經號:   
   優陀那76經 更新
優陀那76經/巴吒釐村經(8.巴吒釐村品)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊與大比丘僧團在摩揭陀次第地進行著遊行,抵達巴吒釐村。巴吒釐村的優婆塞們聽聞:「聽說世尊與大比丘僧團在摩揭陀次第地進行著遊行,已抵達巴吒釐村。」那時,巴吒釐村的優婆塞們去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的巴吒釐村的優婆塞們對世尊說這個:「大德!請世尊同意[住]我們的招待所。」世尊以沈默狀態同意。
  那時,巴吒釐村的優婆塞們知道世尊同意了後,從座位起來、向世尊問訊後,作右繞後,去招待所。抵達後,鋪設招待所的一切鋪設物、設置座位、設立水瓶、懸掛油燈後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站立的巴吒釐村的優婆塞們對世尊說這個:「大德!招待所的一切鋪設物已鋪設、座位已設置、水瓶已設立、油燈已懸掛,大德!現在是那個世尊考量的時間。」
  那時,世尊[傍晚時,]穿衣、取衣鉢後,與比丘僧團一起去招待所。抵達後,洗腳,然後進入招待所,接著靠中央柱子面向東坐下,比丘僧團也洗腳、進入招待所,然後靠西邊牆壁面向東,在世尊後面坐下,巴吒釐村的優婆塞們洗腳、進入招待所,然後靠東邊牆壁面向西,面對世尊坐下。那時,世尊召喚巴吒釐村的優婆塞們:
  「屋主們!有這五種破戒、戒壞失的過患,哪五種呢?屋主們!這裡,破戒者、戒已壞失者因為放逸而遭受大財產的損失,這是第一種破戒、戒壞失的過患。
  再者,屋主們!破戒者、戒已壞失者的惡名聲傳出去,這是第二種破戒、戒壞失的過患。
  再者,屋主們!破戒者、戒已壞失者往見任何群眾:剎帝利眾或婆羅門眾或屋主眾或沙門眾,他無自信地、心虛地往見,這是第三種破戒、戒壞失的過患。
  再者,屋主們!破戒者、戒已壞失者迷亂地死去,這是第四種破戒、戒壞失的過患。
  再者,屋主們!破戒者、戒已壞失者以身體的崩解,死後往生苦界惡趣下界、地獄,這是第五種破戒、戒壞失的過患。屋主們!這些是五種破戒、戒壞失的過患。
  屋主們!有這五種持戒、戒具足的效益,哪五種呢?屋主們!這裡,持戒者、戒具足者因為不放逸而到達大財產的聚集,這是第一種持戒、戒具足的效益。
  再者,屋主們!持戒者、戒具足者的好名聲傳出去,這是第二種持戒、戒具足的效益。
  再者,屋主們!持戒者、戒具足者往見任何群眾:剎帝利眾或婆羅門眾或屋主眾或沙門眾,他有自信地、不心虛地往見,這是第三種持戒、戒具足的效益。
  再者,屋主們!持戒者、戒具足者不迷亂地死去,這是第四種持戒、戒具足的效益。
  再者,屋主們!持戒者、戒具足者以身體的崩解,死後往生善趣、天界,這是第五種持戒、戒具足的效益。屋主們!這些是五種持戒、戒具足的效益。
  那時,世尊對巴吒釐村的優婆塞們大部分夜晚以法說開示、勸導、鼓勵、使歡喜,然後使他們離開:「屋主們!夜已過,現在請你們考量的時間。」那時巴吒釐村的優婆塞們歡喜、隨喜於世尊所說後[「是的,大德!」巴吒釐村的優婆塞們回答世尊後-DN.16, 151],從座位起來、向世尊問訊後,作右繞後離開。那時,世尊在巴吒釐村優婆塞們離去不久進入空屋。
  當時,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者為了抵抗跋耆人,在巴吒釐村建築城堡。又,當時,好幾百萬[千-DN.16, 152]位天神在巴吒釐村佔取宅地:凡有大力量天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有大力量的國王大臣令他們建築住處;凡有中等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有中等[力量]的國王大臣令他們建築住處;凡有低等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有低等[力量]的國王大臣令他們建築住處。
  世尊以清淨、超越常人的天眼看見在巴吒釐村那[幾]百萬位佔取宅地的天神:凡有大力量天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有大力量的國王大臣令他們建築住處;凡有中等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有中等[力量]的國王大臣令他們建築住處;凡有低等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有低等[力量]的國王大臣令他們建築住處。那時,世尊在破曉時起來後,召喚尊者阿難:
  「阿難!誰在巴吒釐村建築城堡呢?」「大德!摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者為了抵抗跋耆人在巴吒釐村建築城堡。」「阿難!猶如與三十三天商量了,阿難!就這樣,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者為了抵抗跋耆人在巴吒釐村建築城堡。阿難!這裡,我以清淨、超越常人的天眼看見在巴吒釐村佔取宅地的幾百萬位天神:凡有大力量天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有大力量的國王大臣令他們建築住處;凡有中等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有中等[力量]的國王大臣令他們建築住處;凡有低等[力量]天神佔取宅地的地方,在那裡,祂們引導心有低等[力量]的國王大臣令他們建築住處。阿難!所有亞利安人所及之處;所有[其]商人行徑之所及,這將是第一都市,華氏城將是財貨集散地,阿難!華氏城的三個障礙將是:火[災]、水[災]、敵人的破壞。」
  那時,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者去見世尊。抵達後,與世尊一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁站立。在一旁站立的摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者對世尊說這個:「請喬達摩尊師與比丘僧團一起同意我們的今天的食事。」世尊以沈默狀態同意。
  那時,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者知道世尊同意後,回自己的住處。抵達後,在自己的住處準備勝妙的硬食、軟食,使[人]為世尊通知時間:「喬達摩尊師!是時間,食事已完成。」
  那時,世尊午前時穿衣、取衣鉢後,與比丘僧團一起去摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者的住處。抵達後,在設置的座位坐下。那時,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者以勝妙的硬食、軟食親手款待以佛陀為上首的比丘僧團,使之滿足。
  那時,對已食、手離鉢的世尊,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者取某個低的坐具後,在一旁坐下。世尊以這些偈頌感謝在一旁坐下的摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者:
  「在任何地方,賢智類者建造住所,
   在這裡他宴請持戒者,已抑制者、梵行者。
   在那裡,凡有天神們如果告知對他們的供養,
   祂們因供養而崇拜他,因服侍而尊敬他。
   祂們因此而憐憫他,如母親對自己的親生子,
   被天神憐憫的人,經常看見吉祥。」
  那時,世尊以這些偈頌感謝摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者後,從座位起來後離開。
  當時,摩揭陀國大臣蘇尼大與作雨者在世尊後面緊跟隨:「現在,凡沙門喬達摩將離開所經之門將名為喬達摩門;凡將渡恒河所經之渡場將名為喬達摩渡場。」
  那時,世尊離開之門名為喬達摩門。那時,世尊去恒河之渡場。當時,恒河充滿水,滿到河邊烏鴉能喝到的,一些人遍求船;一些人遍求筏;一些人在此岸綁桴想到對岸。那時,世尊就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在恒河此岸消失,與比丘僧團一起出現在恒河對岸。
