經號:   
   優陀那51經 更新
6.天生失明者品
優陀那51經/捨棄壽行經(6.天生失明者品)(莊春江譯)
  被我這麼聽聞
  有一次世尊住在毘舍離大林重閣講堂。
  那時,世尊午前時穿衣、取衣鉢後,為了托鉢進入毘舍離。在毘舍離為了托鉢行走後,餐後已從施食返回,召喚尊者阿難:
  「阿難!請你取坐墊布為了白天的住處,我們去價玻勒塔廟。」
  「是的,大德!」尊者阿難回答世尊後,取坐墊布,在世尊後面緊跟隨。
  那時,世尊去價玻勒塔廟。抵達後,在設置的座位坐下[。尊者阿難向世尊問訊後,也在一旁坐下。在一旁-SN.51.10]坐下後,世尊對尊者阿難說這個:
  「阿難!毘舍離是能被喜樂的,屋跌塔廟是能被喜樂的,喬答摩葛塔廟是能被喜樂的,七芒果樹塔廟是能被喜樂的,多子塔廟是能被喜樂的,沙楞達達塔廟是能被喜樂的,價玻勒塔廟是能被喜樂的。阿難!凡任何四神足修習、被多作、被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力者,當他希望時,能住留一劫或一劫剩餘的時間。阿難!如來的四神足被修習、被多作、被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力,阿難!當如來希望時,能住留一劫或一劫剩餘的時間。」
  尊者阿難當在被世尊這麼作明顯的徵相、作明顯的暗示時,還不能夠洞察,沒求世尊:
  「大德!為了眾人的利益,為了眾人的安樂,為了世間的憐愍,為了天與人的需要、利益、安樂,請世尊住留一劫,請善逝住留一劫。」如同那顆心被魔纏縛。
  第二次……(中略)第三次,世尊又召喚尊者阿難:
  「阿難!毘舍離是能被喜樂的,屋跌塔廟是能被喜樂的,喬答摩葛塔廟是能被喜樂的,七芒果樹塔廟是能被喜樂的,多子塔廟是能被喜樂的,沙楞達達塔廟是能被喜樂的,價玻勒塔廟是能被喜樂的。阿難!凡任何四神足被修習、被多作、被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力者,阿難!當他希望時,能住留一劫或一劫剩餘的時間。阿難!如來的四神足被修習、被多作、被作為車輛、被作為基礎、被實行、被累積、被善努力,阿難!當如來希望時,能住留一劫或一劫剩餘的時間。」
  尊者阿難當在被世尊這麼作明顯的徵相、作明顯的暗示時,還不能夠洞察,沒求世尊:
  「大德!為了眾人的利益,為了眾人的安樂,為了世間的憐愍,為了天與人的需要、利益、安樂,請世尊住留一劫,請善逝住留一劫。」如同那顆心被魔纏縛。
  那時,世尊召喚尊者阿難:
  「阿難!請你走吧!現在是那個你考量的時間。」
  「是的,大德!」尊者阿難回答世尊後,從座位起來、向世尊問訊後,作右繞後,坐在不遠處的某棵樹下。
  那時,魔波旬在尊者阿難離開不久,去見世尊。抵達後,在一旁站立。在一旁立好後,魔波旬對世尊說這個:
  「大德!現在,請世尊般涅槃[,現在],請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機。大德!又,這被世尊說:『波旬!我將不般涅槃,除非直到我的比丘弟子們將成為聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的法隨法行的、方正行的隨法行的,把握自己老師的[教導]後將告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後將教導有神變的法。』大德!又,現在,世尊的比丘弟子們是聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後教導有神變的法。大德!現在,請世尊般涅槃,現在,請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機。
  大德!大德!又,世尊說過這樣的話:『波旬!我將不般涅槃,除非直到我的比丘尼弟子們將成為聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後將告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後將教導有神變的法。』大德!又,現在,世尊的比丘尼弟子們是聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後教導有神變的法。大德!現在,請世尊般涅槃,現在,請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機。
  大德!大德!又,世尊說過這樣的話:『波旬!我將不般涅槃,除非直到我的優婆塞弟子們成為為聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後將告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後將教導有神變的法。』大德!又,現在,世尊的優婆塞弟子們是聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後教導有神變的法。大德!現在,請世尊般涅槃,現在,請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機。
  大德!大德!又,世尊說過這樣的話:『波旬!我將不般涅槃,除非直到我的優婆夷弟子們將成為聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後將告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後將教導有神變的法。』大德!又,現在,世尊的優婆夷弟子們是聰明的、已被教導的、有自信的、多聞的、持法的、法隨法行的、如法而行的、隨法行的,把握自己老師的後,告知、教導、公告、建立、開顯、解析、闡明,已生起的異論被以如法善折伏,折伏後教導有神變的法。大德!現在,請世尊般涅槃,現在,請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機
