經號:   
   (AN.4.35 更新)
增支部4集35經/作雨者經(莊春江譯)
  有一次世尊住在王舍城栗鼠飼養處的竹林中。
  那時,摩揭陀國大臣作雨者婆羅門去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的摩揭陀國大臣作雨者婆羅門對世尊說這個:
  「喬達摩尊師!我們安立具備四法者為大慧的大丈夫,哪四個?喬達摩尊師!這裡,是就各種(一一那個)生起所聞的多聞者。還有,知道就各種所說的義理:『這是這個所說的道理,這是這(那)個所說的道理。』還有,是有念者,很久所做的及很久所說的記得者、回憶者。還有,凡那些在家者的什麼應該被作的,在那裡是熟練者、不懶惰者,在那裡,具備方法與考察足以執行、足以安排。喬達摩尊師!我們安立具備這四法者為大慧的大丈夫。喬達摩尊師!如果我的是應該被隨喜的,請喬達摩尊師隨喜我的;喬達摩尊師!又如果我的是應該被斥責的,請喬達摩尊師斥責我的。」
  「婆羅門!我既不隨喜你的,也不斥責,婆羅門!我安立具備四法者為大慧的大丈夫,哪四個?婆羅門!這裡,是為了眾人利益、為了眾人安樂的行者,眾人在聖智上被他建立,即:善良法性、善法性。他尋思凡希望尋思的尋,不尋思凡不希望尋思的尋,意圖他希望意圖的意圖,不意圖凡不希望意圖的意圖,像這樣,在尋之路上是心達自在者。是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。以諸的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫慧解脫。婆羅門!我既不隨喜你的,也不斥責,婆羅門!我安立具備四法者為大慧的大丈夫。」
  「不可思議啊,喬達摩尊師!未曾有啊,而這被喬達摩尊師多麼善說。喬達摩尊師!我們持喬達摩尊師具備這四法:喬達摩尊師是為了眾人利益、為了眾人安樂的行者,眾人在聖智上被你建立,即:善良法性、善法性。喬達摩尊師尋思凡希望尋思的尋,不尋思凡不希望尋思的尋,意圖凡希望意圖的意圖,不意圖凡不希望意圖的意圖,喬達摩尊師在尋之路上是心達自在者。喬達摩尊師是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。喬達摩尊師以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。」
  「婆羅門!確實{我}[這]冒犯的、誹謗的言語被你說,但我將回答你:我是為了眾人利益、為了眾人安樂的行者,眾人在聖智上被我建立,即:善良法性、善法性。我尋思凡希望尋思的尋,不尋思凡不希望尋思的尋,意圖凡希望意圖的意圖,不意圖凡不希望意圖的意圖,我在尋之路上是心達自在者。我是增上心、當生樂住處之四禪的隨欲得到者、不困難得到者、無困難得到者。我以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。」
  「凡知道為了一切眾生,使從死神捕網的脫離,
   為了天-人們利益,說明理趣、法,
   凡看見與聽聞後,眾人淨信[他]。
   道非道的熟練者,應該被作的已作者、無漏者,
   最後身的佛陀,被稱為『大丈夫』。」
AN.4.35/ 5. Vassakārasuttaṃ
   35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca–
   “Catūhi kho mayaṃ, bho gotama, dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpema Katamehi catūhi? Idha, bho gotama, bahussuto hoti tassa tasseva sutajātassa tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti– ‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ti. Satimā kho pana hoti cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā yāni kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Imehi kho mayaṃ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpema. Sace me, bho gotama, anumoditabbaṃ anumodatu me bhavaṃ gotamo; sace pana me, bho gotama, paṭikkositabbaṃ paṭikkosatu me bhavaṃ gotamo”ti.
   “Neva kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, anumodāmi na paṭikkosāmi Catūhi kho ahaṃ, brāhmaṇa, dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpemi. Katamehi catūhi? Idha, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya; bahussa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. So yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhati vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakketi, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhati vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakketi; yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhati saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhati saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti. Iti cetovasippatto hoti vitakkapathe. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Neva kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, anumodāmi na pana paṭikkosāmi. Imehi kho ahaṃ, brāhmaṇa, catūhi dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpemī”ti.
   “Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ bhotā gotamena. Imehi ca mayaṃ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṃ bhavantaṃ gotamaṃ dhārema; bhavañhi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; bahu te janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. Bhavañhi gotamo yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhati vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakketi, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhati vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakketi, yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhati saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhati saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti. Bhavañhi gotamo cetovasippatto vitakkapathe. Bhavañhi gotamo catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī Bhavañhi gotamo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.
   “Addhā kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā. Api ca, tyāhaṃ byākarissāmi– ‘ahañhi, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; bahu me janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. Ahañhi, brāhmaṇa, yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhāmi vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakkemi, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhāmi vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakkemi yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhāmi saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappemi, yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhāmi saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappemi. Ahañhi, brāhmaṇa, cetovasippatto vitakkapathe. Ahañhi, brāhmaṇa, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Ahañhi, brāhmaṇa, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’”ti.
  “Yo vedi sabbasattānaṃ, maccupāsappamocanaṃ;
  Hitaṃ devamanussānaṃ, ñāyaṃ dhammaṃ pakāsayi.
  Yaṃ ve disvā ca sutvā ca, pasīdanti bahū janā.
  “Maggāmaggassa kusalo, katakicco anāsavo;
  Buddho antimasārīro, “(mahāpañño) mahāpurisoti vuccatī”ti. Pañcamaṃ.
漢巴經文比對(莊春江作):
  「生起所聞的」(sutajātassa),菩提比丘長老英譯為「學習」(learning)。
  「在尋之路上」(vitakkapathe),菩提比丘長老英譯為「在心思方式上」(over the ways of thought)。按:《滿足希求》說,在這裡,尋之路就是尋(ettha vitakkoyeva vitakkapatho)。