  世尊看見那些人:一些人遍求船;一些人遍求筏;一些人在此岸綁桴想到對岸。
  那時,世尊知道這件事後,在那時候吟出這個優陀那
  「凡越渡海洋、湖泊者,他們造橋後離沼澤,
   唉!人們綁桴,[而]有智慧的人已橫渡。」[DN.16, 154]


參考:
 1.破戒dussīla-惡德行,持戒者sīlavato(sīla+vant)-有德者。
 2.大神佔大宅-人神間的關係。
 3.出曜經水品(T.4p.707)/法集要頌經水喻品(T.4p.785)
  猶如人渡河,縛筏而牢固,
  彼謂渡不渡,聰叡乃謂渡。
 3/10/2021
Ud.76/6. Pāṭaligāmiyasuttaṃ
  76. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmiyā [pāṭaligāmikā (dī. ni. 2.148)] upāsakā – ‘‘bhagavā kira magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāra’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
  Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ [sabbasanthariṃ santhataṃ (sī. syā. pī.)], bhante, āvasathāgāraṃ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito [udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpitaṃ (syā.)] telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
  Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi –
  ‘‘Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
  ‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ , yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
  ‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti.
  Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samutejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. [‘‘evaṃ bhante‘‘ti khopāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato paṭissutvā (mahāva. 285; dī. ni. 2.151)] Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā [‘‘evaṃ bhante‘‘ti khopāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato paṭissutvā (mahāva. 285; dī. ni. 2.151)] uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.
  Tena kho pana samayena sunidhavassakārā [sunīdhavassakārā (sī. syā. pī.)] magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva [sahasseva (syā. ka.), sahassasseva (pī.)] pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.
  Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –
  ‘‘Ke nu kho [ko nu kho (sabbattha)] ānanda pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti [māpetīti (sabbattha)]. ‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. ‘‘Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā; evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedato vā’’ti.
  Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ [sārāṇīyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
  Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
  Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ.
  Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –
  ‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;
  Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo [brahmacārino (syā.), brahmacariye (pī. ka.)].
  ‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;
  Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.
  ‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;
  Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.
  Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
  Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati taṃ ‘gotamatitthaṃ’ nāma bhavissatī’’ti.
  Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā pāraṃ gantukāmā. Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gaṅgāya nadiyā orimatīre [orimatīrā (bahūsu) mahāva. 286; dī. ni. 2.154 passitabbaṃ)] antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena .
  Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante, appekacce uḷumpaṃ pariyesante, appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ,
  Setuṃ katvāna visajja pallalāni;
  Kullañhi jano pabandhati [bandhati (syā. pī.)],
  Tiṇṇā [nitiṇṇā (ka.)] medhāvino janā’’ti. chaṭṭhaṃ;
漢巴經文比對
  
***