增支部3集128經/如手經(莊春江譯)[SA.594]
有一次,
世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
那時,在夜已深時,容色絕佳的如手
天子使整個祇樹林發光後,來見世尊。抵達後:「我要站在世尊的面前。」卻下沈、沈下去,不能保持,猶如酥、油被注入沙中,就下沈、沈下去,不能保持。同樣的,如手天子[心想]:「我將站在世尊的面前。」卻下沈、沈下去,不能保持。
那時,世尊對如手天子說這個:
「如手!要將自己的身體化作粗糙的。」
「是的,
大德!」如手天子回答世尊後,將自己的身體化作粗糙的後,向世尊
問訊後、在一旁站立。世尊對在一旁站立的如手天子說這個:
「如手!那些你以前為人身時熟悉的法,現在那些法是否熟悉呢?」
「大德!那些我以前為人身時熟悉的法,現在那些法是熟悉的,大德!那些我以前為人身時不熟悉的法,現在那些法[也]是熟悉的。大德!猶如世尊現在住於被
比丘、比丘尼、
優婆塞、
優婆夷、國王、國王的大臣、外道、外道弟子雜繞。同樣的,大德!我住於被諸天子雜繞。大德!諸天子從遠處來到如手天子的面前[,說]:『我們要聽法!』大德!當我死時,對三法無厭足與無畏縮,哪三個?大德!當我死時,對佛的看視無厭足與無畏縮;大德!當我死時,對正法的聽聞無厭足與無畏縮;大德!當我死時,對
僧團的伺候無厭足與無畏縮,大德!當我死時,對這三法無厭足與無畏縮。」
「我對佛之看視,從來不來到厭足,
對僧團的伺候,對正法的聽聞亦然。
學著增上戒,愛好正法的聽聞,
對三法的不厭足,如手到達無煩天。」
AN.3.128/
5. Hatthakasuttaṃ
128. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho hatthako devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā– “bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṃsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṃ. Seyyathāpi nāma sappi vā telaṃ vā vālukāya āsittaṃ osīdatimeva saṃsīdatimeva, na saṇṭhāti; evamevaṃ hatthako devaputto– “bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṃsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṃ.
Atha kho bhagavā hatthakaṃ devaputtaṃ etadavoca – “oḷārikaṃ, hatthaka, attabhāvaṃ abhinimmināhī”ti “Evaṃ, bhante”ti, kho hatthako devaputto bhagavato paṭissutvā oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho hatthakaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca–
“Ye te, hatthaka, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, api nu te te dhammā etarahi pavattino”ti? “Ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, te ca me dhammā etarahi pavattino; ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa nappavattino ahesuṃ, te ca me dhammā etarahi pavattino. Seyyathāpi, bhante, bhagavā etarahi ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi; evamevaṃ kho ahaṃ, bhante, ākiṇṇo viharāmi devaputtehi. Dūratopi, bhante, devaputtā āgacchanti hatthakassa devaputtassa santike ‘dhammaṃ sossāmā’ti. Tiṇṇāhaṃ, bhante, dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālaṅkato. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Bhagavato ahaṃ, bhante, dassanassa atitto appaṭivāno kālaṅkato; saddhammasavanassāhaṃ, bhante, atitto appaṭivāno kālaṅkato; saṅghassāhaṃ, bhante, upaṭṭhānassa atitto appaṭivāno kālaṅkato. Imesaṃ kho ahaṃ, bhante, tiṇṇaṃ dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālaṅkato”ti.
“Nāhaṃ bhagavato dassanassa, tittimajjhagā kudācanaṃ;
Saṅghassa upaṭṭhānassa, saddhammasavanassa ca.
“Adhisīlaṃ sikkhamāno, saddhammasavane rato;
Tiṇṇaṃ dhammānaṃ atitto, hatthako avihaṃ gato”ti. Pañcamaṃ.