  大德!大德!又,世尊說過這樣的話:『波旬!我將不般涅槃,除非直到我的這個梵行成為成功的、繁榮的、廣大流傳的、人多的、廣大的,直到被天、人善知道。』大德!又,現在,世尊的梵行是成功的、繁榮的、廣大流傳的、人多的、廣大的,直到被天、人善知道。大德!現在,請世尊般涅槃,請善逝般涅槃,大德!現在是世尊般涅槃的時機。」
  在這麼說時,世尊對魔波旬說這個:
  「波旬!請你不用操心,不久,將有如來的般涅槃,從現在起三個月後,如來將般涅槃。」
  那時,世尊在價玻勒塔廟具念、正知地捨棄壽行。而在世尊捨棄壽行時,發生大地震,令人恐懼的身毛豎立並且天鼓破裂
  那時,世尊知道這件事後,在那時候吟出這個優陀那
  「權衡不可比的與存在牟尼捨棄有行
   自身內樂的、入定的,破壞自己的存在如[破壞]鎧甲。」[SN.51.10]


參考:
 1.為何需要被勸請才住留一劫??
 2.出曜經泥洹品(T.4p.735)/法集要頌經圓寂品(T.4p.791)
 知節不知節,最勝捨有行,
 內自思惟行,如卵壞其膜。
 3/15/2021
6. Jaccandhavaggo
 Ud.51/1. Āyusaṅkhārossajjanasuttaṃ
  51. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ. Yena cāpālaṃ [pāvālaṃ (syā.)] cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti.
  ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –
  ‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda , cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno ( ) [(ānanda) (ka.)] kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.
  Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto . Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –
  ‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.
  Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.
  Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.
  Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca –
  ‘‘Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā [visāradā pattayogakhemā (a. ni. 8.70), visāradappattā yogakhemā (sī. pī. ka.), visāradappattā yogakhemakāmā (syā.)] bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante [santi kho pana bhante etarahi (sī. pī. saṃ. ni. 5.822)] bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
  ‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante , bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
  ‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
  ‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.
  ‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti. Etarahi kho pana, bhante [tayidaṃ bhante (saṃ. ni. 5.822)], bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’’ti.
  Evaṃ vutte, bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.
  Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo [devadudrabhiyo (ka.)] ca phaliṃsu.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ,
  Bhavasaṅkhāramavassaji muni;
  Ajjhattarato samāhito,
  Abhindi kavacamivattasambhava’’nti. paṭhamaṃ;
漢巴經文比對
  按:此品主題是「盲」-1.阿難被魔纏心而佛捨壽行。2.四種不應該。3.過去未來現在都沒有。4.看見單一部分者執著爭辯。5.未得立足處者沈沒。6.沒看見我是作者(慢)之刺箭。7.越過四軛者不盲。8.或黏著或跑過頭。9.在所見所聞上被固定-飛蛾撲火。10.太陽沒上升時。
**