyaṃ paṭijānanti, aññatra khīṇāsavehi.
   “Cattārome bhikkhave, pabbajitassa rogā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahiccho hoti vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhārena. So mahiccho samāno vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. So saṅkhāya kulāni upasaṅkamati, saṅkhāya nisīdati, saṅkhāya dhammaṃ bhāsati, saṅkhāya uccārapassāvaṃ sandhāreti. Ime kho, bhikkhave, cattāro pabbajitassa rogā.
   “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘na mahicchā bhavissāma vighātavanto asantuṭṭhā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajja-parikkhārena, na pāpikaṃ icchaṃ paṇidahissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, na uṭṭhahissāma na ghaṭessāma na vāyamissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, khamā bhavissāma sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātikā bhavissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave sikkhitabban”ti. Sattamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):